Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Demonstrācijas ietvaros finanšu eksperts Ernsts Volfs teica pārsteidzošu runu par finanšu situāciju Koronas krīzes ēnā. Volfs prognozē ekonomikas sabrukumu, kam sekos finanšu un sociālais cunami. Bet viņš arī skarbi saka, ka ir pienācis laiks ieviest sistēmu, kuras pamatā nav alkatība, bet gan demokrātiskas vērtības.[lasīt tālāk]
“Viedoklī bez izskaistinājuma” šodien Ernsta Volfa runa demonstrācijā Štutgartē 2020. gada 20. jūnijā.
Moderators:
Štutgartē 2020. gada 20. jūnijā kustības “Querdenken 711” (Domāt ārpus rāmja) iniciētās demonstrācijas ietvaros pārsteidzošu runu par finanšu situāciju Koronas krīzes ēnā teica finanšu eksperts Ernsts Volfs. Volfs prognozēja ekonomikas sabrukumu, kam sekos finanšu un sociālais cunami. Bet viņš arī skarbi saka, ka ir pienācis laiks ieviest sistēmu, kuras pamatā ir nevis alkatība, bet gan demokrātiskas vērtības. Bet tagad dzirdiet paši, ko mums saka Ernsts Volfs.
Ernsts Volfs:
Ievērojamākā un neapšaubāmi vissvarīgākā pašreizējās situācijas iezīme ir vēsturiski unikālā bagātības un varas koncentrācija, zem kuras mēs dzīvojam.
Nekad visā cilvēces vēsturē tik mazam cilvēku skaitam nav piederējis tik daudz kā šodien. Tā kā mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā valda nauda, tas nozīmē arī to, ka vēl nekad tik maz cilvēku nav turējuši savās rokās tik daudz varas kā mūsu laikā.
Un šai varai pēdējos mēnešos ir bijusi vēsturiska loma, jo nekad agrāk vara nav tikusi tik ļaunprātīgi izmantota kā Koronijas pandēmijā. Tikpat vēsturiskas ir sekas.
Mūs nāksies tikt gala ar vissmagāko ekonomisko šoku, kādu pasaule jebkad ir piedzīvojusi.
Viens no vissvarīgākajiem rezultātiem ir milzīgās saistību neizpildes, kas eksponenciāli saasina mūsu laika lielāko ekonomisko un finanšu problēmu - globālo parādu.
Šodien mums ir visu laiku lielākais un visātrāk augošais parādu slogs. Lokdaunu valdības un centrālās bankas ir izmantojušas kā attaisnojumu glābšanas operācijām un Koronas palīdzības paketēm. Viens piemērs. Trīs vācu autokoncerni Daimler, VW un BMW, kas pēdējo 10 gadu laikā ir guvušas vairāk nekā 230 miljardu eiro peļņu, saņem 50 miljardus eiro. Tajā pašā laikā mazie un ļoti mazie uzņēmēji saņem tikai pabalstus un kopā ar ierobežojumiem, kas biznesa turpināšanu apgrūtina un daudzos gadījumos pat padara to neiespējamu.
Starp citu, var pieņemt, ka šie 50 miljardi nedos labumu automašīnu kompāniju darbiniekiem. Tātad, kas notiks ar naudu?
Droši vien tieši tas pats, kas notiek ar pārējiem simtiem miljardu, ko centrālās bankas šobrīd bez maksas vai gandrīz bez maksas izsniedz lieliem investoriem. Nauda nonāks starptautiskajā finanšu kazino un nodrošinās turpmāku globālo spekulāciju eskalāciju.
Īpaši lielais piecinieks - Microsoft, Apple, Google, Amazon un Facebook - ir spēlējis milzīgu lomu finanšu tirgus eksplozijā pēdējos gados. Visi pieci meistari izvairīties no nodokļu maksājumiem un gūst labumu no akciju atpirkšanas, kas tika atļauta līdz ar ierobežojumu atcelšanu. Visi pieci ar spēcīgu partneru palīdzību virza finanšu tirgus visā pasaulē. Bet šie pieci kā neviens cits gūst labumu arī no lokdauna, kas ir ļoti veicinājis tiešsaistes tirdzniecību, kā arī mājas biroju veidošanu, interneta konferences un mājas apmācību, un tas tā turpināsies arī nākotnē.
Visspilgtāk izgaismojās tiešsaistes pasta pasūtījumu uzņēmuma Amazon panākumi, kas krīzes laikā tikai divu mēnešu laikā pieņēma 175 000 jaunus darbiniekus, un kura īpašnieks Džefs Bezoss 2020. gada piecos mēnešos palielināja savu personīgo bagātību par aptuveni 45 miljardiem dolāru, un kopumā tā varētu būt jau 160 miljardi USD.
Tātad mēs redzam, ka šīs digitālās finanšu nozares uzņēmumi ar savu finansiālo spēku, ar tehnoloģiskā spēku un ar personisko attiecību palīdzību pamazām pakļauj visu pasauli, un ka pandēmija viņiem šajā procesā ir devusi ievērojamu labumu.
Globālā finanšu sistēma tika pasargāta no sabrukuma 2007. un 2008. gadā, iejaucoties valdībām un centrālajām bankām, un pēc tam mākslīgi uzturēta pie dzīvības, izmantojot arvien lielākas naudas injekcijas un centrālo banku procentu likmju samazinājumus. Tā kā šo kursu nevarēja uzturēt pastāvīgi, jo tas būtu novedis pie jauna sistēmas sabrukuma, atbildīgie no 2018. gada mēģināja samazināt naudas injekcijas un paaugstināt procentu likmes.
Tomēr 2018. gada beigās šis projekts izgāzās. Tajā laikā akciju tirgi visā pasaulē sabruka un satricināja sistēmu tik ļoti, ka centrālās bankas nekavējoties mainīja savu kursu un atgriezās pie iepriekšējās ekspansīvās monetārās politikas. Bet tas bija nekas cits kā atzīšana, ka nevar atgriezties pie normālas finanšu sistēmas. 2019. gada septembrī ASV finanšu sistēmā bija vērojama ievērojami satricinājumi, kuru ASV centrālā banka spēja kontrolēt tikai atkārtoti injicējot simtiem miljardu dolāru. Tomēr recesija lika par sevi manīt, 2019./2020. gadu mijā kļuva arvien skaidrāk, ka sistēmu vairs nevar uzturēt ar parastajiem līdzekļiem.
Pirmās ziņas no Ķīnas sāka pienākt 2020. gada janvārī, un februārī kļuva skaidrs, ka pandēmija izplatīsies arī citās valstīs. Februāra beigās tika atcelti pirmie lielie pasākumi Eiropā, piemēram, Ženēvas auto izstāde. Neskatoties uz to, RKI, t.i., Roberta Koha institūts, 2020. gada 28. februārī Vācijas iedzīvotājiem pandēmijas risku klasificēja kā zemu vai mērenu. Pēc naftas cenu krituma 9. martā notika biržas sabrukums, kurā cenas samazinājās kā nekad agrāk. 17. martā, kad kļuva skaidrs šīs katastrofas postošais apmērs, RKI mainīja lēmumu un bez papildus datiem risku iedzīvotājiem klasificēja kā augstu, un pēc tam 26. martā kā ļoti augstu riska grupām.
Šajā kontekstā ir arī interesanti, ka akciju kritumu, kaut arī tas bija saistīts ar naftas cenu kritumu un notika pirms lokdauna, tagad parasti sauc par Koronas krahu. Vēl interesantāk ir tas, ka gan krīze akciju tirgos, gan sekojošā strauja tirgus atveseļošanās, ko nodrošināja palīdzības paketes, ir ieskalojuši simtiem miljardu pasaules īpaši bagāto cilvēku kabatās - un tas notiek trīs posmos . Vispirms likmes uz cenu kritumu, pēc tam savācot glābšanas līdzekļus un izmantojot šos līdzekļus finanšu tirgos lēto aktīvu uzpirkšanai, ar to atkal radot tirgus burbuli.
Kā ziņoja ASV žurnāls "forbes", miljardieru īpašumi ASV vien šādā veidā 23 dienu laikā pieauga par 282 miljardiem dolāru, tādējādi sasniedzot visātrāko pieaugumu, kāds jebkad reģistrēts. Tātad, lai gan politikas, galveno mediju un akadēmisko aprindu alianse ir biedējusi sabiedrību, īpaši bagātie cilvēki varēja netraucēti koncentrēties uz jau tā milzīgo bagātību palielināšanu, un vēl vairāk saasināt sociālo nevienlīdzību pasaulē.
Bet šis mēģinājums vēl nav beidzies. Tas, ko mēs piedzīvojām dažas dienas un nedēļas, iespējams, nav nekas cits kā sagatavošanās nākamajai finansiālajai un sociālajai nogruvumam. Pašlaik (2020. gada vasarā) viens termins īpaši virza sabiedrības diskusijas, un tas ir otrais vilnis. Arī šoreiz, lai izprastu biedēšanas taktiku, pandēmijas fona apstākļos vajadzētu apskatīt ekonomiskos un finanšu apsektus. Mums priekšā ir apzināti noteikta lokdauna izraisīta masveida atlaišanu lavīna un mazo un vidējo uzņēmumu sabrukums …
Nākamajās nedēļās un mēnešos sagaidāmi aizdevumu maksājumu kavējumi nepieredzētā apjomā. Notiks masu personīgo bankrotu vilnis. Mēs redzēsim trūkumu un strauji augošu cenu pārtikas nozarē un vienlaikus cenu kritumu apstrādes rūpniecībā, nekustamajā īpašumā - it īpaši komerciālajā nekustamajā īpašumā - un vēl vienu milzīgu kritumu akciju tirgos. Turklāt valsts sektorā būs milzīgs atlaišanas vilnis nodokļu iemaksu iztrūkuma dēļ. Turklāt mēs redzēsim dzelžaini stingras taupības programmas, ar kurām mēģinās kompensēt robus valstu budžetos. Mūs sagaida ekonomikas sabrukums, kam sekos finanšu un sociālais cunami, kura apmēru šobrīd neviens nevar iedomāties, bet centrālās bankas to sagaidīs bez rezervēm, kas izsētas iepriekšējos krīzes viļņos.
Liksim saprast visiem šaubītājiem, ka ir pienācis laiks ieviest sistēmu, kas nebalstās uz alkatību, bet gan uz demokrātiskām vērtībām. Tās mērķis ir nevis padziļināt plaisas sabiedrībā, bet gan tās pārvarēt. Ka palīdzība veciem, vājiem un slimiem nav piekāpšanās, bet gan pašsaprotama lieta.
Tāpēc turpināsim visi cīnīties par taisnīgu, sociālu un cilvēcīgu sistēmu, kā mēs to darām šeit un tagad, un mēs parādām saviem bērniem un mazbērniem ceļu nākotnes pasaulē, kas izskatās citādāk nekā digitālais finanšu cietums, kurā pašreizējie valdnieki gribu mūs iemānīt.
Liels paldies!
24.03.2021 | www.kla.tv/18385
“Viedoklī bez izskaistinājuma” šodien Ernsta Volfa runa demonstrācijā Štutgartē 2020. gada 20. jūnijā. Moderators: Štutgartē 2020. gada 20. jūnijā kustības “Querdenken 711” (Domāt ārpus rāmja) iniciētās demonstrācijas ietvaros pārsteidzošu runu par finanšu situāciju Koronas krīzes ēnā teica finanšu eksperts Ernsts Volfs. Volfs prognozēja ekonomikas sabrukumu, kam sekos finanšu un sociālais cunami. Bet viņš arī skarbi saka, ka ir pienācis laiks ieviest sistēmu, kuras pamatā ir nevis alkatība, bet gan demokrātiskas vērtības. Bet tagad dzirdiet paši, ko mums saka Ernsts Volfs. Ernsts Volfs: Ievērojamākā un neapšaubāmi vissvarīgākā pašreizējās situācijas iezīme ir vēsturiski unikālā bagātības un varas koncentrācija, zem kuras mēs dzīvojam. Nekad visā cilvēces vēsturē tik mazam cilvēku skaitam nav piederējis tik daudz kā šodien. Tā kā mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā valda nauda, tas nozīmē arī to, ka vēl nekad tik maz cilvēku nav turējuši savās rokās tik daudz varas kā mūsu laikā. Un šai varai pēdējos mēnešos ir bijusi vēsturiska loma, jo nekad agrāk vara nav tikusi tik ļaunprātīgi izmantota kā Koronijas pandēmijā. Tikpat vēsturiskas ir sekas. Mūs nāksies tikt gala ar vissmagāko ekonomisko šoku, kādu pasaule jebkad ir piedzīvojusi. Viens no vissvarīgākajiem rezultātiem ir milzīgās saistību neizpildes, kas eksponenciāli saasina mūsu laika lielāko ekonomisko un finanšu problēmu - globālo parādu. Šodien mums ir visu laiku lielākais un visātrāk augošais parādu slogs. Lokdaunu valdības un centrālās bankas ir izmantojušas kā attaisnojumu glābšanas operācijām un Koronas palīdzības paketēm. Viens piemērs. Trīs vācu autokoncerni Daimler, VW un BMW, kas pēdējo 10 gadu laikā ir guvušas vairāk nekā 230 miljardu eiro peļņu, saņem 50 miljardus eiro. Tajā pašā laikā mazie un ļoti mazie uzņēmēji saņem tikai pabalstus un kopā ar ierobežojumiem, kas biznesa turpināšanu apgrūtina un daudzos gadījumos pat padara to neiespējamu. Starp citu, var pieņemt, ka šie 50 miljardi nedos labumu automašīnu kompāniju darbiniekiem. Tātad, kas notiks ar naudu? Droši vien tieši tas pats, kas notiek ar pārējiem simtiem miljardu, ko centrālās bankas šobrīd bez maksas vai gandrīz bez maksas izsniedz lieliem investoriem. Nauda nonāks starptautiskajā finanšu kazino un nodrošinās turpmāku globālo spekulāciju eskalāciju. Īpaši lielais piecinieks - Microsoft, Apple, Google, Amazon un Facebook - ir spēlējis milzīgu lomu finanšu tirgus eksplozijā pēdējos gados. Visi pieci meistari izvairīties no nodokļu maksājumiem un gūst labumu no akciju atpirkšanas, kas tika atļauta līdz ar ierobežojumu atcelšanu. Visi pieci ar spēcīgu partneru palīdzību virza finanšu tirgus visā pasaulē. Bet šie pieci kā neviens cits gūst labumu arī no lokdauna, kas ir ļoti veicinājis tiešsaistes tirdzniecību, kā arī mājas biroju veidošanu, interneta konferences un mājas apmācību, un tas tā turpināsies arī nākotnē. Visspilgtāk izgaismojās tiešsaistes pasta pasūtījumu uzņēmuma Amazon panākumi, kas krīzes laikā tikai divu mēnešu laikā pieņēma 175 000 jaunus darbiniekus, un kura īpašnieks Džefs Bezoss 2020. gada piecos mēnešos palielināja savu personīgo bagātību par aptuveni 45 miljardiem dolāru, un kopumā tā varētu būt jau 160 miljardi USD. Tātad mēs redzam, ka šīs digitālās finanšu nozares uzņēmumi ar savu finansiālo spēku, ar tehnoloģiskā spēku un ar personisko attiecību palīdzību pamazām pakļauj visu pasauli, un ka pandēmija viņiem šajā procesā ir devusi ievērojamu labumu. Globālā finanšu sistēma tika pasargāta no sabrukuma 2007. un 2008. gadā, iejaucoties valdībām un centrālajām bankām, un pēc tam mākslīgi uzturēta pie dzīvības, izmantojot arvien lielākas naudas injekcijas un centrālo banku procentu likmju samazinājumus. Tā kā šo kursu nevarēja uzturēt pastāvīgi, jo tas būtu novedis pie jauna sistēmas sabrukuma, atbildīgie no 2018. gada mēģināja samazināt naudas injekcijas un paaugstināt procentu likmes. Tomēr 2018. gada beigās šis projekts izgāzās. Tajā laikā akciju tirgi visā pasaulē sabruka un satricināja sistēmu tik ļoti, ka centrālās bankas nekavējoties mainīja savu kursu un atgriezās pie iepriekšējās ekspansīvās monetārās politikas. Bet tas bija nekas cits kā atzīšana, ka nevar atgriezties pie normālas finanšu sistēmas. 2019. gada septembrī ASV finanšu sistēmā bija vērojama ievērojami satricinājumi, kuru ASV centrālā banka spēja kontrolēt tikai atkārtoti injicējot simtiem miljardu dolāru. Tomēr recesija lika par sevi manīt, 2019./2020. gadu mijā kļuva arvien skaidrāk, ka sistēmu vairs nevar uzturēt ar parastajiem līdzekļiem. Pirmās ziņas no Ķīnas sāka pienākt 2020. gada janvārī, un februārī kļuva skaidrs, ka pandēmija izplatīsies arī citās valstīs. Februāra beigās tika atcelti pirmie lielie pasākumi Eiropā, piemēram, Ženēvas auto izstāde. Neskatoties uz to, RKI, t.i., Roberta Koha institūts, 2020. gada 28. februārī Vācijas iedzīvotājiem pandēmijas risku klasificēja kā zemu vai mērenu. Pēc naftas cenu krituma 9. martā notika biržas sabrukums, kurā cenas samazinājās kā nekad agrāk. 17. martā, kad kļuva skaidrs šīs katastrofas postošais apmērs, RKI mainīja lēmumu un bez papildus datiem risku iedzīvotājiem klasificēja kā augstu, un pēc tam 26. martā kā ļoti augstu riska grupām. Šajā kontekstā ir arī interesanti, ka akciju kritumu, kaut arī tas bija saistīts ar naftas cenu kritumu un notika pirms lokdauna, tagad parasti sauc par Koronas krahu. Vēl interesantāk ir tas, ka gan krīze akciju tirgos, gan sekojošā strauja tirgus atveseļošanās, ko nodrošināja palīdzības paketes, ir ieskalojuši simtiem miljardu pasaules īpaši bagāto cilvēku kabatās - un tas notiek trīs posmos . Vispirms likmes uz cenu kritumu, pēc tam savācot glābšanas līdzekļus un izmantojot šos līdzekļus finanšu tirgos lēto aktīvu uzpirkšanai, ar to atkal radot tirgus burbuli. Kā ziņoja ASV žurnāls "forbes", miljardieru īpašumi ASV vien šādā veidā 23 dienu laikā pieauga par 282 miljardiem dolāru, tādējādi sasniedzot visātrāko pieaugumu, kāds jebkad reģistrēts. Tātad, lai gan politikas, galveno mediju un akadēmisko aprindu alianse ir biedējusi sabiedrību, īpaši bagātie cilvēki varēja netraucēti koncentrēties uz jau tā milzīgo bagātību palielināšanu, un vēl vairāk saasināt sociālo nevienlīdzību pasaulē. Bet šis mēģinājums vēl nav beidzies. Tas, ko mēs piedzīvojām dažas dienas un nedēļas, iespējams, nav nekas cits kā sagatavošanās nākamajai finansiālajai un sociālajai nogruvumam. Pašlaik (2020. gada vasarā) viens termins īpaši virza sabiedrības diskusijas, un tas ir otrais vilnis. Arī šoreiz, lai izprastu biedēšanas taktiku, pandēmijas fona apstākļos vajadzētu apskatīt ekonomiskos un finanšu apsektus. Mums priekšā ir apzināti noteikta lokdauna izraisīta masveida atlaišanu lavīna un mazo un vidējo uzņēmumu sabrukums … Nākamajās nedēļās un mēnešos sagaidāmi aizdevumu maksājumu kavējumi nepieredzētā apjomā. Notiks masu personīgo bankrotu vilnis. Mēs redzēsim trūkumu un strauji augošu cenu pārtikas nozarē un vienlaikus cenu kritumu apstrādes rūpniecībā, nekustamajā īpašumā - it īpaši komerciālajā nekustamajā īpašumā - un vēl vienu milzīgu kritumu akciju tirgos. Turklāt valsts sektorā būs milzīgs atlaišanas vilnis nodokļu iemaksu iztrūkuma dēļ. Turklāt mēs redzēsim dzelžaini stingras taupības programmas, ar kurām mēģinās kompensēt robus valstu budžetos. Mūs sagaida ekonomikas sabrukums, kam sekos finanšu un sociālais cunami, kura apmēru šobrīd neviens nevar iedomāties, bet centrālās bankas to sagaidīs bez rezervēm, kas izsētas iepriekšējos krīzes viļņos. Liksim saprast visiem šaubītājiem, ka ir pienācis laiks ieviest sistēmu, kas nebalstās uz alkatību, bet gan uz demokrātiskām vērtībām. Tās mērķis ir nevis padziļināt plaisas sabiedrībā, bet gan tās pārvarēt. Ka palīdzība veciem, vājiem un slimiem nav piekāpšanās, bet gan pašsaprotama lieta. Tāpēc turpināsim visi cīnīties par taisnīgu, sociālu un cilvēcīgu sistēmu, kā mēs to darām šeit un tagad, un mēs parādām saviem bērniem un mazbērniem ceļu nākotnes pasaulē, kas izskatās citādāk nekā digitālais finanšu cietums, kurā pašreizējie valdnieki gribu mūs iemānīt. Liels paldies!
no ef