Seksuālā audzināšana vācu skolās – intervija ar vecāku organizāciju ...

Seksuālā audzināšana vācu skolās – intervija ar vecāku organizāciju „Norūpējušies vecāki”

06.06.2015

Seksuālā audzināšana vācu skolās – intervija ar vecāku organizāciju „Norūpējušies vecāki” Sirsnīgi sveicināti, mīļie vecāki, sevišķajā Klagemauer-TV raidījumā. Šodien būs runa par seksuālo audzināšanu vācu skolās, precīzāk – par to, ka vecāki tā dēļ ir izveidojuši organizāciju „Norūpējušies vecāki”. Mēs priecājamies, ka šodien drīkstam būt viesi pie Matiasa Eberta, kurš ir viens no iniciatoriem, sirsnīgi pateicamies par to. Pateicamies, ka jūs esat šeit, ka jūs ziņojat... un tā, sāksim jautāt: toreiz, kad sākās „Norūpējušies vecāki”, kas pēdējā laikā ap sevi ir sacēluši lietu traci internetā un presē - vai tas arī bija tik traki? Tas iesākās ar lielu traci, un, proti, tagad vairs ne tik vareni, bet bija vienkārši tā: vienam mūsu draugam ir meita. Un šī meitene pamatskolā ir atstājusi seksuālās mācības stundu, viņa izgāja no klases. Skolotāji to nav akceptējuši. Bet mans draugs ir nostājies meitas pusē un ir teicis: „Paklausieties, ja manam bērnam stundā kļūst slikti, un piedevām seksuālās apmācības stundā, ievērojiet labi – pamatskolā!, tad mans bērns drīkst pamest šo stundu.” Tas bija iemesls, par ko vienkārši sākās tas tracis un tādēļ sākās visa šī kustība. Viņi jau ziņoja par to. Kur tad šāds vilnis ir sācies, šis pretestības vilnis? 2014. gada janvārī mēs saorganizējām pirmo demonstrāciju, un tad nu gāja vaļā. Mēs ievērojām, ka šīs rūpes skar vienkārši šausmīgi daudzus cilvēkus – daļēji jau cilvēki ir tā skarti – un ka te ir ārkārtīga vajadzība turēties kopā un tajā veidot vienu balsi. Atsevišķi vecāki šķietami nepiederēs pie šīs sistēmas. Jā, tieši tā. Un kopš tā laika tas patiešām ir pastāvīgi attīstījies. 2014-ais bija demonstrāciju gads. Mēs esam bijuši dažādos Vācijas novados – dažos ar vairāk vecākiem, citos ar mazāk. Tas bija atkarīgs no tā, cik stipri tur šī tēma bija pazīstama. Kā jūs tieši formulētu, kādas ir „Norūpējušos vecāku” rūpes, kāds ir viņu rūpju kodols? Patiesībā šīs ir rūpes par to, lai par šo tēmu tiktu atklāti diskutēts, lai reiz par to runātu, kas tieši šajās stundās bērniem tiek rādīts. Lai reiz arī vecākiem jautātu: „Vai jums tas vispār ir pieņemami?” Jo, saskaņā ar Konstitūciju, vecākiem ir pienākums un arī tiesības audzināt bērnus. Bet šo pienākumu viņi vairs nemaz nedrīkst pildīt! Principā tiek teikts: vecāki un pat skolotāji paliek tālu no klases telpas.Tagad nāk eksternie pedagogi, kas noved šo lietu līdz bērniem. Un to mēs uzskatām par ļoti bīstamu. Jo tajā saturā ir daudz kas, kas patiesi ir vairāk kā apšaubāms. *Nu nāk balsis, es citēšu, kā, starp citu, Jūs tiekat titulēti: kā „homofobie”, „seksiskie mēslu maisi”, „evanģēlistiskie abinieki” vai „pļauku ģīmji”. Pret jums tiek kūdīts, jūs tiekat apmeloti un tiek izteikti draudi. Kādēļ tik krasa reakcija? Jā, to arī mēs sev jautājam. Pirms visa cita – kādēļ šī asā reakcija? Kādēļ no noteiktām personu aprindām, tas ir, galvenokārt no Vācijas homo-biedrībām. Kādēļ šie cilvēki jūtas uzrunāti – homoseksuāļi, transseksuāļi, dažādi cilvēki – tātad cilvēki ar dažādiem seksuāliem foniem. Kādēļ viņi jūtas tā, it kā tiem uzbruktu, ja mēs tikai iestājamies par saviem bērniem un pūlamies pasargāt savus bērnus no konfrontācijas ar seksuālām praksēm. Kādēļ tad cilvēki ar visdažādākajiem seksuālajiem foniem jūtas kā uzbrukuma objekti? Šo jautājumu mēs uzstādām sev visu pēdējo gadu. Arī policija sev jautā to pašu. Vairākās demonstrācijās mums tika ļoti asi uzbrukts. To nevarēja saprast arī policija – tieši šo agresiju, kas tur parādījās. *Vai Jums ir kāds minējums? Es pieņemu, ka zināmām interešu savienībām – kā tagad arī dažādām homoseksuāļu savienībām – ir bail, ka caur šīs apmācības atcelšanu pamatskolā, bērni varētu neuzskatīt par normālu homoseksuālo kopdzīvi ar bērnu – ar visu to kas ap to un apkārt- vīrs ar vīru un bērnu vai sieva ar sievu un bērnu. Tikai te runa nepavisam neiet par to, nav runa par to, lai bērnam teiktu: „Tas nevar būt, ir tikai tēvs, māte un bērns”, bet runa ir par to, lai bērnu pilnībā noturētu tālu prom no visām šīm konstellācijām. Jo tas bērnu neinteresē. *To jau Jūs arī savā mājas lapā esat formulējis gandrīz kā savu pamatprincipu, kā ievadattēlu. Kas tajā ir? Ievadattēlā mēs pavisam skaidri esam pateikuši ”Norūpējušies vecāki” ir pret diskrimināciju, pret homofobiju, pret pāraudzināšanu un pret indoktrināciju. Cits punkts ir vienkāršs: „Norūpējušies vecāki” ir politiski neatkarīga un neitrāla organizācija arī reliģiozajā un pasaules uzskata ziņā. Un no visiem atbalstītājiem mēs sagaidām, ka viņi to visu noteikti respektēs. Tas ir pavisam svarīgs punkts, mēs to esam gandrīz vai pasvītrojuši, jo mēs esam pret šiem punktiem, viennozīmīgi. Pietiekami bieži daudzās demonstrācijās – par ko ir arī ļoti daudz videomateriāla – mēs esam to pierādījuši, mēs esam norādījuši uz to, ka mēs neesam homofobi. Mēs esam pat mūsu pretdemonstrantus – homoseksuāļus - ielūguši nomainīt pozīciju un nākt pie mums un, kopā ar mums, iestāties par bērnu aizsardzību. Vēl nesen Drēzdenē, varbūt es varu to īsi parādīt, arī Jurgens Elzasers, ļoti labs orators, viesrunātājs tur pie mums, vēlreiz pavisam skaidri norādīja uz to, ka šeit runa nav par šo punktu, nav runa par seksuālo daudzveidību kā tādu, nav runa par to stāvokli, kādu homoseksuālie šodien ir sasnieguši – tas ir, ka tie vairs netiek vajāti. Bet runa ir par to, lai bērnus tieši nosargātu no visām iespējamām seksuālām praksēm un virzieniem. Vai es drīkstu īsi parādīt vienu izgriezumu? Ieskatīsimies Elzasera runā: „Runa nav par to, ko pieaugušie seksuāli dara un kur, dabiski, katram ir jābūt līdztiesīgam, bet te runa ir par mūsu bērniem. Mūsu bērniem ir jātiek pasargātiem no seksualitātes un no seksuālās indoktrinācijas. Tam nav nekāda sakara ar „hetero” vai „homo”.” Es uzskatu, ka tas ir ļoti izšķirošs teikums. Runa ir par mūsu bērniem. Runa nav par homoseksuālām vai par transseksuālām vai vēl kaut kādām dzīves kopības konstellācijām. Šeit runa ir par mūsu bērniem, lai viņi tiktu pasargāti no visām tēmām, kas ir saistītas ar seksualitāti – vai tās būtu prakses vai kas cits. *Varbūt paskatīsimies mazliet smalkāk uz to, kas vispār šajās izskaidrošanas mācībās notiek vai kam tur ir jānotiek? Šajā sakarā jums noteikti ir arī piemēri. Jā, izskaidrošanas mācībās tas, kas tieši daudzus vecākus dara norūpējušos un sadusmo, ir tas, ka vienkārši te tiek pārkāptas robežas . Es tās pazīstu no savas paša bērnības: bija zināmas tēmas, un pat tagad, kad esam pieauguši - ja es tagad sāktu ar jums te diskutēt par „gang-bang” (slenga nosaukums grupveida seksam), kā tas funkcionē –grupveida sekss...Tās ir tēmas, pie kurām mēs kā pieaugušie, ja mēs te turpinātu diskutēt tālāk, pavisam ātri nosarktu pie visas miesas. Mēs tiešām nosarktu, pat, ja esam pieaugušie. Tā vienkārši ir nepatīkama tēma, par to nerunā dzīvajā raidījumos, atklātībā par to nemēdz runāt. Bet no pamatskolas vai arī tālākizglītojošās skolas bērniem kaut ko tādu prasa. Tas tiek ne tikai prasīts, to viņiem uzspiež, tas nozīmē - viņi nedrīkst pamest šādu apmācību. Viņiem obligāti šīs lietas ir jāiegūst, un te patiešām notiek kaut kas. *Vai Jūs mums varat parādīt kaut ko, vai to var redzēt, kāds ir tās mācības saturs? Saturā? Patiešām – tātad – es tieši varu to parādīt. *Vai tas tagad ir raksts no avīzes „Frankfurter Allgemeine”? Tieši, šī avīze vispār par šo tēmu raksta ļoti, ļoti labi. Tas ir no 2014.gada 14. Oktobra. Mēs ļoti priecājāmies, ka tik liela avīze tik pamatīgi raksta par šo tēmu, un tieši: „Bērniem ir jāparāda savā mīļākā poza, jāplāno „pufi”, jāmasē sevi; seksuālā izskaidrošana ignorē robežas. Politika tā grib. Bērnu aizsardzība sit trauksmi”. Tas nozīmē - „sekskofera” saturu pavisam vienkārši var apskatīt internetā, ja tur ievada „Seksuālās izskaidrošanas materiāli, pamatskolā vai tālākizglītojošā skolā” (tulkots no vāc.) Tur ir redzami materiāli, par kuriem tiešām „nosarkst pie visas miesas”. Te redzami Dildos vibratori, vagīnas lodes, foto-akti, roku dzelži, orālais sekss un kannelings(īpašu tehnika erogēno zonu kairināšanai) - lai kas tas šobrīd arī būtu, tās ir lietas, kuras, es teikšu, ir definitīvi apstiprinājusi un izdevusi Ģimenes Ministrija NRW kā seksuālo zinību apmācības saturu. Tie ir punkti, kurus tajās viņu grāmatās ir uzskaitījuši un ieteikuši izplatīt tālāk vismaz seksuālpedagogi, vadošie seksuālpedagogi, kas izdod zīmogus atsevišķiem pedagogiem. Problēma ir tā, ka, dabiski, katrs skolotājs ir atkarīgs no tiem pedagogiem, kas principā tur savu padomu, savu gudrību atlaiž. Ir ticis izdots pat šīs grāmatas jaunizdevums šiem pedagogiem, mācību spēkiem skolās, kas ir „nomazgāts”. Tas nozīmē, ka ar šiem materiāliem strādā šo seksuālpedagogu cilvēki. Bet, kad tikai ieskatās, kas ir šie seksuālpedagogi, kas laiž klajā šos materiālus, tad tiešām auksts skrien pār muguru. Pirmkārt, tas noteikti ir Alfreds C.Kinsey. Par viņu mēs esam jau vairākkārt stāstījuši. Tas tiešām ir viens ar šausmīgu pagātni, ar pedofīlu pagātni pildīts amerikāņu zinātnieks. Tikai – mums nemaz nevajag tik tālu iet. Frankfurter Allgemeine Zeitung – Frankfurtes avīze to ļoti labi atklāj, un, proti, arī šinī pašā, jau nosauktajā rakstā. Te tiek arī uzstādīts jautājums, ko es labprāt nolasīšu: „Kas ir šī jaunā izskaidrošanas viļņa aizsācēji, un vai tas maz ir jauns? Sevišķa ietekme te ir seksuālpedagoģijas biedrībai, saīsināti GSP – un tās līdzdibinātājam un priekšsēdim Uvem Zīlertam, pedagoģijas profesoram no Ķīles. Zīlerts ir dzimumu seksuālpedagoģijas radītājs (starpnieks); ar to viņš ir gribējis laupīt dabiskumu trijiem dzīves stāvokļiem: ģimenes kodolam, heteroseksualitātei un iznīcināt robežas starp paaudzēm – iznīcināt ģeneravitāti. Zīlerta biedrība, kā vienīgā Vācijā, izdod zīmogus seksuālpedagogiem. Tas pedagogs ir labi ieslēgts tīklā – varbūt ar veselības izskaidrošanas valsts centru, kā līdzstrādnieks viņš reiz bija. Arī seksuālās pedagoģijas institūtu viņš ir līdzdibinājis.” (Citāta beigas). Tas nozīmē, ka šis Zīlerta kungs, profesors Zīlerts - tas ir vadošais pedagogs, principā viņš ir tas, kas, kā tikko tika teikts, izdod zīmogus seksuālpedagogiem Vācijā. Tikai, ar visām savām zināšanām, viņš balstās uz Kentleru, kas reiz pavisam skaidri bija „pederasts”, kas pats sevi ir diskreditējis kā seksuālpētnieks un, man - tieši te iekšā ir tārps. Vienalga, kur pētī seksuālpedagogus, ļoti bieži - kā pie Mc`Kinsey arī, tāpat kā šeit, pie viņa – vienmēr kaut kur iekšā ir sakars ar pederastiem. Un tieši tas ir punkts, kas dara nemierīgus vecākus. Kas tie ir par cilvēkiem, kas rada šādus „mācību plānus”? Un kas tas ir par saturu, kādēļ bērnam būtu jāzina tādas lietas? Kas tie patiesībā ir par pedagogiem, kas to nodod (pastarpina) bērniem? Tie taču nav nekādi mācību spēki, bet tie ir speciāli iesaistīti starpnieki. Tie ir jauni cilvēki no universitātes. Jauni cilvēki, kuriem vienkārši nav nekādu bremžu. Skolotājam tiek palūgts atstāt klasi, tas arī ir skaidri pateikts šīs avīzes FAZ rakstā – es katram iesaku to palasīt, tur ir ļoti labi izmeklējumi. Skolotājam tiek palūgts iziet ārā, tad ienāk iekšā šie jaunie „Seksperti”, kā tie labprāt tiek nosaukti, un tad viņi patiešām, neko neizdaiļojot, iesāk runāt par šīm lietām un tiešām rāda filmu”Sex – we can”. Pastāv dažādas skandalozas filmas un materiāli, kas tagad tiek ieviesti skolās – piem., „Pufs (?) visiem”. Ar to reiz sanāca milzu kliegšana, paldies Dievam, tur vēl laikus, paldies Dievam, tika novilkta rokas bremze. Problēma tikai ir tā, ka tas atgriežas un atgriežas atkal atpakaļ. Un ir vecāki, kurus tas uztrauc. Un tieši te mēs iznākam priekšā, te mēs izejam uz ielām un nesaprotam, kā var stāties ceļā vecākiem, kuriem ir taisnīgas rūpes, kā var viņiem uzbrukt. To es nespēju saprast. Tagad šie uzbrukuma viļņi ir ļoti masīvi. Policijas iesaistījums jau sniedzas simts vīru vienībās, tas viss vairs nav sīkums. Te tu kā normāls ģimenes tēvs pēkšņi stāvi šo ļoti intensīvo pārdzīvojumu un pretbalsu pašā vidū. *Vai jūs esat varējuši atklāt, kas tad ir tie pretinieki, kurus jūs esat satikuši demonstrāciju laukumos Drēzdenē, Hamburgā un Minhenē? Jā, tieši pareizi. Tātad pirmkārt, paldies Dievam, pašā centrā es nestāvu, es esmu tikai kustības viena daļa. Tas nozīmē, mēs toreiz to iekustinājām, pa šo laiku jau ir ļoti daudz līdziniciatoru un līdzdarbinieku visos Vācijas novados, tā, ka mēs patiešām šobrīd esam ļoti, ļoti labi nostādīti gan nacionāli, gan starptautiski. Pēdējā gadā patiesi ir notikusi kārtīga tīkla uzbūvēšana. Mums ir daudzi, ļoti vērtīgi kontakti, mēs manām, ka ir ļoti daudz cilvēku un kustību, kas lietu redz ļoti precīzi tāpat kā mēs. Bet par jautājumu – kas tur stāv mums pretī – šo jautājumu esam sev uzstādījuši arī mēs. Vai tās tagad ir tikai „homo-apvienības”? Kādēļ tās mums uzbrūk? Kādēļ tās kļūst vardarbīgas? Un tad - vienmēr atkal uzkrīt – visos video un demonstrācijās vienmēr redz melnos „antifa” karogus. Mēs tagad sev esam arī jautājuši, ko dara antifa, ko nozīmē antifa? Patiesībā tas saucas „antifašisms”. Tagad mēs stāvam Hamburgā demonstrācijā ar 20% tumšādainajiem cilvēkiem, ar mums kopā bija āfrikāņu draudze, un mums pretī stāv „antifa” un apklaigā mūs, mēs esot „labējie”. Es ticu – nabaga cilvēki – tie bija šokēti par dzīvību. Es domāju, viņi vēl nekad nebija bijuši apzīmēti par labēji populistiskiem vai par fašistiem – tā tas patiesi bija viena milzīga bezjēdzība. Demonstrācijās ar mums ir milzīga daļa ārzemnieku, jo šī tematika ļoti stipri skar arī musulmaņus, arī Krievijas vācieši un krievi, un noteikti arī Dienvidāfrikas draudze. Tā mums ir ļoti stipra kopā turēšanās, un arī starptautiska. – Un tad – mums pretī stāv tā „antifa”! Un vienmēr mēs esam sev atkal jautājuši – kādēļ? Kādēļ mums pretī stāv tā „antifa”? Mēs esam vecvecāki, mēs esam vecāki, mēs esam bērni – tas ir, mēs esam visvienkāršākie cilvēki no tautas, mēs neesam nekādi mežoņi, mums nav nekādu mežonīgu paroļu, mežonīgu plakātu. Un te stāv šī „antifa” un uzbrūk policistiem! Kādēļ tā to dara? Es gribētu īsi parādīt to izgriezumu, lai būtu iespaids par to, uz ko ir gatava „antifa”. Es gribēti īsi parādīt vienu izgriezumu no filmas. (Sāk rādīt filmu). Tas tagad bija tieši Hamburgā, mūsu pēdējā demonstrācija. Te redz, te patiesi ir bezsirdsapziņas rīcība pret policiju. Ir tā, ka visa šī demonstrācija ir gandrīz eskalēta. Mums tur vajadzēja patiesi pusotras stundas izturēt snigšanas apstākļos, jo policija nespēja mūs aizstāvēt. Tā bija nepietiekami komplektēta tikai no četrdesmit vīriem, vēlāk vajadzēja izsaukt vairākus simtus kā papildspēkus. Un te atkal redz „antifa”, kamēr patiesi beigās bija klāt tie simti, un ar stekiem un asaru gāzi aizdzina prom no mums šos mežoņus – citādi es tiešām viņus nevaru nosaukt. Viņi tiešām ar kairinošo gāzi un sitamajiem stekiem tika atņemti sāņus, jo tie uzbruka policijas darbiniekiem, tie uzbruka mums, lidoja olas, lidoja priekšmeti, mūsu vidū ielidoja mazi lielgabali (BOELLER). Par to ziņoja „Die Welt”, „N24” – daudzas lielās avīzes informēja, ka tika ievainota pat kāda 15-gadīga meitene. Tika mests kāds priekšmets, kas, jādomā, bija domāts man, bet man blakus stāvēja šī 15-gadīgā meitene un tas melnais priekšmets atsitās pret viņas galvu, un viņu ar sistu brūci aizgādāja prom no turienes. Šausmīgi! Un tā Hamburgas policija, kas gan ir pieradusi pie dažām iesaukšanām kaujās, runā par augsti agresīvu, par ārkārtīgi augsti agresīvu pretdemonstrantu uzvedību. Tas tagad pavisam īsi, lai būtu priekšstats, ar ko mums šeit ir darīšana. Tas nozīmē, ka šeit ir cilvēki, kas iztrakojas tik stipri, ka pat policijas darbinieks vairs nespēj viņus apstādināt un viņi ir gatavi patiesi cilvēkiem nodarīt kaitējumu. Tas nozīmē, ka „antifa” vairs nav tāda apvienība, kāda tā bija agrāk. Agrāk patiešām bija „antifa”, kas bija pret fašismu, viņi nostājās pret to, viņi patiešām pārstāvēja labu lietu, vismaz no sirds labu lietu, bet šodienas „antifa”-iem vairs nav nekā kopēja ar to „antifa”. * Vai tā pārsvarā ir „antifa”, kas formējas pretdemonstrācijā, vai tur ir arī citi? Problēma ir tā: ja „antifa” un homo-savienības nostājas pret mums, tad visa pretdemonstrācija iegūst iespaidu, ka ”tiem ir jābūt diezgan apdauzītiem, kam tie stājas pretī”, jo tās ir homo-apvienības, tātad homoseksuāļi, kas taču ir labi cilvēki, kurus mēs gribam sargāt. Un „antifa” taču ir pret fašismu, tas viss taču ir labi. Un tā automātiski cilvēki stājas tajās rindās. Tā demonstrāciju Hamburgā, kas pārvērtās kautiņā (eskalējās), atbalstīja SPD, zaļie, un kreisie, un no uzbrukumiem viņi - arī pēc tam – nedistancējās un neatvainojās. Visiem šiem uzbrukumiem, kas tur notika – es gribu īsi parādīt – patiesībā tiem netic – ir jāredz, kas to visu ir līdzi atbalstījis: šeit – tie ir „Daudzveidību vienveidības vietā”, tā saucas tie savienojušies, kas tur mums ir nostājušies pretī. Tās ir daudzskaitlīgās homo-apvienības, kas ir apvienojušās, un kas arī ir klāt pievienojušās, starp tiem ir pat pāris zinātnieku un rakstnieku, kas arī tam ir pievienojušies. Bet nu nāk tas, kas patiesi šokē – savienība 90/ zaļie, kreisie, pirāti, FDP Hamburg, SPD. Aiz viņiem ir nostājušies daži deputāti. viņi bija līdzi demonstrācijā. Un policija teica, ka visa pretdemonstrācija bija savākusies, lai dotos pret mums un tur notika tie augsti agresīvie izlēcieni. Tas taču nozīmē, ka viens SPD politiķis, kas tur ir piedalījies, kas to ir atbalstījis, tas taču pēc tam nevar no tā distancēties, tas ir – vismaz atklātībā viņam būtu vajadzējis no tā distancēties un atvainoties. Bet tas nekad nav noticis. Tas nozīmē – viņi ir piedalījušies, viņi to ir atbalstījuši – radikālu demonstrāciju, kur vienīgā partija, kas nav piedalījusies - tas šeit patiesi ir jāpiemin – bija CDU. CDU kā vienīgā no partijām ir teikusi: „Stop, tie taču ir vecāki, viņi ir norūpējušies.” Pēc tam CDU pilnīgi visu mācību plānu un visas mācību grāmatas, kas tiek izmantotas seksuālo zinību apmācībā, ir izņēmusi no apgrozības, lai to iekšēji pārbaudītu, lai uzņemtos visu pārbaudīšanu. Un tas mūsu pretdemonstrantus ir diezgan stipri satraucis. Tas viņus ir ļoti satraucis: „Kādēļ tas tagad tiek pārbaudīts?” Tas viņus ir padarījis tik nervozus, ka viņi savā pretdemonstrācijā Hamburgā pat ir teikuši – viņi saka to pavisam atklāti: (rāda video): „Un tā ir pieticis, lai skolu iestādes gandrīz nakts laikā no visa tīkla būtu izņēmušas visu priekšmeta literatūru mācības tālākattīstīšanai. Pēkšņi nu visas seksuālpedagoģiskās mācību grāmatas ir jāpārbauda uz to pedagoģisko derīgumu. Līdz tam par to derīgumu nav bijis nekādu šaubu. Tikai „Norūpējušos vecāku” protests, tikai Hamburgas CDU aktivitātes un manipulatīvās BILD-Zeitung ziņas ir novedušas pie tā, ka nu pēkšņi vairs nav attaisnojams tas, ko skolotājas un skolotāji līdz šim ir varējuši lietot.” Pavisam skaidri ir uztverams: te kāds tiek spēcīgi traucēts caur to, ka šīs lietas vēlreiz tiek ņemtas uz pārbaudīšanu. Te kāds negrib, lai tās tiktu pārbaudītas un var manīt, ka tas tos ir kārtīgi sadusmojis. Tas pats runātājs ir uzkurinājis visu pasākumu, mūs piedevām vēl apzīmēdams par fašistiem. Viņš mūs ir nosaucis par homofobiem, viņš ir teicis: „Varavīksnē nav brūnās krāsas.” Tas bija viņa izteiciens, viens neaptverams izteiciens, ar kuru viņš tūkstoš cilvēkus noveda gandrīz līdz trakošanai. Un tad tādā noskaņojumā viņi nāca uz mums, un tur tad veica šos uzbrukumus, un tagad tā patiešām ir lieta, par kuru es saku: „Tas ir bīstami!” Jo to mēs tagad esam vienmēr no jauna piedzīvojuši arī citās zemēs, ka arī tur pretdemonstranti pavisam apzināti tika uzkaitināti, tika uzbrukts policijas darbiniekiem, lai vienkārši veidotos divas partijas, lai uzkurinātu pārpratumus, lai tikai uzkurinātu tik daudz partiju, cik ir iespējams. Tika mēģināts sašķelt pat mūs! Pastāvīgi tika teikts: „Distancējieties no viņiem. Kādēļ viņi ziņo par jums? Kas jums kopējs ar viņiem? Kādēļ tas drīkst runāt pie jums?” Tik ļoti tika mēģināts sašķelt, tas bija kaut kas, ko mēs sajutām pavisam skaidri. Tiešām, tas ir mēģinājums sašķelt kustību, lai tā zaudētu spēku, lai tauta atkal tiktu sadalīta daudzās dažādās mazās grupās – to mēs varējām novērot pavisam skaidri – tā tikai atzīme uz maliņas... Viņi ir jauni ģimenes tēvi, viņiem ir pavisam normāla darbavieta, viņi ir gribējuši patiesībā nosargāt savus bērnus. Tagad šeit tiem pretī stāv masīvs pretspēka nocietinājums. Kā viņi to uztvers un kā turpmāk būs ar „Norūpējušies vecākiem”? Jā, tātad – uztvers? Es jau nekad neesmu bijis „tāds” demonstrants, kas būtu bijis klāt pie katras demonstrācijas, kas būtu metis akmeņus vai citādi ko lielu kustinājis. Bija vienkārši tā: es tiku aizskarts – es ticu, ka tas bija tas punkts. Es biju aizskarts; man ir mazi bērni – mana meita jau ir pamatskolas otrajā klasē. Tas nozīmē, ka kaut kad arī es tikšu konfrontēts ar šo tēmu, un kaut kad ikviens no tiem vecākiem, kas tikai noskatās, arī būs konfrontēts ar šo tēmu, vai to vecvecāku, kas šo redz, mazbērni. Vienalga, tā ir tāda attīstība, kas mūsu bērnus ietekmēs ļoti, ļoti bīstamā veidā, tā tos ļoti bīstami arī izpostīs - pēc mūsu domām. Un izejot no tā, man ir iespēja nedarīt neko un tad reiz mans bērns būs pagalam, vai kaut ko darīt, un par to es esmu izšķīries. Un tāds es neesmu viens. Ja mēs tagad skatāmies uz priekšu, tad šis, patiešām, ir tīkls, par ko es varu teikt, ka pēdējā gadā tas ir stipri pieaudzis, un tas dod spēku, ka es neesmu viens, bet mūsu ir daudz, kas strādājam un darbojamies kopā. Viņi darīs tālāk! Jā, katrā ziņā, vairāk kā jelkad. Bet kā? Kā? Mēs šo tīklu esam uzbūvējuši ļoti stipru – ar vecākiem, nacionālajā līmenī. Mums ir pievienojušies vecāki no dažādiem Vācijas novadiem, viņi ir uzņēmušies atbildību – arī visā šajā kustībā, viņi saka: „Mēs tagad iztaisīsim „mail-sadalītāju”, dažādas nodaļas, kur tie vienkārši uzņēmās atbildību, viņi mūs atbalsta. Bet ne tikai nacionāli, arī starptautiski. Apkārtējo zemju prese ir daudz ziņojusi, kad tā ir uzzinājusi: „Hei, tas taču nevar būt, Vācijā! Nevar būt, ka tur notiek kaut kas tāds!” Viņi patiešām, bez cenzūras, ir parādījuši visu lentu. Tas aizgāja līdz pat Krievijai. Krievijā daudzi TV-raidītāji masīvi par to ziņoja. Arī mēs ceļojām pa ārzemēm. Pagājušogad es biju ielūgts uz Maskavu, uz preses konferenci, uz talkshow. Tur tika ļoti daudz ziņots par šo tēmu. Mēs no ārzemēm saņēmām tādu atbalstu kā nekad agrāk. Bija brīnišķīgi. Ir skaidri redzams – šeit ir aizskarts punkts, kas starptautiskā un nacionālā līmenī skar daudzus cilvēkus un viņi uzelpo tādēļ, ka tagad beidzot kaut kas novērsošs tiek darīts kopīgi. Un tas iepriecina arī mani un dod spēku. *Jā, sirsnīgi pateicos. Šī tagad, patiesi, bija ļoti intensīva saruna. Es ceru, ka tā arī jums, skatītāji, ir devusi ļoti daudz pamācoša. Plašāku informāciju jūs atradīsiet tīklā zem nosaukuma ”Besorgte Eltern” (vācu) un daudzās citās publikācijās. Paldies, ka mēs drīkstējām būt šeit un es vēlu Jums visu labu, Jūsu sievai un, dabiski, sevišķi Jūsu bērniem, un es ceru, ka Jums nākotnē būs mazāk pamata rūpēm. To es vēlu arī sev, tā es ceru. Paldies, ka Jūs bijāt šeit, pateicos par šo ziņu, ir ļoti vērtīgi, ka cilvēki par to uzzina. Jauku vakaru vēl un labu mājupceļu. Palieciet sveiki! Atā!

no Klagemauer.tv

Avoti: kla.tv