1
00:00:00,000 --> 00:00:00,397


2
00:00:00,397 --> 00:00:07,669
Kopš 2021. gada Eiropas Savienība virza plānus
par ES aktīvu reģistra izveidi, kura sekas ir

3
00:00:07,669 --> 00:00:12,356
daudz plašākas, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena.

4
00:00:12,356 --> 00:00:20,488
Būtībā runa ir par centrālās datu bāzes
izveidi, kurā tiks reģistrēti ES pilsoņu aktīvi.

5
00:00:20,488 --> 00:00:29,450
Šeit uzmanība tiek pievērsta ne tikai naudas līdzekļiem
banku kontos, bet tiek apsvērta arī nekustamā īpašuma, uzņēmumu

6
00:00:29,450 --> 00:00:34,703
daļu, kriptovalūtu, mākslas darbu un citu aktīvu uzskaite.

7
00:00:34,703 --> 00:00:41,497
Oficiāli šis reģistrs ir paredzēts nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai.

8
00:00:41,497 --> 00:00:47,675
Savukārt kritiķi brīdina par masveida
iejaukšanos pilsoņu privātajā dzīvē un ievērojamo

9
00:00:47,675 --> 00:00:52,024
ļaunprātīgas izmantošanas risku. Un pilnīgi pamatoti!

10
00:00:52,024 --> 00:00:59,774
Jo savāktos datus varētu izmantot arī citiem
mērķiem, piemēram, tā saucamajai „slodzes izlīdzināšanai”.

11
00:00:59,774 --> 00:01:04,741
Vācijā sloga sadale tika ieviesta jau pēc Otrā pasaules kara.

12
00:01:04,741 --> 00:01:11,189
Tas tika ieviests 1949. gadā Otrā
pasaules kara upuru un invalīdu piemiņai.

13
00:01:11,189 --> 00:01:23,438
Attiecīgais likums ļāva federālajai valdībai 30 gadu laikā
iekasēt piespiedu nodokļus, tostarp uzlikt piespiedu hipotēkas.

14
00:01:23,438 --> 00:01:28,597
Kanclera Frīdriha Merca vadībā
Vācijas valsts parāds ir strauji pieaudzis.

15
00:01:28,597 --> 00:01:33,479
Arī citas ES dalībvalstis, piemēram,
Grieķija vai Itālija, ir ļoti parādā.

16
00:01:33,479 --> 00:01:40,578
Lai atrisinātu šo problēmu, politikā un plašsaziņas
līdzekļos atkārtoti tiek apspriesta sloga sadale.

17
00:01:40,578 --> 00:01:47,962
Tas nozīmētu, ka valsts piesavinātos
savu pilsoņu mantu – tātad to ekspropriētu.

18
00:01:47,962 --> 00:01:57,078
Bijušais Vācijas vicekanclers Sigmars Gabriels jau
koronakrīzes laikā bija paudis atbalstu šādai sloga sadalei.

19
00:01:57,078 --> 00:02:00,406
Sigmars Gabriels nav vienkārši viena no daudzajām balsīm.

20
00:02:00,406 --> 00:02:03,421
Viņš ir organizācijas „Atlantik-Brücke“ priekšsēdētājs.

21
00:02:03,421 --> 00:02:10,007
To 1952. gadā dibināja Džons Maklojs, Rokfellera uzticamais
cilvēks, kurš kā augstākā līmeņa brīvmūrnieku

22
00:02:10,007 --> 00:02:16,561
kustības galvenā figūra bija ļoti labi integrēts
ietekmīgajos aprindās un kam bija milzīga ietekme.

23
00:02:16,561 --> 00:02:21,380
Organizācijas „Atlantik-Brücke“ mērķis acīmredzami ir vadīt
Vācijas politiku, stingri ievērojot tās dibinātāju, kas

24
00:02:21,380 --> 00:02:24,881
piederēja pie augstākā līmeņa brīvmūrnieku ložas, nostādnes.

25
00:02:24,881 --> 00:02:29,439
Organizācijā „Atlantik-Brücke“ ir apvienojušies 800
vadošie pārstāvji no banku un finanšu nozares,

26
00:02:29,439 --> 00:02:32,660
uzņēmējdarbības, politikas un plašsaziņas līdzekļiem.

27
00:02:32,660 --> 00:02:36,448
Arī Frīdrihs Merzs jau ir bijis
organizācijas „Atlantik-Brücke“ priekšsēdētājs.

28
00:02:36,448 --> 00:02:41,156
Uzmanību piesaista tas, ka vadošo mediju galvenajās
redakcijās strādā aptuveni 100 darbinieki, kas viņu

29
00:02:41,156 --> 00:02:44,859
idejām piešķir milzīgu ietekmi uz sabiedrisko viedokli.

30
00:02:44,859 --> 00:02:50,882
Tātad, ja „Atlantik-Brücke” priekšsēdētājs
ierosina sloga sadali, tas ir skaidrs norāde uz to,

31
00:02:50,882 --> 00:02:55,552
kāda programma tiek plānota šo aprindu aizkulisēs.

32
00:02:55,552 --> 00:03:02,855
Lai padziļinātu izpratni, skatieties arī šo raidījumu:
„Kā Vācija tiek vadīta no ārpuses – Atlantik-Brücke”.

33
00:03:02,855 --> 00:03:08,042
Arī Zaļo partijas politiķe Katrīna Gēringa-Ekkarda
agrāk bija organizācijas „Atlantik-Brücke” locekle.

34
00:03:08,042 --> 00:03:12,407
Viņa jau ir iesniegusi pieprasījumu par
ekspertīzi attiecībā uz izmaksu izlīdzināšanu —

35
00:03:12,407 --> 00:03:15,380
šeit sauktu par „vienreizēju mantas nodokli“.

36
00:03:15,380 --> 00:03:22,044
Viņa un citi Zaļo partijas kolēģi 2022. gadā pauda atbalstu šādai
izmaksu sadalei saistībā ar izdevumiem, kas radušies koronavīrusa

37
00:03:22,044 --> 00:03:26,528
pandēmijas dēļ, un Ukrainas kara izraisītajām papildu izmaksām.

38
00:03:26,528 --> 00:03:34,180
Vai tādēļ varētu būt, ka ES, kas atrodas nedaudz tālāk no
pilsoņiem un nav tik ļoti sabiedrības uzmanības centrā, tagad

39
00:03:34,180 --> 00:03:39,300
tiek gatavots pamats, lai varētu iekasēt šādus īpašuma nodokļus?

40
00:03:39,300 --> 00:03:43,895
Bet kāda ir pašreizējā situācija saistībā ar ES aktīvu reģistru?

41
00:03:43,895 --> 00:03:53,094
2021. gadā Eiropas Komisija pasūtīja
priekšizpēti, kas tika pabeigta 2024. gadā.

42
00:03:53,094 --> 00:03:59,153
Līdz šim nav pieņemts neviens tiesību
akts par šāda īpašuma reģistra izveidi.

43
00:03:59,153 --> 00:04:02,094
ES līdz šim noliedz, ka tas būtu plānots.

44
00:04:02,094 --> 00:04:06,258
Šāda reģistra ieviešana būtu arī ļoti nepopulāra.

45
00:04:06,258 --> 00:04:10,509
Tomēr nevajadzētu ļauties maldināšanai un jāpaliek modriem.

46
00:04:10,509 --> 00:04:19,180
Jo 2024. gada maijā ES Padome pēc ES Komisijas
ierosinājuma pieņēma direktīvu, kas dalībvalstīm uzliek

47
00:04:19,180 --> 00:04:24,914
par pienākumu izveidot centrālos banku kontu reģistrus.

48
00:04:24,914 --> 00:04:34,234
Tām jāaptver visas personas, kurām bankās pieder vai kuras
pārvalda depozītu kontus, kriptovalūtu kontus un seifus.

49
00:04:34,234 --> 00:04:42,985
Vēl viena direktīva paredz, ka ES Komisija
izveidos šo banku kontu reģistru savstarpējas sasaistes

50
00:04:42,985 --> 00:04:48,248
sistēmu, lai varētu iegūt informāciju no bankām.

51
00:04:48,248 --> 00:04:55,064
Tāpat ir plānots izveidot centrālos nekustamā
īpašuma reģistrus un centrālos uzņēmumu īpašnieku

52
00:04:55,064 --> 00:05:00,589
reģistrus, kuriem būs piekļuve visu ES dalībvalstu iestādēm.

53
00:05:00,589 --> 00:05:05,315
Secinājums: Šķiet, ka ES Komisija maldina savus pilsoņus.

54
00:05:05,315 --> 00:05:12,055
Lai gan viņa izliekas, ka nevēlas turpināt īstenot plānus par
aktīvu reģistra izveidi, aizkulisēs tiek veikti

55
00:05:12,055 --> 00:05:18,759
pasākumi, lai, izmantojot bankas kā
starpniekus, tomēr varētu iegūt nepieciešamo informāciju.

56
00:05:18,759 --> 00:05:27,492
Kad šie banku reģistri būs pilnībā izveidoti,
tie faktiski kļūs par slēptu aktīvu reģistru.

57
00:05:27,492 --> 00:05:32,759
Ir pamats šaubīties, ka ES Komisijai šajā
jautājumā galvenais mērķis ir tikai cīņa pret

58
00:05:32,759 --> 00:05:35,483
naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

