1 00:00:00,000 --> 00:00:00,125 2 00:00:00,125 --> 00:00:01,320 Tagad kļūst interesanti. 3 00:00:01,320 --> 00:00:06,117 Kritērijs: jo augstāka frekvence, jo lielāka pārraidītā enerģija. 4 00:00:06,117 --> 00:00:14,020 Daži no jums varbūt zina, ka radio signāls ir vilnis, bet tajā pašā laikā tas ir arī kaut kas līdzīgs mazai lielgabala lodei. 5 00:00:14,020 --> 00:00:19,041 Un jo augstāka frekvence, jo lielāka enerģija tajā ir. 6 00:00:19,041 --> 00:00:25,450 Labi, tad es tagad beidzot vēlos iepazīstināt ar pirmo referentu. 7 00:00:25,450 --> 00:00:33,019 Viņš ir pazīstams kā krāšņs personāžs ne tikai mūsu aprindās, bet arī ārpus tām, jo mans ārkārtīgi simpātiskais un visiem mīlētais 8 00:00:33,019 --> 00:00:39,307 MWGFD valdes kolēģis, fiziķis, profesors Verners Bergholcs, ir arī eksperts dažādās izmeklēšanas komisijās – 9 00:00:39,307 --> 00:00:45,994 piemēram, saistībā ar koronavīrusa izplatības izmeklēšanu Brandenburģes un Tīringenes federālajās zemēs. 10 00:00:45,994 --> 00:00:53,159 Viņš ir bijušais elektrotehnikas profesors Brēmenes Džeikobsa universitātē un 17 gadus strādāja uzņēmumā „Siemens“ 11 00:00:53,159 --> 00:00:58,017 Minhenē un Regensburgā kā kvalitātes un riska vadības eksperts. 12 00:00:58,017 --> 00:01:06,009 Mēs ar nepacietību gaidām, dārgais Verner, ko tu mums pastāstīsi savā ievada referātā par šodienas tēmu ar nosaukumu 13 00:01:06,009 --> 00:01:15,648 „Mobilā sakaru tehnoloģija: 5G fizikālie pamati un tehniskās priekšrocības“, un ar to es nododu tev vārdu. 14 00:01:15,648 --> 00:01:19,351 Liels paldies, dārgais Ronny, par šiem laipnajiem vārdiem. 15 00:01:19,351 --> 00:01:27,030 Es jau rakstīju: „Fizikālie pamati un tehniskās priekšrocības”. Bet — punkts, punkts, punkts... 16 00:01:27,030 --> 00:01:39,225 Vispirms es runāšu par pamatiem, un, kā jau minēju preses mapē, sākšu ar Ādamu un Ievu. 17 00:01:39,225 --> 00:01:52,224 Un tagad es jums parādīšu īsu video, kurā akmens tiek iemests ūdenī un var redzēt, kā izplatās vilnis. 18 00:01:52,224 --> 00:01:58,090 Tieši tā var iedomāties radio viļņus, un es par to tūlīt kaut ko pateikšu. 19 00:01:58,090 --> 00:02:00,361 Paskatīsimies, vai tas darbojas. 20 00:02:00,361 --> 00:02:06,688 Tātad vēlreiz kopsavilkums: Kas ir radio vilnis — lai varētu to nedaudz izprast. 21 00:02:06,688 --> 00:02:11,032 Kāda tad ir atšķirība starp apraidi — kas mums jau ir kopš 100 gadiem un ilgāk — un mobilo sakaru 22 00:02:11,032 --> 00:02:14,548 tīklu, un kāpēc tiek izmantotas tik augstas frekvences? 23 00:02:14,548 --> 00:02:22,940 Un vissvarīgākais: kāpēc šīs augsto frekvenču īpašības ne vienmēr ir tikai nekaitīgas? 24 00:02:22,940 --> 00:02:27,119 Un par to sīkāk stāstīs nākamie referenti. 25 00:02:27,119 --> 00:02:30,629 Nu, akmens drīz nokritīs. 26 00:02:39,970 --> 00:02:45,282 Lūk, mēs redzējām divas lietas. Vilnis izplatās. 27 00:02:45,282 --> 00:02:53,007 Šajā gadījumā tas ir gandrīz divdimensionāls vilnis. Tā ir matērijas kustība. 28 00:02:53,007 --> 00:02:57,811 Un, kā redzams šajā nekustīgajā attēlā, tur ir arī citas viļņi. 29 00:02:57,811 --> 00:03:03,654 Un tas pilnībā atbilst realitātei, kas arī zināmā mērā veido šo bīstamību. 30 00:03:03,654 --> 00:03:11,199 Ja man šādā telpā ir mobilais tālrunis – un pieņemsim, ka mēs neesam tieši lekcijā –, tad, iespējams, 20 vai 31 00:03:11,199 --> 00:03:18,419 vairāk cilvēku tajā brīdī lietotu savus viedtālruņus, un tas nozīmētu, ka telpā valda viļņu juceklis. 32 00:03:18,419 --> 00:03:20,394 Tas ir līdzīgi kā ballītē. 33 00:03:20,394 --> 00:03:28,290 Tad visiem būs jāpalielina intensitāte, un tas šobrīd nav obligāti vēlams. 34 00:03:28,290 --> 00:03:33,992 Labi, nu, akmens ūdenī — mēs to redzējām, un ūdens kustas. 35 00:03:33,992 --> 00:03:36,391 Ar radioviļņiem ir līdzīgi. 36 00:03:36,391 --> 00:03:44,820 Antena izstaro signālu, taču tagad ne divdimensijās, bet sfēriski. 37 00:03:44,820 --> 00:03:53,056 Un vissvarīgākais — tajā nav nekādas vielas, tas darbojas arī vakuumā. 38 00:03:53,056 --> 00:03:58,380 Un parasti neko neredz, neko nedzird. 39 00:03:58,380 --> 00:04:10,849 Un to, ka vispār kaut kas tāds pastāv un ir zinātniski izpētīts, mēs varam pateikties fiziķim Heinriham Hertzam, kurš pēkšņi 40 00:04:10,849 --> 00:04:23,910 atslēdza spēcīgu strāvu, pēc tam uzstādīja uztvērēju, un tur tad nedaudz uzspridzinājās, tāpēc to sauc par „funken”. 41 00:04:23,910 --> 00:04:38,585 Ir vēl viena milzīga atšķirība, kas ir ļoti svarīga praksē: kā mēs redzējām, ūdens viļņi izplatījās ar ātrumu 20 cm/s. 42 00:04:38,585 --> 00:04:46,657 Skaņas viļņi – arī tos mēs pazīstam, 300 m/s; ikviens tos ir piedzīvojis negaisa laikā. 43 00:04:46,657 --> 00:04:53,073 Redzams zibens, un atkarībā no tā, kur tas bija, paiet no vienas līdz desmit — vai pat vēl 44 00:04:53,073 --> 00:04:58,752 ilgāk — sekundēm, līdz dzirdams pērkons, 300 m/s. 45 00:04:58,752 --> 00:05:11,776 Elektromagnētiskie viļņi ir nedaudz ātrāki — proti, nevis 300 m/s, bet gan 300 000 km/s. 46 00:05:11,776 --> 00:05:19,916 Tātad 300 000 000 m/s, miljons reižu ātrāk. 47 00:05:19,916 --> 00:05:24,704 Tas, protams, ir ļoti svarīgi praktiskajā pielietojumā. 48 00:05:24,704 --> 00:05:41,055 Bet, lai to ieliktu kontekstā: ja kāds uz Mēness ieslēgtu lāzeru, tad paietu aptuveni viena sekunde, līdz to varētu redzēt šeit. 49 00:05:41,055 --> 00:05:44,524 Ja tas pats notiktu uz Saules, tas aizņemtu astoņas minūtes. 50 00:05:44,524 --> 00:05:50,366 Tātad tas ir piemērs, lai parādītu, cik lieli ir attālumi kosmosā. 51 00:05:50,366 --> 00:06:07,456 Tagad tā ir vienīgā formula: viļņa garums ir saistīts ar gaismas ātrumu c — 300 000 km/s, dalīts ar frekvenci. 52 00:06:07,456 --> 00:06:13,152 Tā nu tas ir — garām peld tik un tik daudz viļņu, tā to var aptuveni iztēloties. 53 00:06:13,152 --> 00:06:20,089 Tas nozīmē, ka, jo augstāka frekvence, jo īsāks viļņa garums. 54 00:06:20,089 --> 00:06:30,684 Tātad pašreizējais 5G — tas ir viļņu garumi šajā diapazonā , bet agrāk vēl izmantoja vidējos 55 00:06:30,684 --> 00:06:36,635 viļņus, kuru garums bija 1 000 metri vai 1 600 metri. 56 00:06:36,635 --> 00:06:43,240 Tā saucamie īsviļņi bija, piemēram, 49 metri, un tolaik vēl darbojās kilohercu (kHz) diapazonā. 57 00:06:43,240 --> 00:06:51,594 Un tikai ar FM – ultraīsviļņiem, kā tolaik sauca (šodien tas, protams, arī būtu salīdzinoši garš), – tad notika pāreja uz 58 00:06:51,594 --> 00:06:57,968 megahercu diapazonu (MHz), proti, uz 1 miljonu svārstību sekundē. 59 00:06:57,968 --> 00:07:01,443 Nu, tas pagaidām par dažām pamatlietām. 60 00:07:01,443 --> 00:07:07,808 Tātad atcerēsimies: elektromagnētiskos viļņus nevar ne dzirdēt, ne redzēt. 61 00:07:07,808 --> 00:07:10,920 Daži to jūt, lielākā daļa — nē, es — nē. 62 00:07:10,920 --> 00:07:18,451 Un tās izplatās neticami ātri, un viļņa garums vai frekvence nav gluži bez nozīmes. 63 00:07:18,451 --> 00:07:22,763 Nu, mums jau „mūžīgi un trīs dienas“ ir radio. 64 00:07:22,763 --> 00:07:29,891 Bija viens centrālais raidītājs – „mūžīgi un trīs dienas“ ir aptuveni 100 gadi –, daudz uztvērēju, bet, kā 65 00:07:29,891 --> 00:07:36,904 jau teikts, tikai viens raidītājs, un informācijas plūsma virzījās tikai vienā virzienā. 66 00:07:36,904 --> 00:07:47,640 Un tieši vidējos viļņos frekvenču josla ir neliela, jo galvenokārt tika pārraidīta runa vai mūzika ar pieticīgu kvalitāti. 67 00:07:47,640 --> 00:07:51,973 Un tas mūs tagad noved pie vienas lietas: 68 00:07:51,973 --> 00:08:00,119 Ja es vēlos pārraidīt informāciju – valodu, mūzikas failus vai video –, tad tas ir iespējams ne tikai ar 69 00:08:00,119 --> 00:08:05,152 vienu frekvenci, bet arī ar noteiktu joslas platumu. 70 00:08:05,152 --> 00:08:06,625 Tātad man par to ir jāmaksā. 71 00:08:06,625 --> 00:08:19,639 Runājot par mobilo sakaru tīkliem, mēs vairs nerunājam par kiloherciem, sākumā par megaherciem, bet tagad par 72 00:08:19,639 --> 00:08:27,687 gigaherciem – 5G gadījumā tas ir diapazons līdz 6 vai 8 GHz. 73 00:08:27,687 --> 00:08:31,406 Es drīz pievērsīšos tam, kāpēc augstās frekvences ir tik svarīgas. 74 00:08:31,406 --> 00:08:39,780 Tātad, runājot par mobilo sakaru tīklu, ir skaidrs, mums ir raidītājs, bāzes stacija, kas parasti atrodas viena vai pāris 75 00:08:39,780 --> 00:08:47,048 kilometru attālumā – 5G gadījumā tas var būt arī tikai 100 metri –, daudzi tālruņi kā uztvērēji un daudzi 76 00:08:47,048 --> 00:08:51,684 tālruņi vienlaikus kā raidītāji – to es jau īsumā minēju. 77 00:08:51,684 --> 00:08:56,036 Izveidojas jauks haoss, ja visi vienlaikus kaut ko dara. 78 00:08:56,036 --> 00:09:02,239 Un man vienmēr ir vajadzīga lielāka joslas platība un augstāks datu pārraides ātrums. 79 00:09:02,239 --> 00:09:06,543 Starp citu, to var iedomāties tāpat kā federālajā budžetā: 80 00:09:06,543 --> 00:09:16,753 Tas bija agrāk, ap 1950. gadu, kad es piedzimu, ap 100 miljonu robežās, simtiem miljonu. 81 00:09:16,753 --> 00:09:20,074 Tādējādi es varēju finansēt projektus 2–3 miljonu apmērā. 82 00:09:20,074 --> 00:09:27,346 Tagad mēs runājam par miljardiem, un, protams, man vajag apmēram 500 miljardu federālo budžetu. 83 00:09:27,346 --> 00:09:33,260 Līdzīgi ir arī šeit — ja vēlos pārraidīt lielu datu apjomu, man ir vajadzīga daudz lielāka joslas platība. 84 00:09:33,260 --> 00:09:42,272 Tātad tipisks piemērs — sākotnējai analogajai televīzijai joslas platums bija aptuveni 5 MHz. 85 00:09:42,272 --> 00:09:47,712 Digitālajā diapazonā vairs tikai aptuveni 1 MHz un nedaudz vairāk. 86 00:09:47,712 --> 00:09:53,091 Attiecībā uz GHz viss ir atkarīgs no tā, kādu joslas platumu es izmantoju, cik daudz datu es 87 00:09:53,091 --> 00:09:58,969 konkrētajā brīdī vēlos pārraidīt, un tas notiek dinamiski. 88 00:09:58,969 --> 00:10:06,649 Tātad, atgriežoties pie frekvenču joslas — es to jau tikko minēju —, analogā apraide ir jutīga pret traucējumiem, bet 89 00:10:06,649 --> 00:10:11,226 digitālā televīzija un apraide ir izturīga pret traucējumiem. 90 00:10:11,226 --> 00:10:21,608 Bet es tikai tā garāmejot pieminēju, ka digitālajai televīzijai ir nelielas sistemātiskas kļūdas. 91 00:10:21,608 --> 00:10:28,750 Ja starp mums ir futbola fani, pievērsiet uzmanību tam, ka, ja spēlētājs ir neliels, varbūt valkā kaut ko sarkanu 92 00:10:28,750 --> 00:10:35,428 un skrien pāri zaļajam zālienam, tad, ja uzmanīgi paskatās, ap viņu vienmēr ir redzama neliela līnija. 93 00:10:35,428 --> 00:10:38,375 Tā ir kļūda, bet tā īpaši neuzkrīt acīs. 94 00:10:38,375 --> 00:10:43,700 Matemātiski tas ir tā sauktais Gibsa fenomens – vairāk par to es neko neteikšu. 95 00:10:43,700 --> 00:10:47,756 Tātad, pārraide — kāpēc tieši tik augstas frekvences, to es jau teicu. 96 00:10:47,756 --> 00:10:55,919 Katrai pārraidei ir nepieciešams noteikts frekvenču resurss, proti, frekvenču josla. 97 00:10:55,919 --> 00:10:58,778 Tas nedrīkst pārklāties ar pārējiem. 98 00:10:58,778 --> 00:11:04,172 Un, ja man ir daudz kanālu, tad man vienkārši vajag daudz lielāku joslas platumu, un, ja 99 00:11:04,172 --> 00:11:07,461 vēlos pārraidīt lielu datu apjomu, tad vēl lielāku. 100 00:11:07,461 --> 00:11:13,976 Tātad video, kā jau teicu, MHz, daudz datu — no 10 līdz 100 MHz. 101 00:11:13,976 --> 00:11:16,735 Iespējams, ka var panākt vēl vairāk, atkarībā no apstākļiem. 102 00:11:16,735 --> 00:11:23,952 Attiecībā uz 6G – tas, protams, vienmēr ir atkarīgs no tā, kādas prasības konkrētajā brīdī ir. 103 00:11:26,571 --> 00:11:32,375 Labi, es to jau iepriekš īsumā pieminēju mutiski, un to darīju apzināti, jo, ja es tikai stāstu, cilvēki tam 104 00:11:32,375 --> 00:11:37,500 pievērš lielāku uzmanību nekā tad, ja vienlaikus kaut ko redz. 105 00:11:37,500 --> 00:11:45,078 Tātad: 100 MHz atbilst aptuveni tam, ka man ir nepieciešams budžets miljardu eiro apmērā vai man ir 106 00:11:45,078 --> 00:11:49,554 nepieciešams frekvenču budžets gigahercu apmērā. 107 00:11:49,554 --> 00:12:02,857 Un grafikā, tur pa labi, ir redzamas frekvenču joslas, kas, piemēram, bija nepieciešamas UMTS — tas bija 108 00:12:02,857 --> 00:12:14,974 3G —, tad LTE jau izmantoja ievērojami plašākas joslas, un tagad 5G vajag vēl daudz plašākas. 109 00:12:14,974 --> 00:12:22,935 Un, kā jau teicu, tas ir atkarīgs no situācijas, tiek rīkots elastīgi, bet aptuveni tā to var iedomāties. 110 00:12:22,935 --> 00:12:33,348 Nu, tagad mums, tā teikt, ir pamati, un turpinājumā apskatīsim, kā to varētu teikt, kritiskos jautājumus. 111 00:12:33,348 --> 00:12:38,925 Tādi tad pagaidām bija pamati. Šeit vēlreiz attēloti spektri. 112 00:12:38,925 --> 00:12:48,714 Kā redzams, 5G prasa ievērojami vairāk nekā 4G vai LTE. Starp citu, LTE ir saīsinājums no „Long Term Evolution“. 113 00:12:48,714 --> 00:12:54,831 Diezgan nenozīmīga lieta, kurai ir arī dažādi posmi. 114 00:12:54,831 --> 00:13:03,571 Tagad kļūst interesanti no bioloģijas viedokļa vai saistībā ar iespējamo kaitējumu. 115 00:13:03,571 --> 00:13:13,473 Ir viens kritērijs: jo augstāka frekvence, jo lielāka pārraidītā enerģija. 116 00:13:13,473 --> 00:13:24,280 Daži no jums varbūt zina, ka radio signāls ir vilnis, bet vienlaikus tas ir arī kaut kas līdzīgs mazai lielgabala 117 00:13:24,280 --> 00:13:31,282 lodei vai fotonam – attiecībā uz gaismu to sauc arī par fotonu. 118 00:13:31,282 --> 00:13:38,380 Un jo augstāka frekvence, jo lielāka enerģija tajā ir. 119 00:13:38,380 --> 00:13:53,709 Un ja šis 5G viļnis tiek absorbēts manā ādā vai acīs, tam ir noteikts iespiešanās dziļums, un tas tiek pilnībā absorbēts. 120 00:13:53,709 --> 00:14:03,650 Un ja es tagad, teiksim, runāju par 100 MHz salīdzinājumā ar 8 GHz, tad tas nozīmē, ka uz mani iedarbojas 121 00:14:03,650 --> 00:14:09,067 80 reizes lielāka enerģija uz vienu enerģijas paketi. 122 00:14:09,067 --> 00:14:15,555 Tas ir gan vilnis, gan sava veida pakete — atkarībā no tā, kā uz to raugās. 123 00:14:17,329 --> 00:14:19,962 Un tas ir vislielākais ļaunums. 124 00:14:19,962 --> 00:14:27,078 Es dzirdēju kādā lekcijā vai prezentācijā: „Jā, tas taču ir lieliski“, vai ko mēs redzam? 125 00:14:27,078 --> 00:14:36,389 Šeit redzam, ka, jo augstāka frekvence, jo mazāks ir iekļūšanas dziļums. 126 00:14:36,389 --> 00:14:41,693 Tas ir iespiešanās dziļums, tas ir frekvence – abi attēli ir logaritmiskie. 127 00:14:41,693 --> 00:14:47,458 Pretējā gadījumā neko neredzētu, ja tas būtu lineārs, un mums jāatceras tikai viens: jo 128 00:14:47,458 --> 00:14:51,720 augstāka frekvence, jo mazāks iekļūšanas dziļums. 129 00:14:51,720 --> 00:14:56,473 Tika teikts: „Tas taču ir labi, tad tas taču neieiet tik dziļi.“ 130 00:14:56,473 --> 00:15:02,654 Es, cita starpā, esmu arī sertificēts radiācijas aizsardzības speciālists, jo daudzus 131 00:15:02,654 --> 00:15:06,411 gadus esmu strādājis ar radioaktīvām vielām. 132 00:15:06,411 --> 00:15:14,223 Tur es uzzināju, ka jo mazāks ir iespiešanās dziļums, jo sliktāk. Kāpēc? 133 00:15:14,223 --> 00:15:22,860 Enerģijas blīvums — nav nozīmes, vai tas ir radioaktīvais jonizējošais starojums vai šis nejonizējošais starojums. 134 00:15:22,860 --> 00:15:30,722 Jo mazāks ir iespiešanās dziļums, jo vairāk enerģijas tiek uzkrāts noteiktā tilpumā. 135 00:15:30,722 --> 00:15:38,196 Un, manuprāt, tas ir loģiski — jo vairāk enerģijas nonāk noteiktā tilpumā, jo lielāka ir iespēja, 136 00:15:38,196 --> 00:15:42,674 ka tas var radīt problēmas un nodarīt kaitējumu. 137 00:15:42,674 --> 00:15:53,760 Patiesībā tika teikts diezgan naivi: jā, jonizējošais starojums, protams, ir kaitīgs, bet lieta ir tāda – to nākamie 138 00:15:53,760 --> 00:16:05,256 runātāji noteikti izklāstīs vēl sīkāk –, ka arī saistībā ar šo nejonizējošo starojumu pastāv problēmas. 139 00:16:05,256 --> 00:16:08,960 Nu, šis varbūt ir visnozīmīgākais slaids no visiem. 140 00:16:08,960 --> 00:16:14,170 Neliels iespiešanās dziļums nav labs, bet gan slikts. 141 00:16:14,170 --> 00:16:21,360 Lūk, pa kreisi redzam 5G raksturīgu shematisku attēlojumu. 142 00:16:21,360 --> 00:16:34,198 Ne jau visā 5G tīklā – proti, lauku apvidū 5G tā nav pieejama –, bet blīvi apbūvētos rajonos tas darbosies tā, ka staru radīs 143 00:16:34,198 --> 00:16:42,106 nevis ar atsevišķu antenu, bet gan ar tā saukto antenu matricu, piemēram, 8x8 144 00:16:42,106 --> 00:16:48,089 raidītājiem, izmantojot elektrotehniskas manipulācijas. 145 00:16:48,089 --> 00:16:54,697 Bet, runājot par staru, varētu domāt, ka tas ir lukturis vai lāzers, taču tā nav. 146 00:16:54,697 --> 00:16:58,902 Gatavojoties šai lekcijai, man sākumā arī bija jāiemācās tas. 147 00:16:58,902 --> 00:17:01,011 Es to arī kaut kā tā biju iedomājies. 148 00:17:01,011 --> 00:17:14,303 Bet nē, tas tā nav, tos sauc arī par „zīmuļu staru diagrammām”, drīzāk tas ir šādi: tā ir tā saucamā polārdiagramma. 149 00:17:14,303 --> 00:17:23,274 Tas parāda, kādā virzienā, ja ir tik un tik daudz atsevišķu antenu, kas savstarpēji koordinēti izstaro signālu, ir 150 00:17:23,274 --> 00:17:32,447 intensitāte, un mēs skatāmies 0 grādu virzienā – tas ir galvenais staru kūlis; šīs ierīces sauc arī par staru kūļiem. 151 00:17:32,447 --> 00:17:40,608 Tas nav tik lokalizēts un tik virzīts, bet, protams, lietošanai tas ir daudz labāks nekā gadījumā, ja būtu visvirzienu 152 00:17:40,608 --> 00:17:44,516 izstarojums, kā mēs to redzējām sfērisko viļņu gadījumā. 153 00:17:44,516 --> 00:17:53,539 Tas ir mērķtiecīgi vērsts uz to, kam tas ir nepieciešams, un nedaudz uz viņa apkārtni, bet pārējie to vairs tik ļoti neievēro. 154 00:17:53,539 --> 00:17:59,857 Tas jau ir pozitīvs aspekts, taču tas, kurš atrodas starojuma zonā, un tas ir ne tikai viņš pats, bet, iespējams, arī 155 00:17:59,857 --> 00:18:03,560 kāds, kurš nejauši stāv blakus, protams, arī saņem šo starojumu. 156 00:18:03,560 --> 00:18:12,624 Bet, kā jau teicu, lielākais risks patiesībā ir paša ierīce, vismaz tad, ja to lieto šādi . 157 00:18:12,624 --> 00:18:21,764 Ja izmanto brīvroku režīmu un tur to rokā šādā veidā, tas ir daudz ērtāk, tāpēc es to noteikti varu ieteikt. 158 00:18:21,764 --> 00:18:36,511 Nu labi, 5G darbojas 700 MHz frekvencē, bet šeit ir norādīts līdz 26 GHz, tāpēc, cik man zināms, 5G darbojas 159 00:18:36,511 --> 00:18:44,832 tikai līdz 8 GHz – tieši kā radio Erevāna: „Tas atkarīgs!” 160 00:18:44,832 --> 00:18:50,947 Tātad, ja man ir lauku apvidus, tur es izmantoju zemās frekvences. 161 00:18:50,947 --> 00:19:02,941 Kāpēc? Tāpēc, ka gaisā tie praktiski netiek absorbēti, tāpēc man šajā apgabalā nav vajadzīga bāzes stacija. 162 00:19:02,941 --> 00:19:09,231 Ja es vēlos strādāt ar virzītu staru, proti, ar visaugstākajām frekvencēm, tad, pēc aptuvenām aplēsēm, 163 00:19:09,231 --> 00:19:14,205 man, visticamāk, būs nepieciešamas 100 mazākas bāzes stacijas. Tas taču ir daudz dārgāk. 164 00:19:14,205 --> 00:19:17,856 Un tad ir vidējā zona un šaurākā zona. 165 00:19:17,856 --> 00:19:25,333 Un tā tas ir jāiztēlojas. Tātad Vilsbiburgā – tā nav īpaši liela pilsēta, manuprāt, tā drīzāk ir vidēja lieluma pilsēta. 166 00:19:25,333 --> 00:19:35,274 Un, ja mēs atrodamies lielākā pilsētā, tur 5G – ļoti iespējams, vai nu jau šodien, vai drīzumā – 5G, jo tas 167 00:19:35,274 --> 00:19:41,020 taču prasa zināmu laiku, līdz viss tiek tehniski īstenots. 168 00:19:41,020 --> 00:19:43,518 Tas taču arī maksā nedaudz naudas. 169 00:19:43,518 --> 00:19:56,185 Labi, tā nu tas ir – es teiktu – esmu izklāstījis tikai tehnisko pusi un jau nedaudz norādījis, kur varētu būt problēmas. 170 00:19:56,185 --> 00:20:03,254 Vispārīgi runājot, man trūkst tā saucamā piesardzības principa. 171 00:20:03,254 --> 00:20:14,068 ES līdz šim faktiski bija ierasts, ka jauna tehnoloģija tiek ieviesta tikai tad, kad, veicot pamatīgu riska analīzi un 172 00:20:14,068 --> 00:20:19,940 riska novērtējumu, ir pārliecināts, ka tā patiešām ir droša. 173 00:20:19,940 --> 00:20:22,183 ASV situācija ir nedaudz pretēja. 174 00:20:22,183 --> 00:20:30,300 Vispirms rīkojas, tad skatās, vai kaut kas notiek, un, ja kaut kas notiek, tad to aptur. 175 00:20:32,252 --> 00:20:39,415 Mūsu mīļais vadītājs Ronny jau iepriekš pieminēja arī koronavīrusa vakcīnu — šajā gadījumā 176 00:20:39,415 --> 00:20:45,120 piesardzības princips vairs nebija spēkā ne tuvu tik stingri. 177 00:20:45,120 --> 00:20:50,165 Pat mūsu bijušais kanclers teica: „Mēs visi esam eksperimenta trusīši.“ 178 00:20:50,165 --> 00:20:57,756 Bet esmu pārliecināts, ka ne daudzi no tiem, kas šeit sēž, ir piekrituši kļūt par eksperimenta objektiem. 179 00:20:57,756 --> 00:21:10,759 Tātad, runājot par mobilo sakaru jomu, es uzskatu, ka kaut kur šeit nav ievērots piesardzības princips. 180 00:21:10,759 --> 00:21:14,212 Un es savas 20 minūtes ievēroju gandrīz precīzi. 181 00:21:14,212 --> 00:21:23,860 Tātad vēlreiz kopsavilkums: radio viļņi — tos nevar redzēt, tie izplatās vakuumā, turklāt ar milzīgu ātrumu. 182 00:21:23,860 --> 00:21:28,149 Un mobilajai sakaru tehnoloģijai neapšaubāmi ir noderīgi pielietojumi, kā jau minēja Ronny. 183 00:21:28,149 --> 00:21:33,709 Bet, kā jau teicu, piesardzības princips faktiski ir spēkā. 184 00:21:33,709 --> 00:21:41,120 Jo augstāka frekvence, jo lielāks enerģijas pieplūdums, un blīvi apbūvētos rajonos jau ir 185 00:21:41,120 --> 00:21:45,179 vai būs novērojama virzīta starojuma izplatība. 186 00:21:45,179 --> 00:21:51,130 No vienas puses, tas ir labi, ka kopējā slodze tiek nedaudz samazināta, bet, no otras puses, tas nav 187 00:21:51,130 --> 00:21:57,538 tik labi — tas, kurš atrodas šajā staru plūsmā, tiek pakļauts nedaudz lielākai slodzei. 188 00:21:57,538 --> 00:22:00,796 Jā, tas bija viss. Paldies. 189 00:22:05,105 --> 00:22:13,578 Mobilā tālruņa un Wi-Fi starojums kaitē cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. Mums ir vajadzīgas zonas bez starojuma! asza.org