Mediji (Latviešu)

Mediju feiki: izgājēja no ZDF (Centrālās Vācijas medijs) Katrina Zeibolte ...

06.05.2022

06.05.2022

Mediju feiki: izgājēja no ZDF (Centrālās Vācijas medijs) Katrina Zeibolte (Katrin Seibold) & Ukrainas bilžu-feiki

Izgājēja no ZDF Katrina Zeibolde ziņo AUF1.tv par arvien pieaugošu politisko ietekmēšanu uz ziņu dienestu līdz pat apzinātai FEIK-ziņu producēšanai. Arī aktuāli ir atpazītas viltotas bildes par Ukrainu, kas ir parādītas BILD-online. Kla.TV mazliet tuvāk apskata mediju feikus un to sekas... [lasīt tālāk]

Lizenz:

Creative Commons-Lizenz mit Namensnennung

Mediju feiki: izgājēja no ZDF (Centrālās Vācijas medijs) Katrina Zeibolte (Katrin Seibold) & Ukrainas bilžu-feiki

06.05.2022 | www.kla.tv/22446

Nesen ilggadīgā ZDF/3sat žurnāliste un moderatore Katrina Zeibolde vērsās pie sabiedrības. Pēc ilgas iekšējās cīņas viņa pameta šo ziņu dienestu un tostarp kādā intervijā alternatīvajai, neatkarīgajai televīzijai AUF1 ziņo par to, kas viņu pamudinājis pamest ZDF. Katrina Zeibolde apraksta pieaugošu ziņošanas darba politisko ietekmēšanu līdz pat apzinātai feik-ziņu producēšanai. Šajā vietā Kla.TV gribētu pārņemt divus nozīmīgus piemērus, lai mazliet tuvāk parādītu tos un to sekas. 1. piemērs: indīgo gāzu trauksme Ņujorkā. Katrina Zeibolde: mans piemērs ir jau sens, bet es tomēr to pastāstīšu, jo tas ir labs piemērs, lai atklātu, kādas ir varas struktūras. Tātad, ZDF centreālais ofiss ir Maincā, un es 2002/2003. gadā studēju Ņujorkā pie turienes korespondentiem. Tas bija īsi pirms Irākas kara sākuma – tas nozīmē, ka pasaules sabiedrības uzmanība bija vērsta uz Ņujorku un ANO, kur notika sarunas par to, kas tagad notiks, ko darīs Džordžs V. Bušs (George W. Bush). Bija interesanti tas, ka mēs toreiz, kā oficiāli tiesiskie mediji, jokojāmies par viņa video īsi pirms tam, kad tas izgāja raidījumā – kā, piem., viņš taisa grimases u.tml. Toreiz bija tāds fenomens, tā bija kaut kā tāda mode. Katrā ziņā, tad piezvanīja Mainca, un teica: “Indes, Ņujorkā ir indīgo gāzu trauksme. Iztaisiet par to gabalu aktuālajām ziņām.” Un mēs tad pētījām, un neko tamlīdzīgu neatradām, nekādus pierādījumus tam, bet tas vēl neko nenozīmēja. Mēs bijām uz vietas, mums tas bija jāatrod. Un neskatoties uz to, mēs neatradām neko. Tad korespondents teica: nu labi, nekādas problēmas, tad mums tas vienkārši ir jāuztaisa. Tad mēs aizbraucām uz viņa korespondenta dzīvokli, pazvanījām viņa kaimiņiem, iedevām tiem logu aizlīmējamo skoču, un viņš aizlīmēja logu blīves, bet mēs to skaisti uzfilmējām, it kā viņš to darītu aiz bailēm, ka istabā varētu iespiesties indīgās gāzes. Un viņš to tā izdarīja. Un tad mani ar manu kameras-komandu aizsūtīja uz uz gāzmasku veikalu A, bet viņš ar savu kameras-komandu aizbrauca uz gāzmasku veikalu B. Mūsu uzdevums bija: atnesiet man bildes par gāzmaskām un cilvēkiem, kas stāv rindā un, pēc iespējas, arī skaņas ierakstus, tātad, intervijas, kur cilvēki teiktu: “Man ir baill no indīgajām gāzēm.” Un tā es turp aizbraucu, bet tur nenotika nekas. Skatlogā bija tikai pāris gāzmaskas un dažas skatlogu lelles. To mēs tad arī nofilmējām. Un to nevar filmēt no apakšas, lai izskatītos daudz, vai no augšas – tad tie priekšmeti izskatās mazi. Un cilvēki jau nezina, kā taisa televīziju... Bet viņš (korespondents)... Tad piezvanīja producente... viņš gan bija atradis gāzmasku veikalu, kur iekšā bija arī cilvēki, un viņš tos intervēja, jo... ...man nebija, no kā ņemt interviju. Tur nebija nekādas panikas, un veikalā vispār īsti nebija cilvēku. Jā, un tad to pārstrādāja par raidījumu, un tas tika raidīts 2003. gada februārī ZDF galvenajā programmā, aktuālo ziņu formātā, ar virsrakstu “Trauksmes pakāpe: oranžā”, cik es atceros. Toreiz Ņujorkā bija tādas trauksmes pakāpes, atkarībā no tā, cik augsta ir panikas pakāpe vai cik augsta ir terorisma iespējamība, ka varētu notikt uzbrukums. Tāds ir šis piemērs. Un tad varēja redzēt, ka Maincā bija aģentūras, kas apgalvoja par Ņujorku. Bet mēs bijām tur, un mēs to darījām, tikai... ...tagad es saku, ka tas bija FAKE. Un sekas? – Indīgo gāzu uzbrukuma draudu attēlojums kalpoja par pamatojumu Irākas karam 2003. gadā. ASV valdība suģestēja tautai par pieaugošu akūtu apdraudējumu caur Irākas un tās sabiedrotās Al Quaida masu iznīcināšanas ieročiem. Tikai pirms 2 gadiem bija noticis uzbrukums Ņujorkas dvīņu torņiem. Atbildība par to tika uzveltaa islamistiem. Traumētais, iebaidītais cilvēku vairākums tagad piekrita ASV invāzijai Irākā. Sekas: simtiem tūkstoši kritušie Irākā un tās jēlvielu izlaupīšana caur ASV! 2. piemērs: labējo demonstrācijas Leipcigā. Katrina Zeibolde: “Kad es pirms dažiem gadiem biju Leipcigas Grāmatu Gadatirgū, tad tur bija lielas diskusijas starp labējo izdevniecību diviem literātiem. Tur bija diskusijas, un mans uzdevums bija, kā katru gadu, aizbraukt tur jau iepriekš un ziņot par Leipcigas Grāmatu Gadatirgus svinīgo atklāšanu Gevandhausā (ēkas nosaukums). Un tā, es ar kameras komandu biju ceļā, un pirmajā dienā man vajadzēja visā Leipcigā atrast “labējo” demonstrantus. It kā visur esot “labējo” demonstrācijas. Bet mēs izbraucām visu Leipcigu, un neatradām nevienu demonstrāciju. Dabiski, ir iespējams, ka tās ir bijušas, taču mēs tās neatradām, un mēs nopietni pūlējāmies. Un vakarā, tad mēs bijām Gevandhaus priekšā. Tur mēs atradām vienu demonstrāciju pret “Labējiem”. Tad es piezvanīju redakcijai: “Man žēl, bet es neesmu atradusi neko. Te kaut kas notirek pret “labējiem”, bet tas neatbilst tam, ko mēs esam gribējuši. Dabiski, ka nākamajās dienās mēs turēsim acis vaļā.” Bet vakarā moderators iesāka raidījumu ar teikumu: “Leipcigas Grāmatu Gadatirgus atklāšanā “labējo” un “kreisieo” demonstranti ir izteikuši savu nostāju viens pret otru.” Tas nav burtiski citāts, bet tāda bija doma. Un tas mani darīja pa īstam skābu. Es sev teicu: “Kā tas nāk?” Nākamajā rītā es uzrakstīju e-pastus visiem, par kuriem es biju sašutusi. Un šefs man paskaidroja tā: “Es nezinu, Tajā dienā bija kādas 50 aģentūras, kas teica, ka Leipcigā būšot tik daudzas labējo demonstrācijas. Un tad es teicu: “Atvainojiet, bet kādēļ tad Jūs uz turieni vispār sūtāt reportierus? Ja Jums uz vietas jau ir viena reportiere, bet Jūs tai neuzticaties, un ticat aģentūrām; un es Jums taču teicu, ka mēs neesam atraduši nevienu demonstrāciju! Tad vismaz formulējiet atturīgāk, Jūs taču varētu teikt, ka no ziņu aģentūrām ir dzirdams tas un tas, bet mūsu reportiere ir atklājusi to un to... Un te jau runa nav par mani personīgi, bet par veidu, kādā mums ir mācīts nodarboties ar žurnālistiku. Bet klausītājs, dabiski, dzird tikai to, ko saka moderators. Bet to, par ko mēs iekšēji diskutējam, klausītāji, diemžēl, nedzird. Tāds nu ir tipiskais piemērs.” Sekas: Valdību kritizējošās tautas daļas nepārtraukta stigmatizācija (birku pielipināšana, apsaukāšana), saukšana par “labējiem sānu grupējumiem”, ir dziļi sašķēlusi sabiedrību. Tā līdz pat šodienai nepieciešamā, atklātā diskusija par apšaubāmajām valdības stratēģijām un rīcībām tiek traucēta, lai to nepieļautu vai arī ievadītu daudz “labākās sliedēs”. Visjaunākajā Korona-krīzes piemērā tā tiek novājināta apvienotā pretestība pret ārkārtīgi dziļajiem cilvēku pamattiesību pārkāpumiem. Un tā tiek atvērtas durvis un vārti vēsturē vislielākajai mantas (bagātības) pārdalīšanai un arvien visaptverošākas vispasaules digitālās kontroles ieviešanai. Acīmredzami, mediji ir īstenojuši politiski motivētus uzdevumus par labu dažiem nedaudziem, kuru vara un bagātība šādās krīzēs vienmēr ir pieaugusi. Tādēļ rodas jautājums: vai feiku izplatīšanas musturs ir jau pagātne, vai arī šobrīd to var atpazīt? Atbilde: viennozīmīgs Jā! Tā ziņās par Ukrainu tika izmantotas nepareizās bildes. Te būs divi piemēri no BILD-online: 1. piemērs: “Krievi cīnās uz priekšu uz Kijevu”. 2022. gada 24. februārī BILD-online aktuālajās ziņās parādīja, kā krievi bombardē, un bija redzamas sekas pēc varenas eksplozijas. Taču tās nebija bildes no Ukrainas, bet no 2015. gada, kad Tjaņjinā eksplodēja noliktavas ēka ar bīstamām precēm. 2. piemērs: “Invāzija! Pulki soļo iekšā!” BILD ziņoja par krievu invāziju Ukrainā un izgreznoja to ar bildēm par izplatņlēcēju spietiem. Skaņa: “...Kā lapseņu spieti tur krīt izpletņlecēji.” Pēc BILD, tas esot noticis Harkovā. Tas ir viltus attēlojums, ko tagad bija spiesti atzīt arī BILD darbinieki. Bildes tiešām ir no 2014. gada, no kādām mācībām Krievijā, ko var ļoti viegli atpazīt, ja ir oriģināls. Tas, kas paliek pāri pēc tādām bildēm, ir šoks. Tauta tiek iedzīta bailēs un šausmās. No otras puses, tas kūda naidu pret krievu tautu. Mediji, kas izplata tādu propagandu, līdz ar to atklājas kā kūdītāji un kara kurinātāju rokaspuiši. Kurp ved bailes, to labi iznes punktā Martins Ruthenbergs. Viņš arī ir kādreizējais sabiedriski tiesiskā radio darbinieks un savā, ļoti vērtajā, 2021. gada 1. novembra atklātajā vēstulē, savā raidītājā SWR raksta: “Bailes vienlaicīgi ir visvarenākā svira, lai novestu cilvēkus tiktāl, ka liktu tiem darīt to, ko viņi nedarītu, būdami brīvi un drošībā. Ir acīmredzams, ka citi šo sviru atkal var ļauni izmantot savām interesēm. Tas notiek jo biežāk, jo lielākās bailēs cilvēki dzīvo. Spiestā kārtā tādās krīzēs notiek vairāk manipulācijas mēģinājumu, kas iet kopā arī ar varas pārdalīšanu. Tādēļ jo vairāk ir vajadzīgs būt modriem un nomodā, nekā parasti, un tas arī no sabiedriski-tiesisko radio darbinieku puses.” Šīs rindas attiecas uz korona – ziņu dienestu, bet ir derīgas arī visiem citiem aspektiem šajā trakojošajā informācijas karā. Līdz ar to, ikviens – arī, kas darbojas ziņošanā par Ukrainas karu – ir aicināts ļoti modri pārbaudīt aktuālo informācijas straumi, vienalga, no kuras puses tā nāk. Bez bailēm, soli pa solim, mēs varēsim atklāt patiesos fonus un aukliņu vilcējus ikvienā krīzē. Martina Ruthenberga pilnu iedevesmojošo atklāto vēstuli mēs atradīsim uz https://corona-transition.org/IMG/pdf/offener_brief_an_gescha_ftsleitung_des_swr.pdf

no ag./chs.