1 00:00:00,000 --> 00:00:00,351 2 00:00:00,351 --> 00:00:08,622 „Ja šie oriģināli vairs nav pieejami, faktiski tas galu galā padara patiesu pētniecību neiespējamu. 3 00:00:08,622 --> 00:00:11,743 Kad man vairs nebūs ne vecu grāmatu, ne vecu dokumentu. 4 00:00:11,743 --> 00:00:16,380 Tas paver plašas iespējas manipulācijām.” 5 00:00:16,380 --> 00:00:22,998 Šodien Kla.TV studijā es sveicu vēsturnieci un anglistiku, kurai ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā. 6 00:00:22,998 --> 00:00:29,422 Kā daudzu zinātnisko rakstu un grāmatu par sociālo un kultūras vēsturi autore viņa 2024. gadā izdeva, cita 7 00:00:29,422 --> 00:00:33,375 starpā, grāmatu „Senās un jaunās pasaules iekarošana”. 8 00:00:33,375 --> 00:00:36,432 Sirsnīgi sveicam Dr. Renāti Reuteri! 9 00:00:36,432 --> 00:00:38,725 Jā, paldies par uzaicinājumu! 10 00:00:38,725 --> 00:00:43,406 Jā, prieks, ka esat šeit! Man jau bija tas prieks iepazīties ar jūsu vīru. Šodien mums ir vēstures tēma. 11 00:00:43,406 --> 00:00:50,343 Zinātne taču balstās uz pierakstiem, manuskriptiem, grāmatām un citiem avotiem, un bez tiem kritiska 12 00:00:50,343 --> 00:00:54,694 pieeja vēsturei un jebkurām tēmām vispār nav iespējama. 13 00:00:54,694 --> 00:00:58,292 Reuther kundze, kāda ir situācija ar piekļuvi šādiem avotiem? 14 00:00:58,292 --> 00:01:10,678 Tas kļūst arvien grūtāk, it īpaši, ja esi brīvs, neatkarīgs žurnālists, vēsturnieks vai jebkāda veida pētnieks. 15 00:01:10,678 --> 00:01:16,748 Viss sākas ar pavisam vienkāršām lietām, piemēram, ar to, ka par katru apmeklējumu, piemēram, arhīvā, tiek iekasēta maksa. 16 00:01:16,748 --> 00:01:25,388 Tiek rūpīgi pārbaudīts, kurš patiesībā kaut ko vēlas, un, tāpat kā jau daudzus simtus gadu, arī šodien nekas nav 17 00:01:25,388 --> 00:01:35,023 mainījies — ja nepareizā persona jautā pēc lietām, kuras viņai nevēlas dot, tad tās vienkārši nav vai nav pieejamas. 18 00:01:35,023 --> 00:01:47,896 Un lai tas neizceltos pārāk uzkrītoši, tagad ir daudz arhīvu, kas pilsētās, bieži vien rātsnamā vai kādā vecā ēkā, pat vecā pilī, 19 00:01:47,896 --> 00:01:56,144 tagad ir – it kā to pašu drošības labad, šie vecie dokumentu krājumi – pārvietoti uz 20 00:01:56,144 --> 00:02:01,865 tālu esošiem bunkuriem, arhīviem vai kur vien. 21 00:02:01,865 --> 00:02:08,130 Un tad ir iepriekš jāpaziņo, ka vēlaties apskatīt šo vai to dokumentu. 22 00:02:08,130 --> 00:02:13,665 Un tad vienu vai divas reizes nedēļā turp dodas, pēc tam to atved atpakaļ, un tad atkal ir 23 00:02:13,665 --> 00:02:17,887 jābūt klāt uz vietas, lai šo dokumentu apskatītu. 24 00:02:17,887 --> 00:02:23,175 Es daudzus gadus esmu strādājis arhīvos, lai uzrakstītu vēsturi, kas līdz šim vēl nav 25 00:02:23,175 --> 00:02:26,464 uzrakstīta. Un tas vienmēr ir bijis grūts darbs. 26 00:02:26,464 --> 00:02:31,225 Bet šādos apstākļos tas, protams, ir gandrīz neiespējami. 27 00:02:31,225 --> 00:02:37,683 Jo, lai uzrakstītu grāmatu, kuras materiālus pēta pats, nevis vienkārši paļaujoties uz mākslīgo intelektu, ir 28 00:02:37,683 --> 00:02:42,064 jāizlasa – nu, es nezinu – desmiti, simti, tūkstoši lappušu. 29 00:02:42,064 --> 00:02:50,679 Un ja sākumā pat nav skaidrs, ko tieši vajadzētu pieprasīt – jo šie arhīvu katalogi bieži vien ir ļoti 30 00:02:50,679 --> 00:02:58,465 neskaidri – un tad ir jānorāda precīzi, kādu dokumentu vēlas saņemt, viss kļūst ļoti sarežģīts. 31 00:02:58,465 --> 00:03:05,231 Jo, ja to saņem un konstatē, ka – „Ak, tas taču nav tas, kas man vajadzīgs, tur nav tā, kas man 32 00:03:05,231 --> 00:03:09,827 palīdzētu“, – tad viss apmeklējums arhīvā bija veltīgs. 33 00:03:09,827 --> 00:03:14,394 Un atkal var gaidīt līdz nākamajai nedēļai, kamēr atkal kaut ko atvedīs. 34 00:03:14,394 --> 00:03:20,576 Tātad, šī problēma pastāv jau gadiem ilgi, un tagad tā kļūst arvien akūtāka. 35 00:03:20,576 --> 00:03:28,290 Un tāpēc, ja vēlas strādāt ar avotiem, tas patiešām nav vienkārši. 36 00:03:28,290 --> 00:03:34,661 Un, ja kāds teiks, ka tur jau daudz kas ir digitalizēts, viņš, no vienas puses, būs pārsteigts, cik maz kas ir digitalizēts. 37 00:03:34,661 --> 00:03:40,270 Un, runājot par digitālajām lietām, protams, vienmēr paliek nelielas šaubas: 38 00:03:40,270 --> 00:03:45,317 Vai tas tagad bija viss? Vai trūkst kādas lappuses? Vai trūkst veseli žurnāli? 39 00:03:45,317 --> 00:03:51,292 Vai tas tiešām ir tas, ko es varētu domāt, redzot šo virsrakstu? 40 00:03:51,292 --> 00:03:56,242 Digitālajā vidē ir tik viegli kaut ko aizklikšķināt un izdzēst vai likt pazust. 41 00:03:56,242 --> 00:04:02,723 Tas ir pilnīgi kas cits nekā tad, ja atver kādu vecu dokumentu, vecu lietu no arhīva, 42 00:04:02,723 --> 00:04:08,070 to izlasa un rokās tur tiešām to veco papīru. 43 00:04:08,070 --> 00:04:09,878 Jā, jūs pieminējāt digitalizāciju. 44 00:04:09,878 --> 00:04:14,668 Pēdējā laikā parādās arvien vairāk ziņu par to, ka mākslīgā intelekta uzņēmumi pērk vecas grāmatas, tās 45 00:04:14,668 --> 00:04:19,553 digitalizē un izmanto, lai apmācītu savus valodas modeļus vai citus mākslīgā intelekta modeļus. 46 00:04:19,553 --> 00:04:24,258 Bet beigās tās netiek atdotas atpakaļ, bet gan šīs grāmatas tiek iznīcinātas. Ko jūs par to domājat? 47 00:04:24,258 --> 00:04:27,122 Skandāls. Nu, es biju šokēta, kad to dzirdēju. 48 00:04:27,122 --> 00:04:36,761 Un, ņemot vērā manu skepsi un kritisko attieksmi pret sistēmu, man, protams, uzreiz rodas aizdomas par kaut ko ļaunu. 49 00:04:36,761 --> 00:04:40,720 Nav taču saprotams, kāpēc pēc skenēšanas šīs lietas tiek iznīcinātas. 50 00:04:40,720 --> 00:04:46,247 Arhīvu un bibliotēku krājumi tiek skenēti jau vairākus gadu desmitus. 51 00:04:46,247 --> 00:04:53,508 Un tagad teikt, ka pēc tam tas tiks iznīcināts – nu, es nespēju atrast tam pienācīgu 52 00:04:53,508 --> 00:04:57,855 izskaidrojumu, kas neliecinātu par kaut ko ļaunu. 53 00:04:57,855 --> 00:05:05,968 Jo šīs vecās grāmatas, kas tika nopirktas antikvāro veikalos , bieži vien ir pieejamas tikai dažos atsevišķos eksemplāros. 54 00:05:05,968 --> 00:05:09,833 Un, kad tie būs iznīcināti, vairs nebūs iespējams piekļūt tiem. 55 00:05:09,833 --> 00:05:18,105 Un tas tiešām izklausās kā romānā „1984“, kurā Orvels aprakstīja, ka vēsturi pastāvīgi maina ar atpakaļejošu 56 00:05:18,105 --> 00:05:23,296 spēku, lai tā atbilstu tagadnei un varētu ietekmēt nākotni. 57 00:05:23,296 --> 00:05:30,732 Un, runājot par maniem darbiem – Gerds un Renate Reutheri taču daudz ko ir smēlušies no vēstures 58 00:05:30,732 --> 00:05:34,475 –, un tam ir vajadzīgas daudzas vecas grāmatas. 59 00:05:34,475 --> 00:05:40,536 Mēs taču neesam ne pirmie, kas šaubās, ne pirmie, kas atklāj kļūdas vai apšauba naratīvus. 60 00:05:40,536 --> 00:05:46,472 Un mums ir jāpaļaujas uz to, ka citi jau iepriekš ir atbildējuši uz šiem jautājumiem vai 61 00:05:46,472 --> 00:05:49,869 paši nākuši klajā ar idejām un tās pierakstījuši. 62 00:05:49,869 --> 00:05:58,290 Tāpēc mums vajag viņu grāmatas. Vai arī mums vienkārši vajag oriģināltekstu. Šekspīrs tiek tulkots atkal un atkal. 63 00:05:58,290 --> 00:06:02,001 Tur var strādāt ar mūsdienīgu tekstu, vai arī, piemēram, Bībelē tas arī ir pazīstams. 64 00:06:02,001 --> 00:06:07,513 To taču nepārtraukti pārtulko – un jau tagad ir variācijas, kurās Dievs ir sieviete. 65 00:06:07,513 --> 00:06:12,648 Tad, iespējams, gribētos, lai kaut ko noskaidrotu, teiksim tā, es tagad gribētu izlasīt Lūtera vai 66 00:06:12,648 --> 00:06:16,217 Cvinglija oriģinālās tulkojumus, vai kādi tie nu būtu. 67 00:06:16,217 --> 00:06:24,692 Ja šie oriģināli vairs nav pieejami, faktiski kļūst neiespējams veikt patiesu pētniecību. 68 00:06:24,692 --> 00:06:30,714 Un tas attiecas ne tikai uz mani kā vēsturnieci, bet arī uz visām pārējām jomām – vai nu tas būtu 69 00:06:30,714 --> 00:06:35,103 žurnālistika, vai citas disciplīnas, vai medicīna, vai tiesības. 70 00:06:35,103 --> 00:06:40,330 Gribas taču vēlreiz atskatīties un pajautāt: kā tas viss sākās, kā tas toreiz īsti bija? 71 00:06:40,330 --> 00:06:47,906 Un ja man vairs nav ne vecu grāmatu, ne vecu dokumentu – neatkarīgi no tā, vai tie patiešām ir pazuduši vai arī 72 00:06:47,906 --> 00:06:57,235 vienkārši ir aizslēgti un glabājas kaut kur, bet man kā pētniekam vairs nav pieejami –, tad tas jau ir gandrīz tas pats. 73 00:06:57,235 --> 00:07:01,502 Un tas paver plašas iespējas manipulācijām. 74 00:07:01,502 --> 00:07:06,183 Taču jūs jau esat izlasījis daudzas grāmatas un arī rakstījis par tām. 75 00:07:06,183 --> 00:07:12,700 Vai jūs varētu skatītājiem minēt vienu vai divus piemērus, kad esat saskāries ar pretrunām starp to, kas tiek uzskatīts 76 00:07:12,700 --> 00:07:16,958 par vispārpieņemtu viedokli, un to, ko esat atklājis pats? 77 00:07:16,958 --> 00:07:22,076 Jā, nu, ja jau runājam par grāmatām, tad visacīmredzamākais piemērs varbūt ir Aleksandrijas bibliotēka. 78 00:07:22,076 --> 00:07:26,682 Tās taču patiešām zina visi. Bet tās vēl nav atrastas. 79 00:07:26,682 --> 00:07:27,334 Kā? 80 00:07:27,334 --> 00:07:33,062 Tur netika atrasta neviena grāmata. 81 00:07:33,062 --> 00:07:36,996 Un tagad īstenībā būtu jāsaka „rakstu ruļļi”. Bet arī rakstu ruļļu nav. 82 00:07:36,996 --> 00:07:41,015 Tātad nav nevienas grāmatas, neviena manuskripta, neviena pergamenta, par kuru varētu 83 00:07:41,015 --> 00:07:43,799 teikt, ka tas toreiz atradās tur, bibliotēkā. 84 00:07:43,799 --> 00:07:49,152 Nav arī grāmatu saraksta, es teiktu, kaut kāda krājuma saraksta. 85 00:07:49,152 --> 00:07:55,302 Un Aleksandrijā notiek izrakumi. Tur atrodas sena, zem zemes apraktā pilsēta, kuru tagad atklāj. 86 00:07:55,302 --> 00:08:00,160 Taču bibliotēku nevar atrast, lai gan – cik man zināms – to meklē jau desmitiem gadu. 87 00:08:00,160 --> 00:08:03,731 Un tur ir kaut kas tāds, ko varētu dēvēt par pils kompleksu. 88 00:08:03,731 --> 00:08:06,619 Un, kā jau saka, tas notiks pils kompleksā. 89 00:08:06,619 --> 00:08:12,520 Bet tur nav nekā tāda, kas būtu kaut kā īpaši… – tur ir pamati. Bet kurā telpā tad atrodas bibliotēka? 90 00:08:12,520 --> 00:08:17,671 Un, ja tā bija tik milzīga, kā dažkārt stāsta, tad taču būtu jābūt kādām pēdām. 91 00:08:17,671 --> 00:08:21,744 Un tieši tajā arī slēpjas atšķirība. Ja jūs meklēsiet informāciju par Aleksandrijas 92 00:08:21,744 --> 00:08:24,616 bibliotēku, atradīsiet veselas grāmatas un garus rakstus. 93 00:08:24,616 --> 00:08:30,907 Un tur visi sajūsmināti stāsta, cik liels tas bija, ka tur bija laboratorija, botāniskais dārzs un zooloģiskais dārzs. 94 00:08:30,907 --> 00:08:35,037 Zinātnieki, filozofi – viņi ir rakstījuši, viņi ir publicējuši. 95 00:08:35,037 --> 00:08:39,242 Un tad es neatrodu ne graudiņu. Man tas šķiet nedaudz mulsinoši. 96 00:08:39,242 --> 00:08:49,624 Un arī šis milzīgais postījums, kurā viss pazuda bez pēdām — tā teikt, senatnes zināšanas —, arī tas ir pilnīgi neskaidrs. 97 00:08:49,624 --> 00:08:56,577 Nu, tas mani pārsteidza visvairāk. Tad es domāju – nu, to taču zina. Tur bija kāds karš vai ugunsgrēks. Un tad vienkārši bija… 98 00:08:56,577 --> 00:09:02,164 Tātad, aplēses par to, kad tā beidzot ir izzudusi, atšķiras par veseliem gadsimtiem. 99 00:09:02,164 --> 00:09:07,068 Un, ja uzdodas jautājums – jā, kurš gan būtu finansējis vai organizējis tādu milzu projektu, kā tas vispār būtu 100 00:09:07,068 --> 00:09:10,717 bijis iespējams? Tas taču būtu bijis neiedomājami dārgi. 101 00:09:10,717 --> 00:09:18,927 Tad ir arī vienkāršs skaidrojums no senatnes — šie cilvēki, šie rakstveži vai bibliotekāri, esot vienmēr devušies uz 102 00:09:18,927 --> 00:09:27,816 Aleksandrijas ostu, pārmeklējuši kuģus un konfiscējuši grāmatas, kas viņiem varētu būt vajadzīgas bibliotēkai. 103 00:09:27,816 --> 00:09:37,222 Nu, varbūt tā ir arī nedaudz drosmīga teorija par to, kā ilgtermiņā izveidot bibliotēku. 104 00:09:37,222 --> 00:09:42,072 Bet no kurienes vispār rodas informācija par to, vai bibliotēka pastāv vai nepastāv? 105 00:09:42,072 --> 00:09:46,108 Tas taču ir iekļauts pasaules brīnumu sarakstā, tātad kādam par to noteikti ir bijis jāraksta. 106 00:09:46,108 --> 00:09:54,464 Tieši tā, ir stāsti, ir leģendas, bet diemžēl – un to mums tagad gan „Tatort Vergangenheit“, gan „Tatort Gelehrtenstube“ 107 00:09:54,464 --> 00:10:03,365 ietvaros faktiski nācās pilnībā saprast – mums no antīkās pasaules praktiski nav saglabājušies nekādi oriģināli teksti. 108 00:10:03,365 --> 00:10:14,635 Ir milzīga laika plaisa, kurā nekas nepastāvēja un mēs Eiropā neko nezinājām par to, ka pastāvēja senie teksti, senie raksti utt. 109 00:10:14,635 --> 00:10:23,201 Un tad veidojas sava veida ķēde, kurā viens klosteris tiek apsūdzēts, ka tas būtu kaut ko nokopējis, un cits klosteris, un 110 00:10:23,201 --> 00:10:29,591 kaut kā pēkšņi – apmēram no 1200. gada un tad ap 1400., 1500. gadu – atrodas milzīgs skaits 111 00:10:29,591 --> 00:10:34,858 tekstu no antīkās pasaules. Pēkšņi tie ir tur. 112 00:10:34,858 --> 00:10:43,983 Arī nedaudz mulsinoši, ne vienmēr pilnīgi ticami, it īpaši, ja zina, ka viņš – vairāku pāvestu slepenais rakstvedis, tātad 113 00:10:43,983 --> 00:10:52,958 pāvesta sekretārs, kurš ļoti interesējās par šo tēmu, – savas dzīves laikā ir atradis aptuveni pusi no visiem antīkajiem 114 00:10:52,958 --> 00:10:57,414 autoriem, tieši tajā brīdī, kad par to radās interese. 115 00:10:57,414 --> 00:11:06,234 Un pārsteidzošākais ir tas, ka daudzus no šiem tekstiem viņš esot atradis klosteros – kā tiek apgalvots – ziemeļos no Alpiem. 116 00:11:06,234 --> 00:11:11,512 Nu, varētu domāt, ka kaut ko tādu varbūt atkal atrastu Aleksandrijā … 117 00:11:11,512 --> 00:11:12,270 Vai arī Itālija. 118 00:11:12,270 --> 00:11:16,948 … vai Sicīlijā. Proti, klosteros uz ziemeļiem no Alpiem. 119 00:11:16,948 --> 00:11:23,066 Nu, tās jau ir tādas lietas, kas liek ļoti nopietni domāt, ka viņš to ir uzrakstījis pats vai 120 00:11:23,066 --> 00:11:26,248 licis uzrakstīt – un ar to arī labi nopelnījis. 121 00:11:26,248 --> 00:11:32,835 Arī viņa dēls mantoja veselas senu rakstu krātuves, kuras viņš vēlāk varēja izdot … 122 00:11:32,835 --> 00:11:44,274 Tātad, ražošana bija vērsta uz nākotni – es teiktu – ražoja tirgum, kas vēlāk izveidojās, un ar to varēja labi nopelnīt. 123 00:11:44,274 --> 00:11:45,835 Naudas pelnīšana arī ir viena no tēmām. 124 00:11:45,835 --> 00:11:49,982 Jūs pati esat autore. Jums ir darīšana ar izdevniecībām. 125 00:11:49,982 --> 00:11:53,637 Kāda tur ir situācija? Jūs taču nepārstāvat vairākuma viedokli. 126 00:11:53,637 --> 00:11:55,830 Tad, šķiet, tas tomēr nav gluži tik vienkārši. 127 00:11:55,830 --> 00:12:02,926 Jā. Tātad tas attiecas ne tikai uz žurnālistiem un blogeriem, bet arī uz tādiem cilvēkiem kā es, kuri nepārstāv 128 00:12:02,926 --> 00:12:11,359 vairākuma viedokli, bet veic pētījumus atklāti, neiepriekš nosakot rezultātu un balstoties uz pierādījumiem . 129 00:12:11,359 --> 00:12:18,049 Un ja tad gandrīz neizbēgami sāk kritiski izturēties pret sistēmu, jo vienkārši daudz šaubās un daudz 130 00:12:18,049 --> 00:12:21,676 ko ir jāapšauba, tad dzīve nav viegla, vienkārši tā. 131 00:12:21,676 --> 00:12:30,223 Viena lieta jau ir šīs digitālās lietas – protams, ir jābaidās, ka tās pēkšņi pazudīs. Jūs to droši vien arī esat pieredzējuši. 132 00:12:30,223 --> 00:12:37,240 Ir tādi video — pirms dažiem gadiem tas notika ļoti bieži —, un, kad mēģina uz tiem noklikšķināt, ekrāns paliek pelēks. 133 00:12:37,240 --> 00:12:43,296 Vai arī ir tādas rindas, kuras vairs nav redzamas vai kuras vairs nevar atrast, un tā tālāk. 134 00:12:43,296 --> 00:12:46,842 Tātad, runājot par digitālajām lietām, tas, protams, ir ļoti grūti. 135 00:12:46,842 --> 00:12:53,462 Arī par šīm lejupielādējamajām e-grāmatām gan jāmaksā, taču tās nepieder tev. 136 00:12:53,462 --> 00:13:00,643 E-grāmatu tiesību īpašnieki jebkurā brīdī var dzēst, rīkoties ar vai atsaukt šo kontu, 137 00:13:00,643 --> 00:13:04,583 ko lietotājs tur izveido un par ko samaksā. 138 00:13:04,583 --> 00:13:10,613 Tātad, atšķirībā no grāmatas gadījuma, šeit tu nekļūsti par tās faktisko īpašnieku, kur es varētu grāmatu saglabāt 139 00:13:10,613 --> 00:13:14,360 nākotnei un nākamajai paaudzei vai ziedot to, vai kā citādi. 140 00:13:14,360 --> 00:13:20,298 Tāpēc mēs nolēmām, ka Gerds un Renāte Reutheri nepublicēsies digitālā formātā, neizdos 141 00:13:20,298 --> 00:13:24,653 e-grāmatas, bet gan izdos grāmatas papīra formātā. 142 00:13:24,653 --> 00:13:32,163 Un jau pirms koronavīrusa izplatības mums bija šāda problēma: ja nevis vienkārši seko galvenajai tendencei, bet gan patiešām 143 00:13:32,163 --> 00:13:36,183 veic pētījumus, lielie izdevēji ātri noraida šādus darbus. 144 00:13:36,183 --> 00:13:40,761 Man jāatzīst, ka vienmēr ir grūti izdot grāmatu lielā izdevniecībā. 145 00:13:40,761 --> 00:13:45,080 Nu, nav jau jādomā kaut kas slikts. 146 00:13:45,080 --> 00:13:51,065 Taču patiesībā tas nozīmē, ka tad ir jāpaļaujas uz mazajiem izdevējiem. 147 00:13:51,065 --> 00:13:55,115 Un mazajiem izdevējiem, protams, atkal ir lielākas izmaksas. 148 00:13:55,115 --> 00:13:58,534 Pēc koronavīrusa izplatības viņi, piemēram, pēkšņi vairs nesaņēma papīru. 149 00:13:58,534 --> 00:14:02,539 Nu, sākumā tā bija problēma. Kā es varu atkārtoti publicēt grāmatu? 150 00:14:02,539 --> 00:14:07,545 Printeris nesaņem papīru, izdevniecība to nevar publicēt. 151 00:14:07,545 --> 00:14:11,180 Un tad, protams, risinājums: jā, papīru gan var dabūt, bet tas maksā daudz naudas. 152 00:14:11,180 --> 00:14:15,513 Un mazai izdevniecībai, kas drukā tikai nelielus tirāžas apjomus, tas viss kļūst daudz dārgāks. 153 00:14:15,513 --> 00:14:20,539 Tātad šīs mazās grāmatas no mazā izdevniecības ir dārgākas nekā masveida izdevumi. 154 00:14:20,539 --> 00:14:23,555 Un pārējām lielajām izdevniecībām tas tad ir daudz vieglāk. 155 00:14:23,555 --> 00:14:29,133 Tie bieži vien ir sadarbības partneri vai pieder kādai papīrfabrikai. 156 00:14:29,133 --> 00:14:35,431 Tas nozīmē, ka viņiem ir lieliska piekļuve un nav jāuztraucas par papīru. 157 00:14:35,431 --> 00:14:44,640 Un tagad ES – kurai taču vienmēr ir tik brīnišķīgas idejas – ir izdomājusi, ka ir jāpierāda, no kurienes nāk papīrs. 158 00:14:44,640 --> 00:14:55,124 Proti, izdevniecība tieši garantē, ka papīrs, ko izmanto tipogrāfijā – par ko tā patiesībā nemaz nevar pilnībā lemt 159 00:14:55,124 --> 00:15:00,772 –, ir iegūts videi draudzīgā un ekoloģiski pareizā veidā. 160 00:15:00,772 --> 00:15:10,374 Tāpēc katrai lapai ir jānorāda, kur konkrētais koks tika nocirsts, norādot GPS koordinātas. 161 00:15:10,374 --> 00:15:16,095 Un tagad var iedomāties, ka šīs tipogrāfijas vai, precīzāk sakot, papīrfabrikas, kas tomēr atrodas augšupējos posmos, 162 00:15:16,095 --> 00:15:21,697 bieži vien ir Eiropas mēroga vai starptautiski darbojošies koncerni, kuri kokus iepērk starptautiskā mērogā. 163 00:15:21,697 --> 00:15:28,960 Un tad mazajai izdevniecībai ir jāpierāda, no kura meža gabaliņa ir iegūta katra grāmatas daļa. 164 00:15:28,960 --> 00:15:34,782 Tātad tas ir milzīgs slogs. Sankcijas ir eksistenciāli postošas, to mēs jau zinām. 165 00:15:34,782 --> 00:15:39,338 Bet tas taču ir absurds, jo, ja es tagad veikalā „Lidl“ pērku medu, uz iepakojuma ir rakstīts „no ES un ārpus ES 166 00:15:39,338 --> 00:15:41,925 valstīm“ – tas nozīmē, ka tas ir ražots kaut kur šajā pasaulē. 167 00:15:41,925 --> 00:15:42,605 Pilnīgi pareizi. 168 00:15:42,605 --> 00:15:44,406 Un to es taču ēdu, bet grāmatu es pat neapēdu. 169 00:15:44,406 --> 00:15:50,430 Jā. Jā, bet tas taču ir tik bīstams produkts, ka ir ļoti precīzi jāizseko, no kurienes nāk šis papīrs. 170 00:15:50,430 --> 00:15:55,228 Un arī šajā gadījumā, protams, var viegli atkal pievērst uzmanību šim jautājumam un teikt: „Jūs jau esat 171 00:15:55,228 --> 00:16:00,726 izmantojuši papīru, kura ražošanai koksne tika nelikumīgi nocirsta...“ – ko gan mēs varam zināt, sēžot šeit. 172 00:16:00,726 --> 00:16:05,663 Un tad tas vairs nav iespējams, tad tevi izslēdz no sabiedrības vai piespriež sodu, kas iznīcina tavu iztiku. 173 00:16:05,663 --> 00:16:14,376 Un tas viss vēl turpinās, jo grāmata ir tik bīstama lieta, ka tā ir jāutilizē pareizi. 174 00:16:14,376 --> 00:16:23,517 Arī šajā jomā pastāv ES regula – izdevējiem tagad ir jāiesniedz pierādījumi, un mazam izdevējam tas, protams, rada daudz 175 00:16:23,517 --> 00:16:28,905 lielāku birokrātisko slogu un izmaksas nekā lielam izdevējam. 176 00:16:28,905 --> 00:16:37,336 Ir jāpierāda, ka tas ir pareizi un ekoloģiski atbilstoši iepakots un pēc tam ekoloģiski atbilstoši utilizēts. 177 00:16:37,336 --> 00:16:46,861 Un tas ir īpaši grūti, ja, piemēram, kāds vācu izdevējs sūta grāmatas uz Franciju, Angliju vai kādu citu valsti – tad 178 00:16:46,861 --> 00:16:56,663 viņam šajā valstī ir jāmaksā aģentam, kurš uz vietas pārbauda un apliecina, ka grāmatai ir pareizi piešķirts marķējums. 179 00:16:56,663 --> 00:17:02,898 Tātad uz tā ir jābūt precīzi norādītam, kurš ir izdevējs, un tam ar savu vārdu ir jāgarantē un jāuzņemas atbildība, kā 180 00:17:02,898 --> 00:17:09,076 arī aģentam ir jāgarantē un jāuzņemas atbildība par to, ka grāmata vajadzības gadījumā tiek pareizi iznīcināta. 181 00:17:09,076 --> 00:17:14,109 Tomēr, protams, nav iespējams pārbaudīt, ko potenciālais pircējs ar grāmatu dara. 182 00:17:14,109 --> 00:17:19,929 Taču, ņemot vērā, ka tagad katrai valstij, ja šādam nelielam izdevniecības uzņēmumam gadā ir, teiksim, 183 00:17:19,929 --> 00:17:25,898 pieci pieprasījumi — divi no Parīzes un viens no Stokholmas —, tam visur ir jāmaksā aģentam. 184 00:17:25,898 --> 00:17:32,201 Tātad, birokrātija ir pārāk apgrūtinoša, un tas attiecas arī uz citiem produktiem. 185 00:17:32,201 --> 00:17:42,003 Bet man šobrīd galvenais ir grāmata, un man šķiet, ka tā drīzāk atkal virzās citā virzienā, nevis vienkārši 186 00:17:42,003 --> 00:17:47,450 nodrošina, lai šeit viss noritētu ekoloģiski pareizi. 187 00:17:47,450 --> 00:17:52,347 Un tas atkal nāk par labu lielajiem koncerniem, uzņēmumiem un finansētājiem. 188 00:17:52,347 --> 00:18:00,428 Tieši tā. Un tad, protams, daudzi teiks: „Nu, tad es vairs neizdošu grāmatu papīra formātā, tā būs tikai e-grāmata.” 189 00:18:00,428 --> 00:18:07,406 Un tad es tomēr atklāju, ka grāmata ir pilnībā pieejama tehnoloģiju gigantiem vai kā vien tos gribētu 190 00:18:07,406 --> 00:18:11,683 saukt, kuri tieši stāv aiz visām šīm digitālajām sistēmām. 191 00:18:11,683 --> 00:18:20,345 Un agrāk šo grāmatu patiešām uzskatīja par bīstamu un to aizdedzināja, sadedzināja uz sārta, dažreiz kopā ar autoriem. 192 00:18:20,345 --> 00:18:25,385 Un tagad mums digitālajā pasaulē ir tieši šie degošie sārti. 193 00:18:25,385 --> 00:18:33,767 Grāmatas var pazust, tās tiek konfiscētas, un, protams, bieži vien notiek tā, ka arī autors pazūd — ja 194 00:18:33,767 --> 00:18:38,711 grāmata nav iekļauta katalogā, tā kļūst neredzama. 195 00:18:38,711 --> 00:18:46,069 Un tad neviens to nevar atrast, un tad neviens to nevar izlasīt. Pat ja grāmata kā fizisks eksemplārs kaut kur atrodas. 196 00:18:46,069 --> 00:18:52,034 Diemžēl man jākonstatē, ka Gerds un Renate Reutheri nav iekļauti visos katalogos. 197 00:18:52,034 --> 00:18:59,035 Tās gan joprojām ir iekļautas Nacionālās bibliotēkas sarakstā — mēs tur vienmēr pārbaudām, jo tai ir pienākums to darīt, un tā 198 00:18:59,035 --> 00:19:06,043 to joprojām dara —, taču citas bibliotēkas, piemēram, pilsētu bibliotēkas un reģionālās bibliotēkas, to vairs nemaz nedara. 199 00:19:06,043 --> 00:19:12,954 Mēs jau esam redzējuši, ka agrāk tas bija pašsaprotami — dažādas reģionālās bibliotēkas iegādājās mūsu faktu grāmatas, 200 00:19:12,954 --> 00:19:19,783 taču dažkārt kāda bibliotēka to varbūt nepamanīja, un grāmata tur palika varbūt uz pusgadu, un tad pazuda. 201 00:19:19,783 --> 00:19:26,405 Vai arī es jau esmu meklējis kādā reģionālajā bibliotēkā – līdz šim, ja tur ievadīju savu vārdu vai grāmatas nosaukumu, 202 00:19:26,405 --> 00:19:30,340 parādījās: „Jā, jūs to varat pasūtīt pēc šī signatūras numura.“ 203 00:19:30,340 --> 00:19:36,327 Tomēr jau kādu laiku ir tā, ka, ja vēlos meklēt šajā Valsts bibliotēkas katalogā, man ir jāreģistrējas, 204 00:19:36,327 --> 00:19:42,944 tātad man ir jāatklāj, ka, iespējams, mani interesē kāda no šīm ārkārtīgi bīstamajām grāmatām. 205 00:19:42,944 --> 00:19:49,908 Un, runājot par manu vārdu, dažos gadījumos — ne vienmēr, bet esmu to novērojis — parādās 206 00:19:49,908 --> 00:19:54,192 milzīgs rezultātu skaits, piemēram, 500 rezultāti. 207 00:19:54,192 --> 00:20:01,633 Iespējams, ka vienīgā grāmata, ko es meklēju, ir starp šiem 500 rezultātiem, bet kurš gan tos visus pārskatīs? 208 00:20:01,633 --> 00:20:10,277 Tātad, iespējams, tas notiks tikai neoficiāli, taču tiks padarīts neiespējami atrast vai pasūtīt manu grāmatu. 209 00:20:10,277 --> 00:20:19,658 Un diemžēl jāatzīst, ka arī bibliotēkas, proti, bibliotekāri un grāmatnīcas, tajā piedalās. 210 00:20:19,658 --> 00:20:27,810 Varētu domāt, ka grāmatnīcas atbalsta autorus – galu galā tās taču vēlas pārdot grāmatas, varētu domāt. 211 00:20:27,810 --> 00:20:36,221 Diemžēl esmu jau saņēmis atsauksmes no lasītājiem, kuri kāda iemesla dēļ – lekcijā vai citur – ir dzirdējuši par Gerd un 212 00:20:36,221 --> 00:20:44,421 Renate Reuther grāmatām, pēc tam dodas uz savu ierasto grāmatnīcu, teiksim tā, un atgriežas – to es dzirdu atsevišķos 213 00:20:44,421 --> 00:20:53,776 gadījumos – protams, ne tik bieži –, bet grāmatnīcā viņiem saka, ka grāmatas nav vai tā nav pieejama, kas neatbilst patiesībai. 214 00:20:53,776 --> 00:21:00,669 Grāmatas ir pieejamas, mūsu izdevniecība šajā ziņā ļoti cenšas tām tikt līdzi un pastāvīgi veic papildu tirāžas. 215 00:21:00,669 --> 00:21:07,122 Tātad, grāmatas ir klāt, bet daļēji tiek izlikts, ka tās nemaz nav. 216 00:21:07,122 --> 00:21:13,293 Un, starp citu, ir vēl viena sīkumiņa, ko es gribētu pieminēt saistībā ar digitālo jomu. 217 00:21:13,293 --> 00:21:19,336 VG WORT – nezinu, vai esat par to dzirdējuši, bet tā ir organizācija, kuras uzdevums ir pārstāvēt autoru tiesības, līdzīgi 218 00:21:19,336 --> 00:21:22,816 kā GEMA , ko varbūt vairāk pazīst saistībā ar mūzikas darbiem. 219 00:21:22,816 --> 00:21:29,473 Tātad, VG WORT, manuprāt, pirms diviem gadiem ieviesa jaunu noteikumu, pret kuru vēl var iebilst, bet 220 00:21:29,473 --> 00:21:32,925 cik ilgi tas būs spēkā, es nezinu. Es esmu iebildu. 221 00:21:32,925 --> 00:21:43,041 Jaunais noteikums ir šāds: visas grāmatas, ko Vācijā izdevis kāds autors, visi darbi, kas 222 00:21:43,041 --> 00:21:50,755 paziņoti VG WORT, var tikt automātiski ieskenēti. 223 00:21:50,755 --> 00:22:00,734 Ieskenētos tekstus mākslīgais intelekts var izmantot jebkurā brīdī un jebkādā veidā, un ieskenētais materiāls, teksti – proti, 224 00:22:00,734 --> 00:22:10,080 mans intelektuālais īpašums, teksti, fakti, informācija, pie kuras esmu strādājis nedēļas un mēnešus, kur esmu vēlreiz 225 00:22:10,080 --> 00:22:18,713 strādājis, lai to skaisti uzrakstītu vai tā, lai lasītājs to gribētu lasīt – šos tekstus mākslīgais intelekts 226 00:22:18,713 --> 00:22:30,060 vienkārši pārņem un var, un tagad nāk vēl labākais, nodot trešajām personām – un par to tas ir „atbrīvots no atbildības“. 227 00:22:30,060 --> 00:22:40,764 Būtībā tas nozīmē, ka ikviens, kam ir piekļuve šai mākslīgajai intelektam, var kopēt manus tekstus, publicēt tos savā vārdā vai 228 00:22:40,764 --> 00:22:46,084 darīt ar tiem, ko vien vēlas, un es neko nevaru pret to darīt. 229 00:22:46,084 --> 00:22:54,334 Pirmkārt, tāpēc, ka nav atbildības – kā vienmēr, trešās personas, kas rīkojas ar manu intelektuālo īpašumu… 230 00:22:54,334 --> 00:23:01,375 Un sliktākais ir tas, ka par visu šo atbild un to sedz VG WORT — organizācija, par kuru, starp citu, man 231 00:23:01,375 --> 00:23:05,669 ir jāmaksā un kurai būtu jāaizstāv manas intereses. 232 00:23:05,669 --> 00:23:14,662 Kā jau teicu, šobrīd vēl var iebilst, taču esmu dzirdējis, ka autori to uztver ļoti vieglprātīgi un pat īsti nevar to 233 00:23:14,662 --> 00:23:23,963 iedomāties, bet, ja tas notiks masveidā – un, kā zināms, tehnoloģiju giganti un digitalizētā pasaule attīstās katru dienu 234 00:23:23,963 --> 00:23:33,571 –, es patiesībā nemaz nezinu, jā, tad patiesībā vispār nevarēs konkurēt ar lētajām, ar mākslīgā intelekta palīdzību radītajām 235 00:23:33,571 --> 00:23:42,640 grāmatām, kas būs tikpat lieliskas kā rūpīgi izstrādātie, tā teikt, pašrocīgi pētītie zinātniskie darbi, žurnālistikas 236 00:23:42,640 --> 00:23:47,283 darbi, vēstures darbi vai kā vien to vēlas uztvert. 237 00:23:47,283 --> 00:23:49,830 Jā, tas tiešām ir traki. 238 00:23:49,830 --> 00:23:55,674 Jūs kādā rakstā arī — tas turpinās vēl nedaudz tālāk — runājāt par „pašcenzūru“, ka jums vispār izdodas nonākt 239 00:23:55,674 --> 00:23:59,123 pie izdevējiem, ka jums vispār izdodas publicēt grāmatas. 240 00:23:59,123 --> 00:24:06,540 Jūs to nosaucāt par „smalām slēptas kritikas metodēm”, un mans jautājums ir: kāpēc tas vispār ir nepieciešams? 241 00:24:06,540 --> 00:24:09,196 Mēs dzīvojam brīvā sabiedrībā – vismaz tā tiek apgalvots. 242 00:24:09,196 --> 00:24:12,897 Tas taču ir vēl viens pasaku stāsts, no kura mums pamazām jāatbrīvojas. 243 00:24:12,897 --> 00:24:20,735 Arī es pēdējos gados esmu piedzīvojis visus šos satricinājumus, jo īpaši, protams, pēdējos piecos, sešos gados, kad redz, kā 244 00:24:20,735 --> 00:24:27,687 apkārt viss sabrūk, – lietas, ko uzskatījām par mūsu sabiedrības pīlāriem: ka vēlēšanas netiek manipulētas, ka 245 00:24:27,687 --> 00:24:31,631 mums ir vārda brīvība, zinātnes brīvība un viedokļa brīvība. 246 00:24:31,631 --> 00:24:37,372 Bet mēs taču visur redzam, ka tur notiek filmēšana. Un tas vairs nav tā, kā mēs to pirms desmit 247 00:24:37,372 --> 00:24:41,380 vai divdesmit gadiem uzskatījām par pašsaprotamu. 248 00:24:41,380 --> 00:24:50,900 Un ja vispār vēl gribas strādāt kā neatkarīgam žurnālistam, brīvam pētniekam vai kā citādi, tad, kā jau esmu minējis 249 00:24:50,900 --> 00:24:58,779 pietiekami daudz piemēru, kur visur mēģina ierobežot, kontrolēt un īstenot cenzūru, galu galā tu 250 00:24:58,779 --> 00:25:03,538 pats sāc īstenot cenzūru, tas ir pilnīgi skaidrs. 251 00:25:03,538 --> 00:25:09,083 Jau rodas doma – vai es vispār vēl varu pievērsties šādai tēmai? 252 00:25:09,083 --> 00:25:14,781 Vai arī jāpadomā: vai es varu atklāti izteikt visu, ko es tur atklāju? 253 00:25:14,781 --> 00:25:23,067 Nu, es pieminēšu tikai tēmu par vakcināciju. Šajā jautājumā visās pusēs ir uzceltas barjeras. 254 00:25:23,067 --> 00:25:26,236 Un ir jāpadomā, kurus darbus izvēlēties. 255 00:25:26,236 --> 00:25:31,514 Un, protams, nedrīkst arī iegrūst izdevniecību nepatikšanās vai arī izdevniecība pati. 256 00:25:31,514 --> 00:25:33,941 Vajadzētu būt nedaudz uzmanīgākam attiecībā uz to, ko dari. 257 00:25:33,941 --> 00:25:38,542 Tātad situācija kļūst arvien grūtāka no visām pusēm. 258 00:25:38,542 --> 00:25:44,284 Un šķēršļi kļūst arvien lielāki. Bet mums, protams, ir jāpaliek pie patiesības. 259 00:25:44,284 --> 00:25:48,903 Mums jāmeklē patiesība. Viņi to dara, mēs to darām. 260 00:25:48,903 --> 00:25:57,708 Un es domāju, ka jo vairāk cilvēku vēl uzdrošinās norādīt uz šo neatbilstību starp apgalvoto brīvību un faktisko 261 00:25:57,708 --> 00:26:05,601 brīvības palieku, kā arī uz kontroles māniju, kas mūs apņem, jo lielāka ir sabiedrības izpratne. 262 00:26:05,601 --> 00:26:08,278 Un apziņa ir visu pamatā. 263 00:26:08,278 --> 00:26:14,636 Un pasaulē, kas pilna ar meliem, nav iespējams dzīvot patiesi mierīgi ar tīru 264 00:26:14,636 --> 00:26:19,490 sirdsapziņu vai pat vienkārši ar cerību uz nākotni. 265 00:26:19,490 --> 00:26:30,081 Jo dzīve, kas ir apņemta ar meliem un izklāta ar tiem, nevar būt patiesi laimīga dzīve. To es nevaru iedomāties. 266 00:26:30,081 --> 00:26:34,710 Ir arī šāda lieta – nepareizajā dzīvē nav īstas dzīves. 267 00:26:34,710 --> 00:26:40,750 Un pat ja nav pārliecības, ka ar to, ko dari, izdosies panākt rezultātu, tomēr ir jāmēģina. 268 00:26:40,750 --> 00:26:49,989 Un tagad mēs, Gerds un Renāte Reiteri, iemiesojam mūžīgās šaubas – to, ka cilvēks vienkārši šaubās, šīs šaubas arī izsaka un tad 269 00:26:49,989 --> 00:26:58,505 saka: „Nu, man šķiet, ka tas, ko man stāsta, ir pasaka, kas neatbilst manai pasaules izpratnei, manai dzīves pieredzei 270 00:26:58,505 --> 00:27:04,296 vai tam, ko es pašlaik pētu, ko es atklāju kā rezultātus.“ 271 00:27:04,296 --> 00:27:12,321 Un es to varu darīt tikai tā, ka jūs to darāt, un es varu tikai aicināt visus pārējos nebaidīties pārāk agri un 272 00:27:12,321 --> 00:27:20,014 pārāk daudz, jo, kā teikts mūsu pēdējā, jaunākajā grāmatā: „Kas šaubās, tas jau ir uzvarējis”. 273 00:27:20,014 --> 00:27:27,136 Jo katra šaubīšanās atver durvis. Tiklīdz es par kaut ko šaubos, es redzu divas lietas. 274 00:27:27,136 --> 00:27:35,082 Es redzu to, kas tiek oficiāli teikts, vai to, kam esmu vienmēr ticējis, un, izjūtot šaubas, es saskatu alternatīvu. 275 00:27:35,082 --> 00:27:40,986 Tas daudzus cilvēkus satrauc, tas viņiem rada bailes, jo atņem drošības sajūtu un pārliecību, taču 276 00:27:40,986 --> 00:27:44,467 vienlaikus tas arī paver jaunas iespējas. Man ir divas izvēles. 277 00:27:44,467 --> 00:27:53,380 Es varu izvēlēties vienu no tām vai arī kaut kur atrast kompromisu pa vidu, bet es domāju, ka šo durvju atvēršanu, ko 278 00:27:53,380 --> 00:28:02,293 rada šaubas, nevajadzētu uztvert tikai kā kaut ko, kas satricina manu drošības sajūtu un manī rada bailes, bet gan kā 279 00:28:02,293 --> 00:28:10,698 kaut ko, kas man ļauj atbrīvoties no sloga, no meliem un nepatiesībām un no visa tā, ko man ir uzspieduši. 280 00:28:10,698 --> 00:28:19,499 Un katra šaubīšanās ir solis pretī atbrīvošanai – vai, ja gribam to izteikt plašāk, pretī patiesībai. 281 00:28:19,499 --> 00:28:27,317 Un tas var izpausties daudzās sīkās lietās, pavisam sīkās ikdienas lietās, bet vienkārši pateikt: „Es 282 00:28:27,317 --> 00:28:35,570 tam tagad tā īsti neticu”, „Es to tagad tā vienkārši nedarīšu”, „Es vispirms par to padomāšu”. 283 00:28:35,570 --> 00:28:40,703 Nu, tas patiešām atver pavisam jaunu pasauli. 284 00:28:40,703 --> 00:28:45,930 Interesants apgalvojums, jā. Jūs taču runājāt arī par šo grāmatu iznīcināšanu. 285 00:28:45,930 --> 00:28:49,530 Vai jums ir vēl kāds padoms skatītājiem? 286 00:28:49,530 --> 00:28:53,274 Diez vai kādam būs nauda, lai izveidotu savu bibliotēku. 287 00:28:53,274 --> 00:28:58,397 Viņi saka, ka digitālā vide nav droša, ka tā patiesībā nepieder mums, kas, protams, atbilst arī visai 288 00:28:58,397 --> 00:29:04,223 Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) programmai, saskaņā ar kuru nevienam nekas nedrīkst piederēt. 289 00:29:04,223 --> 00:29:08,040 Ko var darīt? Kā saglabāt zināšanas nākamajai paaudzei? 290 00:29:08,040 --> 00:29:15,944 Jā. Taču reiz bija tāda filma „Fahrenheit 451“ , kurā cilvēki iemācījās grāmatas no galvas, 291 00:29:15,944 --> 00:29:19,865 jo varas iestādes bija iznīcinājušas grāmatas. 292 00:29:19,865 --> 00:29:22,203 Tā bija valsts, kas vairs nevēlējās redzēt grāmatas. 293 00:29:22,203 --> 00:29:28,366 Un tad daži cilvēki teica, ka mums tomēr ir jāglābj grāmatas nākamajām paaudzēm, un tās iemācījās no galvas. 294 00:29:28,366 --> 00:29:33,136 Tā ir ļoti ekstrēma utopija. Es to tagad tā neteikšu. 295 00:29:33,136 --> 00:29:39,727 Bet sākumā, protams, jau palīdz tas, ka ar citiem runā par grāmatām, kuras pats esi lasījis. 296 00:29:39,727 --> 00:29:47,165 Un tad vismaz šī doma – tas, protams, nav jāuztver burtiski –, bet šī doma, ideja, šīs grāmatas un šī autora būtība 297 00:29:47,165 --> 00:29:51,403 jau tiek nodota tālāk. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi. 298 00:29:51,403 --> 00:29:57,213 Lasīt grāmatas pašiem – tās tagad daļēji joprojām var dabūt bibliotēkās vai arī grāmatnīcās, vai arī, protams, to, ko 299 00:29:57,213 --> 00:30:03,345 vienmēr var darīt, ja vēlas ietaupīt naudu – mēs to arī darām, jo mums vajag tik daudz grāmatu –, pirkt lietotas grāmatas. 300 00:30:03,345 --> 00:30:07,490 Ir uzņēmumi, kas to dara – piedāvā lietotas grāmatas par izdevīgu cenu. 301 00:30:07,490 --> 00:30:13,010 Tagad tas vēl ir iespējams. Pirkt, jā, man ir kaut kas jāsaka: pirkt un vislabāko paturēt sev. 302 00:30:13,010 --> 00:30:19,803 Tātad tas noteikti ir svarīgs solis. Vai arī pašam kaut ko uzrakstīt uz papīra un to kādreiz iesiet mapē. 303 00:30:19,803 --> 00:30:23,438 Taču ne visu var atcerēties, jo īpaši, kad kļūst vecāks – arvien vairāk aizmirst. 304 00:30:23,438 --> 00:30:30,623 Un tas patiesībā ir diezgan interesanti – nav taču jāglabā visas grāmatas – agrāk to darīja ļoti bieži – tur ar 305 00:30:30,623 --> 00:30:34,263 pildspalvu atzīmēja, pēc tam to pierakstīja un glabāja tikai to. 306 00:30:34,263 --> 00:30:41,714 Un tad, protams, es varu ieteikt jūsu pašu sistēmu „Kla.TV”, kurā vienkārši tiek teikts, ka mums tas kādā 307 00:30:41,714 --> 00:30:45,115 veidā ir jāsaglabā decentralizēti , lai tas neietu zudumā. 308 00:30:45,115 --> 00:30:51,846 Un ikviens, kam, nu, es nezinu, mājās ir tikai piecas grāmatas – nav taču jābūt 5 000 –, jau ir devis savu 309 00:30:51,846 --> 00:30:55,622 ieguldījumu, ja 80 miljoniem cilvēku katram ir piecas grāmatas. 310 00:30:55,622 --> 00:30:58,823 Jādomā plaši un jāsāk ar mazumiņu, tad viss izdosies. 311 00:30:58,823 --> 00:31:00,120 Ļoti laba izteikšanās. 312 00:31:00,120 --> 00:31:03,679 Liels paldies, Dr. Renate Reuther, par šo interesanto interviju. 313 00:31:03,679 --> 00:31:05,958 Paldies. 314 00:31:09,794 --> 00:31:17,913 Ukraina, Krievija, Izraēla, Gazas josla, ASV, Irāna – vai mēs atrodamies uz trešā pasaules kara sliekšņa? 315 00:31:17,913 --> 00:31:23,381 Karā vispirms mirst patiesība, un līdz ar to arī patiesa vēstures rakstīšana. 316 00:31:23,381 --> 00:31:30,195 Kamēr Eiropas valdības neierobežoti investē ieročos un bruņojumā, Kla.TV vairāk nekā 25 000 raidījumos ir 317 00:31:30,195 --> 00:31:34,261 atmaskojis kara kurinātājus un viņu viltīgās metodes. 318 00:31:34,261 --> 00:31:39,041 Nodrošiniet patiesu vēstures rakstīšanu, pirms tā atkal tiek falsificēta. 319 00:31:39,041 --> 00:31:45,611 Kā? Noklikšķini uz saites video aprakstā: www.kla.tv/2plus. 320 00:31:45,611 --> 00:31:51,393 Un iegūsti bezmaksas vēstures arhīvu, kura vērtība ir viena miljarda franku. 321 00:31:51,393 --> 00:31:56,931 Aizpildi veidlapu jau tagad, un tu saņemsi ekskluzīvu bezmaksas cietā disku, ko tev 322 00:31:56,931 --> 00:32:00,876 personīgi pasniegs tavs reģionālais Kla.TV darbinieks. 323 00:32:00,876 --> 00:32:08,303 Patiesi bez maksas? Pilnīgi noteikti. Vienīgā cena ir tā, ka tu palīdzēsi kopēt šo unikālo vēstures 324 00:32:08,303 --> 00:32:12,994 arhīvu un bez maksas nodot to diviem citiem kontaktiem. 325 00:32:12,994 --> 00:32:15,140 Palīdzi mums glābt šo pasauli.