1
00:00:00,000 --> 00:00:00,220


2
00:00:00,220 --> 00:00:07,400
26. gada 8. jūlijā ziņu raidījums „Tagesschau“
ziņoja, ka Vācija vēlas būt „kaujas gatava“ arī kosmosā.

3
00:00:07,400 --> 00:00:12,679
Jau 2027. gadā kosmosā plānots
palaist pirmos pašu izstrādātos satelītus.

4
00:00:12,679 --> 00:00:17,867
Tiem jāspēj traucēt citu satelītu darbību un veikt to izlūkošanu.

5
00:00:17,867 --> 00:00:28,211
Tādējādi būtu jāpabeidz „sākums satelītu darbībai, lai
2029. gadā sasniegtu plānoto kaujas gatavību kosmosā“.

6
00:00:28,211 --> 00:00:33,128
Projekta izmaksas tiek lēstas 100 miljonu eiro apmērā.

7
00:00:33,128 --> 00:00:41,701
Jau 2025. gadā Vācija ar vairāk nekā 113 miljardiem ASV
dolāru ieņēma ceturto (!) vietu starp valstīm ar vislielākajiem

8
00:00:41,701 --> 00:00:47,521
militārajiem izdevumiem, atpaliekot no ASV, Ķīnas un Krievijas.

9
00:00:47,521 --> 00:00:54,871
Savukārt organizācija OXFAM 2024. gadā ziņoja, ka,
lai izskaustu badu pasaulē, pietiktu ar nelielu

10
00:00:54,871 --> 00:00:59,554
daļu no G7 valstu ikgadējiem izdevumiem aizsardzībai.

11
00:00:59,554 --> 00:01:03,481
Žurnālists un vides aktīvists Francs Alts brīdina:

12
00:01:03,481 --> 00:01:09,398
„Mums jau tagad uz vienu pasaules
iedzīvotāju ir vairāk sprāgstvielu nekā pārtikas.“

13
00:01:09,398 --> 00:01:15,341
Lai gan pārtikas ražošanas apjoms, izsakot to
kilogramos vai tonnās, joprojām pārsniedz sprāgstvielu

14
00:01:15,341 --> 00:01:19,514
daudzumu, šis salīdzinājums atspoguļo ekonomisko realitāti.

15
00:01:19,514 --> 00:01:26,496
Pasaules mēroga prioritātes nepārprotami ir
saistītas ar militāro jomu, nevis ar pārtikas nodrošināšanu.

16
00:01:26,496 --> 00:01:36,475
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības
institūta (SIPRI) datiem 2025. gadā pasaules militārie izdevumi

17
00:01:36,475 --> 00:01:42,303
sasniedza rekordaugstu līmeni — 2,887 triljonus ASV dolāru.

18
00:01:42,303 --> 00:01:46,703
Ar to ir krasā pretrunā dati par pasaules pārtikas apgādi.

19
00:01:46,703 --> 00:01:57,447
ANO Pasaules pārtikas programma (WFP) lēš, ka bada izskaušana
līdz 2030. gadam izmaksātu tikai 93 miljardus ASV dolāru gadā.

20
00:01:57,447 --> 00:02:05,985
Tas atbilst mazāk nekā vienam procentam no summas, kas
pēdējos 10 gados visā pasaulē tērēta militārajiem mērķiem.

21
00:02:05,985 --> 00:02:12,003
Turklāt ieroču un sprāgstvielu ražošana
patērē milzīgus enerģijas, izejvielu un

22
00:02:12,003 --> 00:02:17,536
darbaspēka resursus. Šeit kaut kas ir ļoti nepareizi!

23
00:02:17,536 --> 00:02:24,852
Ja Vācijas politiķiem, G7 dalībvalstīm vai ANO pārstāvjiem
patiešām rūpētu cilvēku labklājība, viņi jau sen būtu

24
00:02:24,852 --> 00:02:32,736
varējuši rīkoties un izbeigt badā cietušo cilvēku
patiesās ciešanas – nevis tagad veikt bruņošanos pat kosmosā.

25
00:02:32,736 --> 00:02:39,568
„Kla.TV“ daudzās raidījumos ir parādījis,
kuri ir patiesie vadītāji aiz G7 samita un

26
00:02:39,568 --> 00:02:43,800
ANO, un kāpēc tie nedarbojas iedzīvotāju labā.

27
00:02:43,800 --> 00:02:48,290
Tāpēc tas ir vēl jo vairāk atkarīgs no jums un katra atsevišķi.

28
00:02:48,290 --> 00:02:52,976
Bet ko katrs indivīds var darīt šajā situācijā? Var pateikt „nē”.

29
00:02:52,976 --> 00:03:01,109
Nav jāstrādā bruņojuma uzņēmumos, nav
jāļaujas ietekmēt, nav jākļūst par pilsoņu uniformā.

30
00:03:01,109 --> 00:03:05,943
Var paust savu viedokli un iebilst pret kara ekonomiku.

31
00:03:05,943 --> 00:03:09,757
Var izskaidrot saviem līdzcilvēkiem šīs sakarības.

32
00:03:09,757 --> 00:03:13,234
Katram ir izvēle – piedalīties vai nepiedalīties.