Tagad arī LATVIEŠU VALODĀ: Tas varētu izmainīt visu: Neērts pētījums (ICAN un Del Bigtree filma)

26.04.2026 | www.kla.tv/41086

„Visi apgalvojumi, ko šajā filmā izsaka ICAN vai citas personas ārpus Henry Ford Health System par iemesliem, kāpēc Henry Ford vai tā līdzstrādnieki rīkojās vai nerīkojās, ir viedokļi, kas balstās uz šeit izklāstītajiem faktiem. Papildu informāciju varat atrast saitē ANINCONVENIENTSTUDY.COM “ Bērni, kuri ikdienā cīnās ar ADHS. Skota alerģijas neļāva viņam turēties līdzi draugiem. Alerģiskās reakcijas, ko izraisa nejauša saskare ar pārtikas līdzekļiem, vidēji smaga līdz smaga ekzēma, psoriāze, locītavu reimatisms, pārtikas alerģijas, alerģijas, krampju lēkmes, astma... Roberts Kenedijs jaunākais: Mēs tagad esam visvairāk slimojošā valsts pasaulē. Sieviete: Amerikas bērnu veselība atrodas krīzes stāvoklī. Vīrietis: Milzīgs hronisku slimību pieaugums bērniem vecumā līdz 17 gadiem... Trump: Vairāk nekā 40 procenti bērnu Amerikā šodien cieš no vismaz vienas hroniskas slimības. Roberts Kenedijs jaunākais: Autoimūnās slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, diabēts, sarkanā vilkēde, Krona slimība, kairinātās zarnas sindroms. [visas šīs IBS] Sieviete: …astma, alerģijas, kuņģa problēmas. Trump: Tas man ir izšķirošais punkts: vēl pirms dažiem gadu desmitiem viens no 10 000 bērniem cieta no autisma. Šodien tas ir viens no 31. Robert Kennedy Jr.: ADS, ADHS, ar runu saistītie simptomi, kā piemēram, tiki, Tūretes sindroms, narkolepsija, miega traucējumi, ASD, autisms. Vīrietis: Ģenētiskais faktors šajā straujajā slimību gadījumu pieaugumā nav iespējams. Ģenētiskām izmaiņām ir nepieciešamas paaudzes, gadsimti, lai tās izpaustos. Vīrietis: Kāds patiesībā ir iemesls tam, ka mūsu paaudzes bērni ir tik hroniski slimi? Vīrietis: Kas notiek? Del Bigtree: Amerika ir visvairāk saslimusī nācija industrializētajā pasaulē. Šodien tiek pieņemts, ka vairāk nekā 54 % mūsu bērnu cieš no kādas hroniskas slimības - vai nu no neiroloģiska traucējuma, vai no autoimūnas slimības. Salīdzinājumam: 1980. gados tas bija 12,8 % . Aptuveni 40 gadu laikā mēs esam piedzīvojuši vislielāko cilvēku veselības pasliktināšanos, kāda jebkad ir reģistrēta. Kas notiktu, ja es jums teiktu, ka pastāv pētījums, kas varētu izgaismot šo hronisko slimību epidēmiju, taču izskatās, ka neviena lielāka medicīnas iestāde nav gatava to veikt? Kas notiktu, ja es jums teiktu, ka ir kāds zinātnieks, kurš ir pietiekami drosmīgs, lai veiktu šādu pētījumu? Kas notiktu, ja es jums teiktu, ka pēc šāda pētījuma pabeigšanas šim zinātniekam bija pārāk lielas bailes, lai to publicētu? Ko darītu jūs? Varbūt jūs rīkotos tāpat, kā es. Es iegādājos slēptās kameras un ierakstīšanas iekārtas un devos pie viņa, lai pajautātu, kāpēc. Del Bigtree: Es gribētu jums parādīt video, esmu ziņkārīgs, kā Jūs reaģēsiet. Senators Rons Džonsons: Labi. Vienkārši nospiest šeit uz „Play”? Del Bigtree: Jā. Senators Rons Džonsons: Vienkārši nospiest šeit uz PLAY. Del Bigtree: Kas bija visšokējošākais… Es taču zinu, ko es redzēju. Dr. Markuss J. Zervoss: Nē, es uzskatu, ka tas bija svarīgi. Tā ir svarīga informācija, jo tā parādīja atšķirību starp šīm grupām. Del Bigtree: „Mums ir nopietnas problēmas.” Dr. Marcus J. Zervos: Es jums piekrītu. Del Bigtree: Ja es nevaru publicēt šo pētījumu, kāda cerība tad ir katram nākotnes bērnam? Dr. Marcus J. Zervos: Es negribu teikt, ka tas nav pareizi, tas ir pareizi, bet es vienkārši to nevēlos. Dr. Sylvia Fogel: Kā redzams, tas man patiešām skar sirdi. Senators Ron Johnson: Tas ir slimi. Patiešām slimi. Dr. Marcus J. Zervos: Ja publicē kaut ko tādu, var tikpat labi doties pensijā, tas būtu mans gals. Senators Ron Johnson: Tātad, kas ir šis cilvēks? Senators Rons Džonsons: Zervos teica, ka viņš, visticamāk, zaudēs darbu šī iemesla dēļ. Neērts pētījums Dels Bigtree: Ziniet, es domāju, ka pirms mēs pievēršamies slēptajām kamerām, pētījumam un Dr. Zervosam, mums varbūt vajadzētu sākt no paša sākuma un paskatīties, kā tas viss īsti sākās. Esmu medicīnas žurnālists jau gandrīz 20 gadus. Pirmos 10 gadus strādāju CBS, un apmēram 8 gadus man ir sava interneta ziņu programma ar nosaukumu „The High Wire”. „Labrīt. Labdien. Labvakar.” [Sveiciens viņa raidījuma skatītājiem] Bet vislielākā pārmaiņa manā karjerā notika, kad es producēju dokumentālo filmu par vakcināciju ar nosaukumu „Vaxxed”. Šīs dokumentālās filmas centrā bija CDC informators, vārdā Dr. Viljams Tompsons. Viņš 2015. gadā nāca klajā ar paziņojumu, apgalvojot, ka vakcīnu drošības pētījumos ir notikusi zinātniska krāpšana. Nu, šī filma izraisīja milzīgu rezonansi un piesaistīja pasaules uzmanību galvenokārt tāpēc, ka mēs no preses saņēmām tik daudz negativitātes. Viss sākās ar to, ka mūs izslēdza no Tribekas filmu festivāla. Ziņu diktore: "Lēmums parādīt pretrunīgi vērtēto dokumentālo filmu par vakcīnām ir izvirzījis Robertu De Niro lielas pretreakcijas centrā. Šovakar Roberta De Niro filmu festivāls sākās ar apšaaudi – jaunā filma esat pretrunīgi vērtējama, daudzi to dēvē par vakcīn - kritisku. Roberts De Niro: Es uzskatu, ka cilvēkiem vajadzētu noskatīties šo filmu. Bija pretreakcija, kuru es vēl neesmu pilnībā izpētījis. Es vēlos zināt patiesību, un es neesmu kritisks pret vakcinām. Es vēlos drošas vakcīnas. Ziņu diktore: Filmas „Vaxxed“ producents Dels Bigtree saka, ka filmas demonstrācijas atcelšana ir līdzvērtīga patiesības apspiešanai. Dels Bigtree: Es varu iedomāties, kāds spiediens tika izdarīts, lai viņi atsauktu filmu, kuru viņi taču no sākuma bija atbalstījuši. Ziņu diktore: Medicīnas ekspertu viedoklis ir skaidrs. Vīrietis no „Vaccine Firestorm”: Šis ir viens no tiem zinātniskajiem jautājumiem, uz kuriem zinātne nav sniegusi atbildi. Dels Bigtree: „Vaxxed” kļuva par vienu no visapstrīdētākajām dokumentālajām filmām vēsturē. Tāpēc visur, kur mēs ieradāmies, veidojās garas rindas. Paskatieties uz šo cilvēku rindu aiz manis. Patiesībā pirmajā dienā, kad mēs rādījām šo filmu Ņujorkas Angelica Film Center, es gribēju zināt, kāpēc pie ēkas bija izveidojusies šī milzīgā rinda. Kāpēc šie cilvēki bija šeit? „Vai, lūdzu, varētu piecelties visi tie vecāki vai personas, kuriem ģimenē ir kāds ar autismu?” Trīs ceturtdaļas skatītāju piecēlās. Atceros, ka man bija sajūta, it kā no telpas būtu izsūknēts gaiss. Man nebija ne jausmas, ka tik daudzi cilvēki cieš no šīs problēmas. Galu galā, es šo jautājumu uzdevu veselu gadu, piecas dienas nedēļā, trīs seansos dienā. Un katru reizi piecēlās trīs ceturtdaļas klātesošo. Man kļuva skaidrs, ka esmu atklājis kaut ko absolūti lielu. Intervētāja: Sveiki visiem, es esmu Džeimija. Vai varat mums pateikt savus vārdus? Stefānija: Es esmu Stefānija. Cita māte: Un šis ir Zions. Del Bigtree: Pēc filmu seansiem cietušo bērnu vecāki bija motivēti stāstīt savas stāstus. Mēs uzstādījām videokameras un sākām intervēt visus, kuri vēlējās runāt. Un es atklāju, ka runa bija ne tikai par autismu un ne tikai par MMR vakcināciju. Bija milzīgs skaits vakcinācijas radītu kaitējumu, par kuriem neviens nerunāja. Cita māte: Ārsts jautāja: Vai vēlaties gripas vakcināciju? Un es domāju: Kāpēc gan ne tūlīt? Vēl cita māte: Es piekritu. Viņa saņēma poliomielīta vakcināciju. Stephanie: Hepatīta B vakcināciju. Vēl viena māte: Viņa saņēma 2 mēnešu vakcināciju. Cita māte: MMR vakcināciju. Stephanie: Šorīt plkst. 10:30 viņa izlieca muguru un sasprindzināja dūres. Cita māte: Tajā naktī mēs bijām slimnīcā ar 41 grādu drudzi. Vēl viena māte: Viņš sāka vemt un skaļi, griezīgi kliegt. Stephanie: Tad sākās muguras smadzenes stindzinoši kliedzieni. Māte: Es 10 mēnešus neesmu gulējusi, jo viņa vienmēr vēma un aizrijās. Stephanie: Viņa vēma un gulēja, kamēr gulēja, un sāka rīstīties. Tēvs: Pēc šīs vakcinācijas viņš zaudēja runas spējas. [Daudzi vecāki pēc kārtas:] Viņš vairs nerunāja. Viņš vairs nevēlējās, lai viņu baro ar krūti. Viņš vispār vairs nerunāja. Viņš attīstījās patiešām labi, izņemot motoriku. Viņam ir hroniskas alerģijas. Ekzēma. Pārtikas proteīnu sindroms. Viņa nevarēja ēst neko, kam bija pārāk augsts glikēmiskais indekss. GI simptomi. Viņai radās zarnu iekaisums. Hroniska krākšana. Miega apnoja. Vīrs: Krampjveidīgas lēkmes. Mēs pamodāmies, un viņa... Intervētāja: ... viņa nomira jūsu rokās? Māte: Jā. Māte: Es turpināju viņai veikt vakcinācijas, tādējādi nodarot viņai tikai kaitējumu un padarot viņu vēl slimāku. Māte: Sirdsapziņas pārmetumi vainas sajūta... ir tik nomācoši. Māte: Jūs nogalinājāt manu meitu. Del Bigtree: Tā viennozīmīgi bija daudz lielāka problēma, nekā kāds būtu varējis iedomāties, bet bija viena konkrēta intervija, kas uz visiem laikiem mainīja manu skatījumu. Kathleen Berrett [Coltona māte]: Colton bija 13 gadus vecs, vesels, spēcīgs zēns. Viņš mīlēja visu, kas saistīts ar adrenalīna devu. Motokross bija viņa kaislība. Ārsts teica: „Hei, viņš ir tādā vecumā, kad vajadzētu saņemt HPV [papillomas] vakcīnu.” Es teicu: „Labi,” tāpēc viņam tika veikta vakcinācija. Un tā bija pēdējā diena, kad viņš varēja braukt ar savu lielisko motociklu. Kad viņš tajā dienā atnāca mājās, viņam kļuva slikti un ļoti sāpēja kakls. Viņš vairs nevēlējās piecelties no gultas. Es domāju: „Ak, tu vienkārši esi ļoti vājš un izsmelts.” Vakarā viņš sēdās, lai iedzertu ūdeni, bet tad vienkārši atkrita atpakaļ, un viņa galva atsitās pret spilvenu. Es jautāju: „Colton, vai tu esi paralizēts?” Viņi viņu nekavējoties nogādāja Primary Children’s Hospital, un sākotnējā diagnoze bija „transversāls mielīts [muguras smadzeņu šķērss iekaisums]”. „Kad ārsts iznāca un man jautāja, vai viņš ir bijis slims, es teicu, ka nē, viņš nebija slims, viņš 1. februārī saņēma HPV vakcīnu, un viņi teica: „Ak, labi, mēs to ziņosim VAERS.” Colton Berritt: Tas ir patiešām briesmīgi, ka vairs nevaru nodarboties ar sportu. Tagad man jāsēž laukuma malā un jāskatās. Pētiet informāciju. Vairs nevar uzticēties pat ārstiem. Jānoskaidro pašam, kas tev ir labākais. COLTON BERRETT 2000-2018 Del Bigtree: Diemžēl, 2018. gadā Colton izdarīja pašnāvību, jo uzskatīja, ka ir kļuvis par pārāk lielu slogu savai ģimenei. Bet mani intervijas laikā, ko vadīja mana līdzproducente Polly Tommy, īpaši satrauca tā kastīte, kas karājās pie viņa sāniem un elpoja viņa vietā. Tā bija savienota ar cauruli, kuras gals bija ievadīts caurumā viņa kaklā, un viņam burtiski bija jāgaida, līdz viņa plaušas piepildījās ar gaisu, pirms viņš varēja atbildēt uz jautājumu. Viņš... . [ieelpoja] un tad atbildēja uz jautājumu, līdz viņam beidzās elpa. Es domāju par visiem tiem cilvēkiem, kuri apsūdz šos, tā sauktos, vakcinācijas pretiniekus par to, ka viņi, it kā, atgriežot poliomielītu vai “dzelzs plaušas”. TV diktors: Kad vakcinācijas rādītāji kritīsies, daudzi cilvēki saslims un daudzi bērni uz mūžu paliks poliomielīta paralizēti. Del Bigtree: Es domāju: viņš nēsā līdzi dzelzs plaušas. [Plaušas] vairs neatrodas metāla caurulē, bet tagad ir šī kaste, kas karājas pie sāniem, un caurule, kas tiek ievadīta kaklā. Bet šis zēns nebija paralizēts poliomielīta dēļ vai tāpēc, ka nebija vakcinējies, viņš bija paralizēts Gardasil HPV vakcīnas dēļ. Māte: Es nolēmu vakcinēt savu meitu, es vēlējos, lai par vienu sievieti mazāk saslimtu ar dzemdes kakla vēzi. Sieviešu balsis: „Par vienu mazāk!” Gardasil Del Bigtree: Es devos mājās un sāku lasīt visas lietošanas instrukcijas un brīdinājumus, kas pievienoti bērnu vakcīnām, un lielākajā daļā no tām nopietno blakusparādību sadaļā var izlasīt: Gijena-Barē sindroms, tā ir paralīze. Vai transversālais mielīts, tā ir paralīze. Un man kļuva skaidrs… TV diktors: „Polio vakcīna ir panākums!” Del Bigtree: … mēs ar šo vakcinācijas programmu neesam izskauduši paralītiskās slimības. TV diktors: „Vakcīna ir efektīva!” Del Bigtree: Mēs ar savu vakcinācijas programmu izraisām paralītiskas slimības! Tā mēs satikām daudzus vecākus, kuri teica, ka nekādā gadījumā viņi neļaus veikt MMR vakcinācijas, jo šī filma parāda, ka tās ir bīstamas. Bet kā ir ar pārējām 16 vakcīnām, kuras manam bērnam līdz 18 gadu vecumam tiek ievadītas 72 devās? Un es teiktu, ka man ir tikai anekdotiski pierādījumi no tūkstoš veiktajām intervijām, ka neviena vakcīna bērniem nav droša. Taču tas nav zinātniski. Es gribēju ko labāku. Es gribēju izpētīt šo jautājumu līdz galam. Tāpēc es izveidoju bezpeļņas organizāciju ar nosaukumu „Informed Consent Action Network”, kas balstās uz Nirnbergas kodeksa tiesībām uz brīvprātīgu piekrišanu – ētisko principu, par kuru visā pasaulē vienojās pēc nacistu ārstu šausmīgajiem eksperimentiem ar cilvēkiem... un kas nosaka, ka cilvēka brīvprātīga piekrišana ir absolūti nepieciešama. Nedrīkst būt tādi elementi, kā piespiešana, krāpšana, maldināšana, vardarbība vai izmantošana vai citas slēptas ierobežošanas vai piespiešanas formas. Es gribēju izpētīt visu vakcinācijas programmu. Es patiešām koncentrējos uz vienu lietu. Mēs dzirdam, ka vakcīnas ir drošas un efektīvas. Dažādas balsis: „Drošas… Efektīvas…“ Del Bigtree: Bet pirms mēs vispār sākam domāt par to efektivitāti, vai mēs esam pārliecinājušies, ka tās vispār ir drošas? Tāpēc mēs sākām izskatīt visu zinātnisko literatūru visā pasaulē un saskārāmies ar lielu šķērsli. Nav iespējams iesūdzēt tiesā vakcīnu ražotājus par vakcīnām. Tā ir viena no nedaudzajām precēm Amerikā, kurai ir tā saucamā atbildības aizsardzība. Iemesls tam ir likums, ko 1986. gadā pieņēma ASV valdība. Farmaceitiskā rūpniecība būtībā izspieda valdību. Viņi teica: „Mēs zaudējam tik daudz naudas tiesas prāvās saistībā ar nāves gadījumiem un kaitējumu, ko rada mūsu vakcīnas, ka vairs nespējam gūt peļņu.” TV diktore: Pētījumi ir parādījuši, ka vakcīna pret garo klepu [jeb pertussis] izraisa smadzeņu bojājumus. Strīds patiesībā nav par to, ka tas notiek, bet gan par to, cik bieži tas notiek. Del Bigtree: Un viņi teica: „Ja jūs gribat, lai mēs turpinātu ražot vakcīnas, jums ir jāuzņemas atbildība par tām.” Un mūsu valdība tam piekrita. Ja jūs vēlaties iesniegt prasību vai saņemt informāciju, kas pārsniedz publiski zināmo, jums būtu jāiesūdz valdība. Tad man kļuva skaidrs, ka man ir nepieciešams konstitucionālais jurists. Un es atradu vīru, vārdā Ārons Siri. Senators Blumenthal: Siri kungs, jūs laikam neesat ārsts, vai ne? Ārons Siri: Nē, kungs. Senators Blumenthal: Un jūs arī neesat ne imunologs, ne biologs vai... Ārons Siri: …vakcīnu pētnieks, nē, bet es regulāri uzklausu šo jomu pārstāvju liecības, tostarp arī pasaules vadošo vakcīnu ekspertu liecības. Un, kad es vēršos tiesā, tad man savi apgalvojumi ir jāpamato ar faktiskiem pierādījumiem. Attiecībā uz vakcīnām es nevaru paļauties uz zinātniskajiem tituliem. Senators Blumentāls: Labi. Dels Bigtree: Viņam bija ģeniāls plāns: Mēs iesūdzētu tiesā valdības aģentūras HHS, FDA un NIH, un mēs sākām uzvarēt. Ko mēs pierādījām šajās tiesas prāvās? - Ka visa zinātne, kas stāv aiz vakcīnu drošības, bija nekas cits, kā pilnīga krāpšana. Ārons Siri: Agrāk ārsti ieklausījās vecākos, kad tie nāca un teica: „Hei, mans bērns cieš no šīs slimības, viņam ir šī problēma.” Ārsti viņos ieklausījās. Bet, kad vecāki nāca un teica: „Mans bērns tika vakcinēts un pēc tam viņam radās šī problēma,” tad ārsti vairs neklausījās. Brenda McDowell: Sveiki, mums ir trīņi, divi zēni un viena meitene, Ričijs, Robijs un Klēra. Katra diena mūsu dzīvē bija svētki, katra diena. Viņi smaidīja, skatījās viens uz otru, spēlējās kopā. 2007. gada 25. jūnijā mēs viņus aizvedām uz pneimokoku vakcināciju. Manai meitai joprojām ir rēta no vakcinācijas uz kājas. Viņa bija pirmā, un viņa kliedza un pēc tam vairs īsti neapklusa, bet mēs to nezinājām, zēni arī saņēma vakcināciju. Ap pusdienlaiku Klēra pilnībā atslēdzās. Tas bija tā, it kā viņa būtu akla un kurla, viņa vienkārši skatījās uz griestu ventilatoru. Tas bija pusdienlaikā. Viņa bija saņēmusi vakcināciju pulksten 10. Pulksten 14 mēs redzējām, kā Ričijs atslēdzās. Viņi visi zaudēja savus refleksus. Es esmu diplomēta audioloģe un veicu stapedio refleksa testu – tas ir mazais muskulis vidusausī –, tikai lai redzētu, vai muskulis, kuru viņi nevar kontrolēt, vēl darbojas, un tā nebija. Stapedio reflekss slāpē skaņu, lai ausis nesāpētu no ļoti skaļas skaņas, bet abiem bērniem nebija stapedio refleksa. Viņi vairs nemirkšķināja, nežāvājās, neklepoja, nečīkstēja. Vissliktākais bija, kad pie trešā bērna redzējām, kā viņš atslēdzas. Mums teica, ka tas esot ģenētiski. Tad mums teica, ka tur neko nevarot darīt. Mēs saskārāmies ar smagiem autisma spektra traucējumiem visiem trim bērniem. Kad viņi sāka iet bērnudārzā, mēs esam tērējuši simtiem tūkstošus dolāru, lai mēģinātu viņus atjaunot. Vienīgais, ko mums izdevās atgūt, ir Robijs, kurš zaudēja saikni ar apkārtējo pasauli visvēlāk. Ričijs spēj pateikt tikai vienu, varbūt divus vārdus kopā, Klēra joprojām vispār nespēj runāt, nav iemācījusies iet uz tualeti, un Robijs tuvojas klases līmenim, bet viņam ir smaga obsesīvi kompulsīva traucējuma [uzmācīgas kustības] forma. Makdauela kungs: Es jums pastāstīšu, kā izskatās viena diena mūsu dzīvē: jums ir sešus, septiņus vai astoņus gadus vecs bērns, kurš nav pieradis lietot tualeti, un divos, trijos vai četros no rīta viņš piepilda savas autiņbiksītes. Nu, varat iedomāties, ka tas ir diezgan nepatīkami, tāpēc viņš tās ātri novelk. Drīz vien tas izsmērējas visur – gultā, uz viņiem pašiem, īsumā, tad arī uz mums, es viņu rāju, viņa rāj mani, mēs abi rājam bērnu, kurš ir vienīgais nevainīgais visā šajā situācijā. Vienīgie, kas šajā situācijā smagi pietrūkst, ir visi tie, kuri tev teica, ka vakcinācija ir droša. Viņi visi guļ savās gultās, viņiem nav nekādu problēmu. Del Bigtree: Šis stāsts par Ričiju, Robiju un Klēru izbeidz jebkādas diskusijas par to, ka autisms ir tikai ģenētiski nosacīts. Nav nekāda ģenētiska izskaidrojuma, kas varētu izslēgt trīs brāļus un māsas vienā un tajā pašā dienā. Ārons Siri: Ja ir plaši izplatītas sūdzības, ka kāds produkts rada noteiktu kaitējumu, tad tas ir jāizmeklē. Robert Kennedy Jr.: Vakcīnas būtu jātestē tāpat, kā visi citi medikamenti, tās būtu jātestē uz to drošību. Un, diemžēl, vakcīnas netiek testētas uz drošību. No 72 vakcīnu devām, kas tagad ir obligātas – vai būtībā ieteicamas, bet faktiski tiek uzspiestas – neviena no šīm vakcīnām, ko ievada amerikāņu bērniem, pirms reģistrācijas nav tikusi pakļauta placebo kontrolētam pētījumam. Del Bigtree: Veselības ministrs Roberts Kenedijs jaunākais tika “iznīcināts” galvenajos medijos par to, ka viņš teica, ka vakcīnām nav placebo pētījumu. Taču viņam ir taisnība. Tieši to mēs konstatējām savās prasībās pret valdību. Neviena vienīga vakcīna bērniem pirms reģistrācijas netiek pakļauta dubultaklam, randomizētam, placebo kontrolētam pētījumam. Tas ir zelta standarts visu farmaceitisko produktu drošības pārbaudēm, bet vakcīnu gadījumā no tā atsakās… Ja esat aizmirsuši, kā darbojas placebo kontrolēts dubultaklais pētījums, kā mēs to toreiz apspriedām dabaszinību stundās skolā, es gribētu jums to atgādināt. Mēs sadalām bērnus divās grupās. Viena grupa saņem vakcīnu. Otra grupa saņem placebo, t.i., preparātu, kam nav nekādas ietekmes uz cilvēka organismu. Injicējamo preparātu, piemēram, vakcīnu, gadījumā tas ir fizioloģiskais šķīdums. Pētījumu sauc par dubultaklo pētījumu, jo ne zinātnieki, ne pacienti nezina, kura grupa ir saņēmusi kuru preparātu. Vai viņi ir saņēmuši vakcīnu vai placebo? To dara, lai zinātnieki nemanipulētu ar pētījumu par labu farmācijas nozarei, kas nopelnīs daudz naudas, ja šī vakcīna izrādīsies droša. Tad mēs šīs divas grupas novērojam divus līdz piecus gadus, daudzu zāļu gadījumā dažreiz pat līdz desmit gadiem. Pētījuma beigās mēs atceļam aklumu gan pacientiem, gan zinātniekiem, lai varētu izvērtēt abas grupas – vakcinēto un placebo grupu – un salīdzināt to veselības rādītājus. Kurai grupai bija vairāk vēža saslimšanu? Kam bija vairāk diabēta vai ADS, ADHS, autisma vai Tūretes sindroma, vai sarkanās vilkēdes, vai sklerosis multiplex? Visas šīs ir slimības, kuru skaits pašlaik strauji pieaug Amerikas Savienotajās Valstīs. Un, ja salīdzinājumā izrādās, ka abas grupas ir vienādas, ka vakcinētajā grupā ir tikpat daudz problēmu, kā placebo grupā, tad ir zināms, ka vakcīna ir droša. Ir noteikts, tā sauktais, drošības pamats. Tomēr, ja vakcinētajai grupai ir vairāk problēmu, nekā placebo grupai, tad mēs zinām, ka vakcīna nav droša un to nevajadzētu laist tirgū. Ir tikai viena problēma: neviena vakcīna bērnu vakcinācijas plānā nekad nav tikusi pakļauta placebo kontrolētam dubultaklajam pētījumam. Tāpēc nevar teikt, ka vakcīnas ir drošas uz zinātniska pamata. Ziņu diktors: Vai visi vakcīnu pētījumi ir placebo kontrolēti? Paul Offit, Dr. med.: Nē. Un tā arī nevajadzētu būt. Piemēram, Prevnar 13, konjugēta pneimokoku vakcīna... Ziņu diktors: FDA ir pieļāvusi jaunu pneimokoku vakcīnu. Dr. med. Pols Ofits: Tā bija jāpārbauda III - fāzes pētījumā. Kontrolgrupā tika izmantota vakcīna „Prevnar 7”, kuras efektivitāte jau bija pierādīta. Cits ziņu diktors: Tā aizstās vakcīnu „Prevnar”, kas bija efektīva pret septiņiem serotipiem. Paul Offit, Dr. med.: Nevar prasīt no vecākiem, lai viņi pakļautu savus bērnus pneimokoku slimības riskam, ja tajā brīdī tirgū jau ir pieejama vakcīna, kas paredzēta tieši šāda riska novēršanai. Pasaules Veselības organizācija ir izteikusies par to ļoti skaidri. Tas tiktu uzskatīts par neētisku pētījumu. Del Bigtree: Dr. Paul Offit, viens no lielākajiem vakcinācijas atbalstītājiem, iespējams, tāpēc, ka viņš ir izstrādājis vakcīnu pret rotavīrusu bērniem un ar to nopelnījis milzu naudu: Paul Offit, Dr. med.: Nav nozīmes, vai es no tā guvu finansiālu labumu vai nē. Del Bigtree: Viņš labprāt saka, ka ne vienmēr var veikt placebo pētījumus, jo īpaši, ja pret šo slimību jau ir vakcīna. Kā piemēru viņš min Prevnar 13, kas tika testēts drošības pētījumā kopā ar Prevnar 7, iepriekšējo vakcīnas versiju. Un viņš saka, ka nevar testēt Prevnar 13 pret placebo ar fizioloģisko šķīdumu, jo tas būtu neētiski. Bērniem tiktu liegta pieeja vakcīnai, kas jau ir pieejama tirgū. Un tas nebūtu godīgi pret viņiem. Tomēr viņš nepiemin, ka Prevnar 7 nekad nav testēts pret placebo no fizioloģiskā šķīduma. Tātad mēs nezinām, vai tas ir drošs. Tātad, mēs testējam produktu, kura drošības profilu mēs nezinām, ar citu produktu, kura drošības profils mums nav zināms. Un tā darbojas viss vakcinācijas plāns. Es to labprāt saucu par viskija pētījumu. Ļaujiet man to izskaidrot. Pieņemsim, ka ir cilvēku grupa, kas sūdzas, ka viskijs padara cilvēkus piedzērušus, liek viņiem iekļūt autoavārijās un nogalina cilvēkus. Lai pārbaudītu, vai viskijs izraisa autoavārijas, tiktu veikts dubultaklais placebo pētījums. Viena grupa, pētījuma grupa, saņemtu 10 glāzes viskija. Otra grupa, placebo grupa, saņemtu 10 glāzes ūdens. Tad mēs abas grupas laistu braukt pa maršrutu un redzētu, kurai ir vairāk avāriju. Tas ir acīmredzams. Bet šajā gadījumā pētījumu veic viskija ražotājs. Un viņi saka: „Ak, mēs veiksim pētījumu, kurā izmanto placebo. Bet mūsu placebo pētījums netiks veikts ar ūdeni. Tas būs degvīns – cits produkts, kas jau ir pieejams tirgū.” Tātad 10 cilvēkiem tika iedots viskijs un 10 cilvēkiem – degvīns, un visiem viņiem lika braukt. Un ko jūs domājat? Viņiem bija vienādi daudz autoavāriju. Secinājums: tādēļ viskijs neizraisa autoavārijas, jo tas neizraisa vairāk avāriju, nekā degvīns. Lai izsekotu Dr. Paula Offita argumentāciju līdz galam: ja degvīns kādreiz būtu testēts pret 10 glāzēm ūdens un degvīna grupā nebūtu notikušas autoavārijas, tad būtu jēga testēt viskiju pret degvīnu. Bet mēs visi zinām, ka šis pētījums nekad nav veikts, tāpat, kā nekad nav veikts placebo pētījums ar vakcīnām. Jums vienkārši jāievada datorā „FDA apstiprinātas vakcīnas”, un tur parādīsies visas vakcīnas, kas tiek ievadītas jūsu bērnam, saskaņā ar bērnu vakcinācijas plānu. Tad jūs varat noklikšķināt uz jebkuru vakcīnu, kas jūs interesē. Noklikšķināsim uz „Recombivax HB”. Šī ir viena no B hepatīta vakcīnām, ko jūsu mazulim ievada pirmajā dzīves dienā. Sveiki, laipni lūgti šajā pasaulē! Ar pirmo elpas vilcienu jau nāk arī tava pirmā seksuāli transmisīvā slimība. Ja tagad paskatīsimies vakcīnas lietošanas instrukcijā, tur ir brīdinājuma uzlīme, kas apvīta ap vakcīnu, kad tā tiek piegādāta ārstam... Tajā ir visa iespējamā informācija, piemēram, kas ir vakcīnas sastāvā, visas vakcīnas sastāvdaļas un blakusparādības. Bet paskaties uzmanīgi 6.1. punktu. Šeit ir uzskaitīts klīniskais pētījums, uz kuru balstījās, lai garantētu drošību. Tas vienmēr ir 6.1. punkts, katrai vakcīnai. Tātad, jūs varat tos visus pārskatīt. Šajā gadījumā jūs konstatēsiet, ka visā pētījumā piedalījās tikai 147 bērni. Un viņus novēroja tikai piecas dienas pēc katras devas. Piecas dienas. Padomājiet par to. Vai jūs lietotu zāles, kuru drošība tika novērota tikai piecas dienas? Ja jūsu bērns nomirst sestajā dienā, tad tā šajā pētījumā netika ietverta. Viņi teiks: mēs neesam konstatējuši nāves gadījumus. Ja bērnam divus gadus vēlāk attīstās autisms, citas autoimūnas saslimšanas vai neiroloģiski traucējumi, proti, lietas, kuru attīstība ilgst gadiem, tad viņi teiks: „Mēs savā pētījumā neko nekonstatējām.” Tāpēc katrs medikaments, ko mēs lietojam, tiek pakļauts vairāku gadu ilgam drošības pētījumam. Lielākā daļa problēmu attīstās tikai pēc gadiem. Un, ja pētījums nav pietiekami ilgs, to blakni nekad neredzēs. Mums bija brīnišķīga iespēja par to parunāt ar Dr. Stenliju Plotkinu. Viņš tiek uzskatīts par mūsu vakcinācijas programmas faktisko krusttēvu. Vīrieša balss: Dr. Stans Plotkins. Dr. Plotkins. Viņa vakcīnas nonāk praktiski katrā pasaules valstī. Kā, piemēram, masalu vakcīna, rotavīrusa vakcīna, trakumsērgas vakcīna. Pols Ofits: Viņš ir izglītojis veselu zinātnieku paaudzi, tostarp arī mani, domāt tā, kā domā viņš. Vīrieša balss: 1988. gadā viņš izstrādāja standarta mācību grāmatu par vakcīnām. Cita vīrieša balss: Bils Geitss viņa grāmatu dēvē par Bībeli vakcīnu pētniekiem. Cita vīrieša balss [redzams Dr. Plotkins]: Es ceru, ka tā ir precīzāka par Bībeli. Del Bigtree: 2018. gadā mūsu advokātam Āronam Sirim bija iespēja nopratināt Dr. Stenliju Plotkinu zem zvēresta. Un viņš viņam uzdeva tieši šo jautājumu: vai piecu dienu ilgs drošības pētījums ir pietiekams, lai reģistrētu visas blakusparādības, par kurām cilvēki sūdzas, saistībā ar B hepatīta vakcīnu? DR. STANLEY PLOTKINA ATLAIŠANA NO AMATA 2018. GADA JANVĀRĪ Ārons Siri: Dr. Plotkin, šī ir ražotāja lietošanas instrukcija preparātam Recombivax HB, vai ne? Stanley Plotkin: Jā. Ārons Siri: Un klīnisko pētījumu rezultāti ir atrodami 6.1. sadaļā, pareizi? … Pareizi? … Dr. Plotkin? Stanley Plotkin: Jā. Aaron Siri: Labi. Ja jūs 6.1. sadaļā apskatāt klīniskos pētījumus, kas tika veikti pirms Recombivax HB pieļaušanas reģistrācijas, cik ilgi tur tika novērota drošība pēc katras devas? Stanley Plotkin: Paskatīsimies… Piecas dienas. Ārons Siri: Labi. Vai piecas dienas ir pietiekamas, lai atklātu autoimūnu problēmu, kas parādās pēc piecām dienām? Stanley Plotkin: Nē. Aaron Siri: Vai piecas dienas ir pietiekamas, lai atklātu neiroloģisku traucējumu, kas pēc piecām dienām izraisīts ar vakcīnu? Stanley Plotkin: Nē. Aaron Siri: Nav kontroles grupas, vai ne? Stanley Plotkin: Kontrolgrupa nav minēta, nē. Ārons Siri: Ja jūs pāršķirat uz 6.2. punktu, sadaļā „Nervu sistēmas traucējumi” ir minēts, ka ir ziņojumi par Gijēna-Barē sindromu, vai ne? Stenslijs Plotkins: Jā. Ārons Sīri: Tas pats arī par multiplo sklerozi. Multiplās sklerozes saasināšanās, mielīts, ieskaitot transversālo mielītu, krampji, drudža krampji, perifērā neiropātija, ieskaitot Bela paralīzi, muskuļu vājums, hipestēzija un encefalīts, vai ne? Stanley Plotkin: Taisnība. Aaron Siri: Labi. Stanley Plotkin: Nu... Pirms jūs turpināt, šie ziņojumi ir jāņem vērā, jo tie tika ziņoti iestādēm, kā notikuši pēc vakcinācijas. Tas nav pierādījums tam, ka vakcīna izraisīja šīs reakcijas. Ārons Siri: Lai noteiktu, vai pastāv cēloņsakarība starp vakcīnu un slimību, ir nepieciešams randomizēts, ar placebo kontrolēts pētījums. Bet tas netika veikts šai B hepatīta vakcīnai pirms tās apstiprināšanas, vai ne? Stenslijs Plotkins: Nē. Ārons Siri: Labi. Stenslijs Plotkins: Ja meklē kādu parādību, kas rodas vakcīnas grupā, to nevar novērtēt bez kontroles grupas. Ārons Siri: Vai nav tā, ka šāda pētījuma veikšana šobrīd tiktu uzskatīta par neētisku? Stanley Plotkin: Jā, tas būtu ētiski sarežģīti. Del Bigtree: Tātad tā notiek visa šī spēle. Pirms vakcīnas apstiprināšanas netiek veikts neviens placebo pētījums par drošību. Kad tad cilvēki ar visām šīm smagajām blakusparādībām stāv rindā un jautā: „Vai jūs tagad varat veikt placebo kontrolētu pētījumu?”, viņi saka: „Nē, tas ir neētiski.” ” Tātad, viņi to nedara ne pirms, ne pēc visiem šiem kaitējumiem. Un, ja viņi nevar veikt pētījumu, tad ārsts jums saka: „Es nezinu par pētījumiem, kas pierāda, ka šos kaitējumus izraisa vakcīna. Tāpēc es pieņemu, ka tās ir drošas.” Ārons Siri: Vai jūs piekrītat CDC ieteikumam, ka zīdaiņiem pirmajā dzīves dienā jāsaņem B hepatīta vakcīna? Stanley Plotkin: Jā. Ārons Siri: Jūs teicāt, ka B hepatīts neizraisa encefalītu. Taisnība? Stanley Plotkin: Tā es domāju, jā. Ārons Siri: Bet IOM pēc pārskatīšanas konstatēja, ka nav zinātnisku pierādījumu par cēloņsakarību ne vienā, ne otrā virzienā. Taisnība? Stanley Plotkin: Jā. Bet tas nozīmē, ka viņiem nav pierādījumu šai hipotēzei. Aaron Siri: Ka tas vai nu izraisa, vai neizraisa? Stanley Plotkin: Pareizi. Aaron Siri: Jūs to nezināt. Stanley Plotkin: Jūs to nezināt, jo nav pietiekamu datu. Datu trūkuma dēļ es secinu, ka nav pierādījumu par cēloņsakarību. Ārons Siri: Tātad, ja nav datu, kas pierāda, ka tas ir cēlonis vai nav cēlonis, tad jūsu pieņēmums ir – ja es to pareizi saprotu – ka tas to neizraisa? Stanley Plotkin: Ka nav pierādījumu par cēloņsakarību. Aaron Siri: Labi. Tas ir kaut kas cits, nekā teikt, ka tas nav cēlonis. Pareizi? Stanley Plotkin: Pareizi. Del Bigtree: Tātad, precizēsim: vakcīnu drošība nav balstīta uz zinātni un datiem, bet gan uz pieņēmumu par drošību. Un tā ir strupceļa situācija, kurā mēs atrodamies. Bet ir izeja. Tā vietā, lai veiktu placebo kontrolētu pētījumu, var veikt retrospektīvu pētījumu, kurā pēta cilvēkus, kuri jau ir pieņēmuši lēmumu, vai viņi vēlas vakcinēties vai nē. Un tad vienkārši salīdzina šīs grupas: tos, kuri ir saņēmuši vakcīnas, un tos, kuri ir nolēmuši nevakcinēties. Mēs to saucam par pētījumu „Vakcinētie salīdzinājumā ar nevakcinētajiem”. To ir veikuši daži neatkarīgi zinātnieki un institūti ar nelielām bērnu grupām, bet nekad – neviena valdības iestāde vai liela medicīnas iestāde. Kāpēc šis pētījums ir svarīgs, to, manuprāt, skaidri parāda pētījums, ko Āfrikā, Gvinejā-Bisavā, veica vīrs vārdā Dr. Pīters Ābijs. Viņš ir viens no vadošajiem ekspertiem. Viņš atbalsta vakcināciju un izstrādā vakcinācijas programmas trešajai pasaulei. Pirms 30 gadiem viņš Āfrikā, Gvinejā-Bisavā, īstenoja DTP vakcinācijas programmu un 30 gadus vēlāk konstatēja, ka tikai puse no valsts bērniem bija saņēmusi šo vakcīnu, bet otra puse – nē. „Es varētu veikt perfektu salīdzinošo pētījumu starp vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem.” Kad viņš veica šo pētījumu, rezultāti viņu pārsteidza. Dr. Pīters Ābijs: Šeit runa ir par vakcīnām. Un es uzskatu, ka ir svarīgi atzīt, ka neviena vakcīna pirms tās ieviešanas nav tikusi pārbaudīta randomizētos pētījumos attiecībā uz tās kopējo ietekmi uz mirstību. Es pieņemu, ka lielākā daļa no jums domā, ka mēs zinām, kā darbojas mūsu vakcīnas. Tas tā nav. Vakcinācijas programma, par kuru mēs šeit runājam, tika ieviesta 70. gadu beigās pēc veiksmīgas vējbaku izskaušanas. PVO izveidoja sava veida pirmo vakcinācijas programmu valstīm ar zemiem ienākumiem. Rezultāts bija 2,3 reizes augstāka mirstība starp personām, kas bija vakcinētas ar DTP [difterija, stingumkrampji, garais klepus]. Un tā ir visbiežāk izmantotā vakcīna pasaulē. Un tā, vakcīna pret garo klepu jeb pertussis, bija saistīta ar divreiz augstāku mirstību. Var būt vakcīna, kas pilnībā aizsargā pret kādu konkrētu slimību, bet ir saistīta ar augstāku mirstību. Kā tas ir iespējams? Del Bigtree: Pēc šī pētījuma izvērtēšanas bija skaidrs, ka vakcīna gan aizsargāja pret slimībām, pret kurām tika vakcinēts, bērni nemira gan no difterijas, stingumkrampjiem vai garā klepus. Kā tika konstatēts, bija tikai viena problēma: viņi piecas reizes biežāk mira no vakcinācijas, nekā no visām pārējām lietām. Tātad, bija skaidrs, ka vakcīna gan aizsargāja pret šīm konkrētajām slimībām, bet vājināja viņu imūnsistēmu un padarīja tos uzņēmīgus pret visām citām iespējamām problēmām. Viens no citiem zinātniekiem par to nolasīja TED lekciju. Moderatore: Neskatoties uz aizsardzību pret trim nāvējošām slimībām, DTP ieviešana bija saistīta ar paaugstinātu kopējo mirstību. Bērniem, kas saņēma DTP vakcīnu, bija pieckārt lielāks mirstības risks nekā tiem, kuri to nesaņēma. Un tas ir tikai viens no daudzajiem pētījumiem, kas līdz šim veikti par DTP vakcīnu un, kuri visi liecina par to pašu: starp DTP vakcinētiem bērniem ir augstāka mirstība, nekā bērniem, kuri nav saņēmuši DTP vakcīnu. Tātad šķiet, ka DTP vakcinācijai ir nespecifiska negatīva ietekme. Aizsardzība pret trim nāvējošām slimībām ir ļoti dārga cena, proti - paaugstināts mirstības risks. Tātad, pat ar vislabākajiem nodomiem DTP vakcīnas lietošana var nogalināt vairāk bērnu, nekā glābt. Es zinu, ka šie rezultāti ir ārkārtīgi nepatīkami, un lielākā daļa cilvēku, ieskaitot mani, vēlētos, lai tas nebūtu taisnība, taču tieši to mums liecina dati. Del Bigtree: Šis bija tikai viens pētījums par vienu vakcīnu vienā bērnu grupā. Kas notiktu, ja pētītu bērnus, kuri līdz 18 gadu vecumam ir saņēmuši ne tikai vienu vakcīnu, bet gan no 72 līdz 100 vakcīnām - līdz 18 gadu vecumam? Es runāju par pasaulē visvairāk vakcinēto valsti – ASV. Ārons Siri: Mūsu federālās veselības iestādes faktiski maksāja Medicīnas institūtam, lai tas pārbaudītu vakcinācijas plāna drošību kopumā. Un tas Medicīnas institūts pēc šīs pārbaudes veikšanas 2013. gadā iesniedza ziņojumu. Šajā ziņojumā ir teikts, ka nav bijis pētījumu par veselības atšķirībām starp pilnīgi nevakcinētiem un pilnībā vakcinētiem bērniem. Robert Kennedy Jr.: CDC ir atbildīga par šo pētījumu veikšanu. Tā tika atkārtoti aicināta to darīt, bet atteicās. Tomēr Medicīnas institūts izpētīja vakcinācijas plānu un savā 2011. gada ziņojumā konstatēja, ka ir vairāk nekā 150 kaitējumu, kas, ļoti iespējams, ir saistīti ar vakcinācijām un nekad nav tikuši izpētīti. Ārons Siri: Nu, un ko CDC darīja pēc tam, kad Medicīnas institūts publicēja šo ziņojumu? Tā vietā, lai veiktu pētījumu, viņi veica pētījumu par to, kā būtu jāveic šāds pētījums par vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem. Viņi tērēja daudz naudas, lai publicētu informatīvu brošūru, kas informē par to, kā veikt pētījumu, kurā tiek salīdzināti vakcinēti un nevakcinēti bērni. Šī brošūra tika publicēta 2015. gadā. Tagad ir 2025. gads, 10 gadi vēlāk, un šāds pētījums joprojām nav publicēts. Vai šis pētījums nekad nav ticis veikts? Es to nezinu. Dr. Sylvia Fogel: Tā ir informācija, ko vakcīnu drošības atbalstītāji jau sen pieprasa, un es nezinu, kāpēc šis pētījums nav veikts. Del Bigtree: Šis vienkāršais pētījums uz visiem laikiem apklusinātu visus vakcinācijas pretiniekus. Man jāpieņem, ka viņi ir veikuši šo pētījumu visos iespējamajos veidos un acīmredzot nespēj atrast veidu, kā to pasniegt tā, ka vakcinētie ir veselīgāki. Bet tās ir tikai manas domas. Es esmu redzējis dažus citus pētījumus, kuros vakcinētie tika salīdzināti ar nevakcinētajiem, bet tradicionālā medicīna saka, ka kohorta bija pārāk maza, vai viņi arī kritizē to, ka pētījumu neveica liela medicīnas iestāde. Tātad, ja mēs kādreiz gribam iegūt pētījumu par vakcinētajiem salīdzinājumā ar nevakcinētajiem, kuram cilvēki ticētu, tad tas būtu jāveic augsti cienītiem zinātniekiem no lielas medicīnas iestādes, kurai ir pietiekami liela datu bāze, lai veiktu pamatīgu, drošu pētījumu, kurā vakcinētie tiek salīdzināti ar nevakcinētajiem. Ārons Sīri: Liktenis ir gribējis, lai Dels satiktu Henrija Forda Veselības sistēmas Infekcijas slimību nodaļas vadītāju Markusu Zervosu. 2022. gada 5. jūnijs Dels Bigtree: Es nekad neaizmirsīšu šo tikšanos, jo Jūs man teicāt: „Es esmu redzējis Jūsu filmu [Vaxxed], tā ir fascinējoša.“ Bet Jūs teicāt, un to es nekad neaizmirsīšu: „Es esmu redzējis Jūsu video, ar kuru man bija problēmas.“ Jūs teicāt, ka nevar apgalvot, ka vakcīnas ir drošas, jo nekad nav veikti pienācīgi drošības pētījumi. Un Jūs man teicāt: „Es to patiešām esmu pētījis, jo gribēju redzēt, vai tā ir taisnība.” Un Jūs man teicāt: „Man žēl, ka man Jums ir jāpasaka, ka Jums patiešām ir taisnība.” Dr. Marcus J. Zervos: Jā, es to saku joprojām. Del Bigtree: Nav veikti nekādi pienācīge drošības pētījumi. Dr. Markuss J. Zervoss: Un arī šodien situācija ir tieši tāda pati. Es to saku arī šodien: nav veikti pienācīgi drošības pētījumi. Dels Bigtree: Tad es Jums teicu: „Viss kārtībā”. Un Jūs teicāt: „Es nezinu, ko es šeit daru. Es Jums nepiekrītu. Es ticu vakcīnām “ Un es jautāju: „Vai Jūs kādreiz apsvērtu iespēju veikt pētījumu, kurā salīdzinātu vakcinētus un nevakcinētus cilvēkus?“ Un Jūs teicāt: „Es darītu visu, ja vien būtu dati, jo dati ir dati, vai ne?“ Dr. Marcus J. Zervos: Jā. Del Bigtree: Kad es pirmo reizi satiku Dr. Zervosu, viņš piekrita veikt pētījumu, kurā salīdzinātu vakcinētos ar nevakcinētajiem. Es biju sajūsmā. Viņš bija ideāls. Ford Medical Center ir viens no labākajiem pētniecības centriem pasaulē. Un Dr. Zervos pašlaik kļūst par varoni, jo ir atrisinājis visu ūdens krīzi Flintā, Mičiganā. Vīrieša balss: Gadu desmitiem ilgi Flinta, viena no nabadzīgākajām pilsētām ASV, iepirka ūdeni no Detroitas. Kad tika uzbūvēts cauruļvads, pilsēta uz laiku sāka ņemt ūdeni no Flintas upes, nevis turpināja izmantot ūdensapgādi no Detroitas. Šis lēmums piespieda pilsētu atjaunot vecās ūdens attīrīšanas stacijas darbību. Vairāki cilvēki: „Šeit ir Flinta.” Sievietes balss: Tas nāk no krāna. Ūdens ir brūns un tam ir nepatīkama smaka. Cita sieviešu balss: Mēs nevaram dzert šādu ūdeni. Vīrieša balss: Tas drīz kļuva par legionellu perēkli, un cilvēki saslima. Dr. Markuss J. Zervoss: Skābeklis – vai Jūs esat pastāvīgi pieslēgta tam, vai varat to arī noņemt? Sieviete: Visu laiku. Dr. Markuss J. Zervoss: Jā. Vīrieša balss: Markuss Zervoss, viņas ārsts, ārstēja hronisku ādas infekciju, ar kuru viņas novājinātā imūnsistēma nespēja tikt galā. Dr. Markuss J. Zervoss: Jums klājas daudz labāk. Sieviete: Es esmu sajūsmā. Dr. Markuss J. Zervoss: Ja es varēšu Jūs vēl nedaudz paārstēt, tad es Jums noorganizēšu vizīti pie transplantācijas ārstiem. Vīrieša balss: Pusotra gada laikā pēc ūdensapgādes pārveidošanas bija 90 apstiprināti saslimšanas gadījumi. Divpadsmit cilvēki bija miruši. Šons Makelmurijs bija sapulcējis 23 zinātnieku un ekspertu komandu no štata apkārtnes. Komanda saka, ka štats neļauj viņiem sākt meklēt uzliesmojuma avotu. Dr. Zervoss bija infekcijas slimību eksperts, un viņu satrauca šī kavēšanās. Dr. Markuss J. Zervos: Bija svarīgi sākt nekavējoties, jo līdz jūnijam mēs varējām sagaidīt vēl citus leģionāru slimības gadījumus un būtu vairāk nāves gadījumu, ko mēs izteicām sanāksmē ar MDHHS augstāko vadību. Vīrietis: Es atceros, ka mans kolēģis viņam teica, ka, ja viņš to nedarīs, cilvēki varētu mirt. Diemžēl, Nika Lyona atbilde bija, ka viņiem taču kaut kādā veidā ir jāmirst. Dr. Markuss J. Zervoss: Es domāju, tas ir vienkārši šokējoši, ja Veselības ministrijas direktors kaut ko tādu izsaka. Dels Bigtree: Dr. Zervoss šķita ideāls. Viņš bija nostājies pret visu Mičiganas veselības aprūpes sistēmu, tāpēc es domāju, ka viņš, visticamāk, būtu pietiekami drosmīgs, lai veiktu šo pētījumu. Bet tad pagāja pāris gadi, un pētījuma joprojām nebija. Es piezvanīju Āronam un teicu: „Kāpēc mēs necenšamies viņu pārliecināt, beidzot veikt šo pētījumu?” Ārons Siri: Es aizlidoju uz Mičiganu, un mēs personīgi tikāmies ar Dr. Zervosu. Mēs teicām: „Redziet, šī ir Jūsu iespēja.” Rezultātiem vajadzētu tieši atbilst ortodoksālajai nostājai. Vakcinētajiem bērniem vajadzētu būt viscaur veseliem. Viņu varētu godināt kā varoni, jo viņš beidzot būtu apklusinājis vakcinācijas pretiniekus. Viņš teica, ka ir gatavs to darīt. Pētījumā bija jāizmanto dati, kas viņiem burtiski jau bija pieejami. Dati par miljoniem cilvēku, kas jau ir reģistrēti Henrija Forda Veselības sistēmas datu bāzē, tostarp par simtiem, varbūt tūkstošiem pilnīgi nevakcinētu bērnu, kā arī, protams, vakcinētie bērni. Tas ļautu izmantot šo vairāku miljonu cilvēku datu bāzi un atlasīt tos bērnus, kuri kopš dzimšanas vairākus gadus nepārtraukti bijuši Henry Ford sistēmā. Tā kā tā ir slēgta HMO vide, t. i., tā piedāvā gan apdrošināšanu, gan medicīnisko aprūpi, tai ir pieejama lielākā daļa šo bērnu veselības datu. Pat, ja viņi pamet Henrija Forda Veselības sistēmu, Henrijs Fords, kā apdrošinātājs, turpina par to maksāt. Tātad, viņiem ir pieejami veselības kodi par visiem medicīniskajiem pakalpojumiem, ko šie bērni ir saņēmuši. Ja izfiltrē šos bērnus, tad iegūst kohortu [grupu], par kuru kopš dzimšanas vismaz dažus gadus ir zināms viss. Dr. Pīters Makkalou: Es agrāk biju programmas koordinators Henrija Forda slimnīcā, tāpēc es tur labi orientējos. Tā ir viena no labākajām integrētajām veselības aprūpes sistēmām pētniecībai. Sievietes balss: Henrijs Fords ik gadu saņem vairāk, nekā 90 miljonus dolāru pētniecības finansējuma – ar gandrīz 700 rezidentiem un stipendiātiem un 53 ACGME - akreditētām apmācības programmām. Dr. Pīters Makkalou: Es domāju, ka Henrijam Fordam, tāpat kā citām iestādēm, ir nosliece uz vakcīnu priekšrocībām. Brets Kast: To nevar nepamanīt. Šeit uz veselas lappuses ir vēstule no Henrija Forda ar 56 parakstiem, kurā treknrakstā ir teikts, ka zinātne ir nepārprotama: vakcīnas glābj dzīvības. Dr. Pīters Makkalou: Ja rezultāti liecinātu, ka vakcinācijas ir saistītas ar hroniskām slimībām un, ka nevakcinētie cilvēki laika gaitā paliek veseli, tad šāds rezultāts būtu īpaši pārliecinošs. 2022. GADA 5. JŪNIJS Dr. Marcus J. Zervos: Ziniet, es esmu par vakcinācijām. Protams, es esmu par tām. Es domāju, ka tas ir labākais veids, kā cīnīties pret nāvējošām infekcijas slimībām. Es esmu par obligāto vakcināciju. Henrijs Fords manis dēļ ir par obligāto vakcināciju. Sievietes balss: Henrijs Fords ir viens no aptuveni 90 veselības aprūpes sistēmām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas strādā, lai pēc iespējas ātrāk piesaistītu kopumā 30 000 brīvprātīgo Moderna Covid vakcīnas pētījumam. Dr. Markuss J. Zervoss: Šī ir smagākā pandēmija pēdējo simt gadu laikā, un mūsu lielākā cerība to pārvarēt ir efektīva vakcīna. Sievietes balss: Henry Ford prasa, lai visi 33 000 darbinieki līdz 2021. gada 10. septembrim būtu pilnībā vakcinēti. TV diktore: Veselības aprūpes sistēma saka, ka tas atbilst tās esošajai vakcinācijas politikai, kas paredz, ka komandas locekļi katru gadu saņem gripas vakcīnu, kā arī citas vakcīnas, lai būtu atjaunināti. Del Bigtree: Man šķita, ka Henrijs Fords ir par vakcinācijām, nevis pret tām, tāpēc man bija jāpieņem, ka vienīgais iemesls, kāpēc viņi veiktu šo pētījumu, ir pierādīt mums [pretiniekiem] pretējo. Ārons Siri: Del un es uzskatījām, ka tā ir lieliska iespēja. Viņi var veikt salīdzinājumu un, iespējams, to publicēt. Del Bigtree: Mums bija tikai viens lūgums… Ārons Siri: … un tas bija - lai arī kāds būtu rezultāts, tas tiks publicēts. Vai viņš paliktu pie sava viedokļa, ja izrādītos, ka nevakcinētie bērni ir veselīgāki, un ja viņam kļūtu skaidrs, ka, publicējot pētījumu, viņš pakļautu sevi visu savas profesijas pārstāvju dusmām? Mēs to nezinājām. Del Bigtree: Tās bija mūsu lielākās bažas. Es domāju, vakcīnas ir mūsdienu modernās medicīnas Svētais Grāls. Un ikviens, kurš nolemj kaut kādā veidā apšaubīt vakcīnas, būtībā tiek uzskatīts par ķeceri. Džo Baidens: Vakcīnas ir drošas. Cits vīrietis: Vakcīnas ir drošas un efektīvas. Sieviete: Vakcīnas ir drošas un ļoti efektīvas. Cita sieviete: Drošas un efektīvas. Fauci: Drošas un ļoti efektīvas. Vīrietis: Vakcīnas: viens no cilvēces visneiedomājamākajiem sasniegumiem, ir izglābušas miljoniem cilvēku dzīvības. Sieviete: Bērnu vakcinācija ik gadu visā pasaulē ir novērsusi aptuveni četri miljoni nāves gadījumu. Vīrietis: Lielākā daļa šīs valsts pediatru stingri atbalsta vakcināciju. Cits vīrietis: Nokavētie vakcinācijas termiņi. Sieviete: Mēs nevakcinējamies. Vīrietis: Pašreiz ieteicamais vakcinācijas grafiks ir labi pārbaudīts. Cits vīrietis: Mēs to esam pārbaudījuši uz miljoniem bērnu. Vīrietis: Miljardiem cilvēku… Cits vīrietis: Desmitiem gados plaši pārbaudīti zinātniskie pētījumi. Sieviete: … Gadsimtiem ilga zinātne. Vīrietis: Zinātne ir diezgan nepārprotama. Sieviete: Jau kopš daudziem gadiem… Vīrietis: Priekšstats, ka mēs ievadām pārāk daudz vakcīnu… tam patiešām nav zinātnisku pierādījumu. Cits vīrietis: Zinātniskā kopiena publicē vienu pētījumu pēc otra. Sieviete: Nekas no tā nav redzams. Nekas nav redzams. Vīrietis: Es nepieļaušu, ka sazvērestības teorijas novērš uzmanību no reālajiem risinājumiem. Dr. Suzanne Humphries: Lielākā daļa ārstu nevar paciest, ka viņus sauc par šarlatāniem, ka tiek sagrauta viņu reputācija. Es ārstēju savas slimnīcas laboratorijas vadītāju no augsta asinsspiediena, un pēc tam kļuvu par personu, kurai visādā ziņā neuzticējās. Tas viss notika tāpēc, ka es izteicu viedokli, jautājot, vai mēs varētu pārtraukt vakcinēt manus slimos pacientus un izsniegt viņiem vakcīnas izrakstīšanās dienā? Ja viņi nebūtu mēģinājuši mani iebiedēt, apšaubīt un piespiest veikt pētījumus, lai pierādītu, ka tas, ko es redzēju, bija taisnība, es joprojām strādātu, kā pilnīgi parasta ārste. Dr. Joseph Ladapo: Floridas Veselības ministrija, sadarbībā ar gubernatoru, strādās pie tā, lai atceltu visus likumā noteiktos vakcinācijas noteikumus Floridā. Visus. Visus. Visus. Mana pieredze, saistībā ar diskusijām vai informācijas atklāšanu par vakcīnu radītiem kaitējumiem liecina, ka tās nav vēlamas idejas vai sarunas. Ziņu diktors: Floridas veselības ministra, turienes ārsta, solis izraisa kritiku no sabiedrības veselības ekspertu puses. Ziņu diktore: Vai tā tagad ir nezināšana, stulbums vai ļaunprātība, jo, galu galā, cilvēki cieš. Ziņu diktors: Viņa kolēģi viņu nesagaida tieši ar plīvojošiem karogiem, bet tas rada drosmi. Dr. Joseph Ladapo: Tā ir ļoti naidīga vide, gan zinātniskā, gan mediju vide - cilvēkiem, kuri nonāk pie secinājumiem vai pauž viedokļus, kas ir pretrunā ar meinstrīma idejām. Del Bigtree: Ikvienam neatkarīgajam zinātniekam, kurš kādreiz ir uzdrošinājies veikt pētījumu par vakcinētajiem salīdzinājumā ar nevakcinētajiem, tiek nekavējoties uzbrukts. Ir pētījums, ko veicis Dr. Anthony Mawson no Misisipi. Viņš veica pētījumu ar aptuveni 600 mājskolotiem bērniem un, vakcinētajiem no tiem, konstatēja satraucošus alerģiju, ADS, ADHS, neiroloģisko traucējumu rādītājus un četrkārt palielinātu autisma risku. Tiklīdz pētījums tika publicēts, viņa darba vieta bija apdraudēta. Es viņam jautāju, vai viņš piedalītos šajā filmā, un viņš teica: „Jūs varat parādīt manus pētījumus, bet es tieši šī iemesla dēļ esmu izgājis cauri ellei. Es vairs to nevaru izturēt.” Tad vēl ir Dr. Pauls Tomass. Dr. Paul Tomas: Sveiki, kā jums klājas? Tas, kas man ir redzams šajā pusē, ir rozā, nespīdīga, sarētojusi bungādiņa. Dr. Pauls Tomass: Es 35 gadus esmu bijis pediatrs un tagad esmu pensijā. Pirmajos desmit gados savā praksē es pamanīju, ka bērni kļūst arvien slimāki. Un nākamās desmitgades laikā, kad arvien vairāk pacientu atteicās no vakcinācijas, es varēju redzēt atšķirību. Bet es gribēju zināt, vai es to varu pierādīt. Tāpēc mēs apkopojām visus datus no manas prakses. Mēs izskatījām katru bērnu, kuru esmu aprūpējis savā praksē, un publicējām rezultātus starptautiskā sabiedrības veselības zinātniskajā žurnālā. Šo pētījumu izvērtēja kolēģi. Tas bija pamatots un pārliecinošs. Mēs konstatējām milzīgu [saslimstības] pieaugumu, un mēs runājam par 400 līdz 500 % lielāku alerģiju, autoimūno slimību, neiroloģisko attīstības traucējumu un arī visa veida infekciju skaitu: ievērojami lielāks slimību skaits bija vakcinētajiem, salīdzinājumā ar nevakcinētajiem. Un kas notika, kad es publicēju šo pētījumu? Tiklīdz tas bija pieejams internetā, es saņēmu zvanu no sava advokāta: „Neapmeklējiet vairs nevienu pacientu! Neizrakstiet vairs nevienu recepti! Neejiet uz savu praksi! Jūsu licence ir atcelta ar tūlītēju spēkā stāšanos. Jūs esat drauds sabiedrības veselībai!” Vīrietis: Un šodien? Dr. Paul Thomas: Šodien ir pēdējā reize, kad es praktizēju klīnisko medicīnu Oregonā. Tādēļ, ka jūs visi turpināt, es zinu, ka šīs vietas gars turpinās dzīvot. Del Bigtree: Kas notiktu, ja Dr. Zervos veiktu šo pētījumu un tas uzrādītu tieši tādus pašus rezultātus, kā citi pētījumi? Vai viņš to tomēr publicētu? Tas bija jautājums. Gadi pagāja. Ārons Siri: 2020. gadā man paziņoja, ka viņi ir izdarījuši pētījumu. Es turēju šo pētījumu rokās un skatījos uz to, uz tā nozīmi... Šis pētījums, ja tas tiktu publicēts, būtu pirmais solis, lai izmainītu šo situāciju. Pagāja nedēļas, pagāja vēl laiks, un kādā brīdī es uzzināju, ka tas netiks iesniegts publicēšanai. Del Bigtree: Ārons man piezvanīja un teica, ka viņi ir pabeiguši pētījumu. Bija tikai viena problēma – viņi to nepublicēs. Tas bija tieši tas, no kā mēs bijām baidījušies. Es piezvanīju Dr. Zervosam un jautāju, vai es varētu aizlidot pie viņa un satikties ar viņu vakariņās. Viņš piekrita. Es gribēju paskatīties Zervosam acīs un pajautāt, kas šajā pētījumā ir tik postošs, ka viņš baidās to publicēt. Es gribēju zināt, kas tajā bija rakstīts. Es to nebiju redzējis. Es arī iedomājos, ka noteikti ir jābūt kādam veidam, kā viņu pārliecināt publicēt šo pētījumu. Bet viens bija skaidrs: tā bija mana pēdējā iespēja. Es paņemtu līdzi slēptās kameras un ierakstīšanas ierīces, lai, neatkarīgi no tā, kas notiks šajās vakariņās, es varētu pierādīt, ka tas ir noticis. 2022. GADA 5. JŪNIJS Del Bigtree: Ko jūs domājat par pētījumu, ko esat paveicis? Dr. Marcus J. Zervos: Tā ir svarīga informācija, jo tā ir parādījusi atšķirību starp grupām. Es nezinu, kā... Es nezinu, kā to izskaidrot, tās ir svarīgas atziņas. Es domāju, ka pētījums bija... Del Bigtree: Vai jūs redzat kādus trūkumus šajā pētījumā? Vai ir kāda iespēja to uzlabot? Ar to, kas tur ir? Dr. Markuss J. Zervoss: Man nekas tāds nav zināms. Dels Bigtree: Nē? Senators Rons Džonsons: Bērnības vakcinācijas ietekme uz īstermiņa un ilgtermiņa hroniskajiem veselības rādītājiem bērniem. Dzimšanas kohortas pētījums. Dr. Pols Tomass: Tas ir patiešām pamatīgs. Vīrietis: Jā, vai jūs mums parādīsiet rezultātus? Kādi ir rezultāti? Sieviete: CDC ir publicējis informatīvo brošūru par to, kā būtu jāskatās uz vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem, un mēs viņiem sekojām līdz 18 gadu vecumam. Vīrietis: Un vai jūs tam piekrītat? Sieviete: Nē. Mēs to izdarījām 100 % apmērā. Cita sieviete: Mēs to izskatījām no visiem iespējamajiem skatpunktiem. Dr. Sylvia Fogel: Es domāju, ka tā ir graujoša kritika mūsu pasākumiem sabiedrības veselības jomā, jo, ja tā ir taisnība, tad mēs sistemātiski padarām bērnus slimus, un ne tikai mazliet slimus. Ļoti slimus. Dr. Markuss J. Zervoss: Ja es kaut ko tādu publicētu, es tikpat labi varētu doties pensijā. Tas man būtu gals. Dels Bigtree: Es vienkārši esmu ziņkārīgs uz to. Kas šajos datos liek Jums domāt, ka tas būs tik katastrofāli Jūsu karjerai, kā Jūs domājat? Dels Bigtree: No kā viņš tik ļoti baidījās? Pētījumā bija milzīga sprādzienbīstamība. Dr. Sylvia Fogel: 18 468 pētījuma dalībnieki, no kuriem 1957 bija pilnīgi nevakcinēti. Salīdzinot vakcinēto un nevakcinēto veselības rādītājus, viņi vakcinētajiem konstatēja paaugstinātu risku vairākām hroniskām slimībām. Vakcinētajiem pētījuma dalībniekiem bija vairāk nekā četrreiz lielāks risks saslimt ar astmu. Del Bigtree: 4,29 reizes augstāks koriģētajā pētījumā. Un es esmu izskatījis daudzus pētījumus, pēc tiem izskatās, ka risks svārstās no 3,26 līdz 5,65. Ārons Siri: Viņi arī konstatēja trīs reizes lielāku risku saslimt ar atopiskām slimībām. Dr. Silvija Fogela: Tā ir alerģisko slimību apakšgrupa. Ārons Siri: Viņi konstatēja gandrīz sešas reizes lielāku risku saslimt ar autoimūnām slimībām. Dr. Paul Thomas: Starp šajā pētījumā izpētītajām autoimūnajām slimībām ir trombotiki trombocitopēniskā purpura, reimatoīdais artrīts, SLE = sistēmiskā sarkanā vilkēde, MS = multiplā skleroze un Gijēna-Barē sindroms. Jūs minējāt, ka pastāv vairāk, nekā 80 dažādas autoimūnās slimības. Jūsu dati par autoimunitāti liecināja, ka vakcinētajiem cilvēkiem risks bija sešas reizes lielāks, nekā nevakcinētajiem. Dr. Sylvia Fogel: Tas ir satriecoši, jo autoimūnās saslimšanas ir saistītas ar ievērojamu mirstību un augstām veselības aprūpes izmaksām, kā arī ciešanām, kas summējas visā dzīves garumā. Sieviešu balss: Neiroloģiskie attīstības traucējumi. Del Bigtree: Kādi ir šie skaitļi? Vai atceraties? Ārons Siri: Piecarpus-kārtīgi paaugstināts risks neiroloģiskiem attīstības traucējumiem. Dr. Silvija Fogela: Mēs zinām, ka imūnsistēma ir cieši saistīta ar smadzeņu attīstību un darbību. Tātad, ja imūnsistēma tiek aktivizēta slimības vai, iespējams, vakcinācijas dēļ, tad var rasties neiropsihiatriski simptomi, kas, domājams, ir saistīti ar smadzeņu iekaisumu un imūnprocesiem smadzenēs. Del Bigtree: 2,92 reizes vairāk motorisko [kustību] traucējumu, 4,47 reizes vairāk runas traucējumu vakcinētajiem salīdzinājumā ar nevakcinētajiem. Ārons Siri: Trīs reizes biežāka attīstības aizkavēšanās. Dr. Pols Tomass: Viņi atklāja to pašu, ko es biju konstatējis saistībā ar alerģijām un autoimunitāti. Turklāt sešas reizes vairāk akūtu un hronisku ausu infekciju. Dr. Silvija Fogela: Interesanti, ka bija vairāki veselības stāvokļi, pie kuriem viņi vispār nevarēja veikt salīdzināšanas analīzi, jo nevakcinētajā grupā nebija neviena gadījuma. Matemātisko formulu darbības veida dēļ nevienā grupā nedrīkst būt nulle, lai varētu salīdzināt risku. Ārons Siri: Piemēram, vakcinēto bērnu grupā bija 262 bērni ar ADHD. Nevakcinēto bērnu grupā nebija neviena ADHD gadījuma. Nulle. Dr. Pols Tomass: Šie skaitļi ir vienkārši neticami. Šīs slimības gandrīz 2000 nevakcinētajiem bērniem vispār neparādījās. Nekādu smadzeņu darbības traucējumu. Neviena diabēta gadījuma. Nekādu uzvedības traucējumu. Nekādu mācīšanās traucējumu. Nekādu garīgās attīstības traucējumu. Nekādu tiku [uzmācīgu kustību] un nekādu citu psihisko traucējumu nevakcinēto bērnu grupā. Senators Rons Džonsons: Es šeit nolasīšu secinājumus. Neskatoties uz to visu un pretēji mūsu sagaidāmajam – atgādinu: autors pieņēma, ka pētījums parādīs, ka vakcinētie cilvēki ir daudz veselīgāki, nekā nevakcinētie, vai ne? Un tas ir rezultāts, pie kā mēs nonācām. Mēs konstatējām, ka vakcinācija neatkarīgi bija saistīta ar kopumā 2,5 reizes lielāku iespēju saslimt ar hronisku slimību, salīdzinot ar bērniem, kuri netika vakcinēti. Sieviete: Pēc katras vakcinācijas, pat ja tā bija tikai viena, hroniskas slimības risks bija divarpus reizes lielāks nekā bez vakcinācijas. Dr. Pauls Tomass: Nevakcinētajā grupā nebija hronisko slimību, kas būtu saistītas ar paaugstinātu risku. Nevienas. Del Bigtree: Ko nozīmē šis grafiks? Lūdzu, paskaidrojiet man to! Tātad runa ir par nevakcinētajiem salīdzinājumā ar vakcinētajiem. Sieviete: Būtībā tā ir jūsu varbūtība, ka jums nebūs hroniskas slimības. Dr. Sylvia Fogel: Jūs esat veikuši tā saucamo „laiks līdz notikumam” analīzi. Pēc 10 gadiem varbūtība, ka cilvēkam nebūs hroniskas saslimšanas, vakcinētajā grupā bija 43 %, bet nevakcinētajā grupā – 83 %. Tā ir liela atšķirība. Del Bigtree: Ja jūs neesat vakcinēti, jūs paliekat šeit augšā virs 70, tātad apmēram 80 % no jums ir pilnīgi veseli, bet, ja esat vakcinēti, jūs nokrītat zem 50 % atzīmes, kas ir tieši tas, ko es teicu. Es teicu, ka 54 % amerikāņu bērnu pašlaik ir kāda hroniska slimība. Tas ir tieši tas, kas šeit tiek parādīts. Dr. Paul Thomas: Tātad, pēc 10 gadiem 57 % vakcinēto cilvēku bija hroniska slimība. Tikai 10 gadu laikā! Tam vajadzētu šokēt ikvienu! Del Bigtree: Atcerēsimies, ka pašlaik Amerikā tiek diskutēts par to, ka 54 % mūsu bērnu cieš no hroniskām slimībām. Šeit mēs apskatām pētījumu, un skaitļi ir gandrīz tieši tādi paši. 57 % vakcinēto cilvēku cieš no hroniskām slimībām, kamēr nevakcinēto vidū šis rādītājs ir tikai 17 %. Dr. Sylvia Fogel: Es domāju, ka, tā kā es interesējos par vakcīnām un zinu par to nespecifiskajām blakusparādībām, es biju skumja, bet ne pārsteigta. Dr. Peter McCullough: Es varu jums teikt, ka šie dati apstiprina manas lielākās bažas par bērnu vakcinācijas plānu. Neskatoties uz vakcīnu pētniecības labajiem nodomiem, tās rada pretēju efektu. Del Bigtree: Gandrīz visās hronisko slimību jomās vakcinētie cilvēki ir ievērojami sliktākā stāvoklī . Bet ir viena problēma. Tā ir lieta, par ko es runāju jau gadiem ilgi un, kas mani noved pie šī pētījuma galvenā punkta, un tas ir autisms. Šajā pētījumā izskatās, it kā nebūtu nekādas statistiski nozīmīgas saistības starp vakcināciju un autismu. Un es gribētu zināt, kāpēc ir tā. Del Bigtree: Jā. Autisms ir neitrāls. Vai tas nozīmē, ka mēs kļūdāmies attiecībā uz autismu, Marc? Dr. Marcus J. Zervos: Nē. Del Bigtree: Nē? Dr. Marcus J. Zervos: Nē, šeit lomu spēlē daudzi mainīgie faktori, un tos ir grūti kontrolēt. Āaron Siri: Ja gadījumu skaits ir neliels, kā šeit autisma gadījumā, kur vakcinētajā grupā ir tikai 23 gadījumi un nevakcinētajā grupā – viens gadījums, tas nav pietiekami, lai konstatētu statistiski nozīmīgu autisma saslimstības pieaugumu. Del Bigtree: Tātad, lai gan pētījumā ir atklāti dažādi neiroloģiskās attīstības traucējumi, autisma gadījumā grupā nebija diagnosticēts pietiekami daudz bērnu, lai atbildētu uz šo jautājumu. Tāpēc šādi pētījumi ir jāatkārto vēl lielākā apjomā. Dr. Peter McCullough: Fakts ir tāds: ir kāds rādītājs. Un šis rādītājs liecina, ka nevakcinēti bērni ir veselīgāki. Tam vajadzētu būt ļoti svarīgam pozitīvam pētījumam. Savukārt vakcinētiem bērniem situācija neizskatās tik labi, jo īpaši attiecībā uz neiropsihiatriskiem traucējumiem. Attiecībā uz asociācijas stiprumu, skaitlis viens atbilst vērtībai „neitrāls”. Es esmu epidemiologs, tā ir mana specialitāte, un tātad, „neitrāls” nozīmē, ka nav nekādas asociācijas. Ja vērtība ir divi, tas nozīmē divreiz lielāku risku. Attiecībā uz nerandomizētiem datiem, jo īpaši no uzņēmumu datu bāzēm, mēs izmantojam augstāku slieksni. Labs orientējošais rādītājs ir četri. Ja datu kopā tiek konstatēts četrkāršs riska pieaugums un mēs atkārtotu pētījumu citā vietā, mēs gandrīz noteikti atrastu saistību, ja riska attiecība ir lielāka par četri. Del Bigtree: Es sēdēju tajās vakariņās, pirmo reizi lasīju pētījumu un domāju: „Pasaulei ir jāredz šis pētījums!“ Taču, jo vairāk es mudināju Dr. Zervosu to publicēt, jo vairāk viņam bija attaisnojumu. Dr. Marcus J. Zervos: Es domāju, ka tas ir labs pētījums, bet tam ir savas robežas. Del Bigtree: Pretarguments ir šāds: tas ir retrospektīvs, nav kontroles grupas, lomu spēlē citi faktori. Tas ir heterogēns slimību kopums. Hidroksihlorokvīns ir perfekts piemērs tam. Del Bigtree: Vai es jau minēju, ka Dr. Zervos bija ne tikai ūdens krīzes centrālais darītājs Flintā, Mičiganā, bet arī Forda hidroksihlorokvīna pētījuma centrā, kas parādīja 50 % mirstības samazinājumu tiem, kuri saņēma hidroksihlorokvīnu? Par to viņam uzbruka Tonijs Fauci un praktiski visi galveno mediju un medicīnas pasaules pārstāvji. Fauci: Henrijas Forda slimnīcas publicētais pētījums bija nekontrolēts retrospektīvs kohortu pētījums. Tāpēc šis pētījums ir kļūdains. Dr. Markuss J. Zervos: Henrija Forda slimnīcas Sabiedrisko Attiecību [PR] nodaļa man uzlika klusēšanas rīkojumu [„uzpurni“], es vairs nedrīkstēju runāt ne par ko. Viņi man teica: „Mark, dodies uz CNN, viņi būtu priecīgi tevi tur redzēt un dzirdēt, ko tu domā. Bet viņi tik un tā sagrozīs tavus vārdus un tevi nomelnos. Tātad, ko tas dotu?” Tad man vajadzētu aizstāvēt sevi un spēt norādīt uz neprecizitātēm. Es domāju, ka varbūt Henrija Forda PR nodaļai bija taisnība: viss tik un tā tiks sagrozīts, un tu paliksi sliktais un tiksi atlaists. Tātad, ko tas dos? Tieši tas notiks šeit: kāds nāks un apgalvos, ka pētījums ir kļūdains - tā vietā, lai to uztvertu tā, kā tam piederas. Kā būtu, ja to uzskatītu par svarīgu zinātnisku informāciju, kas var sniegt ieskatu par to, kā būtu jāveic pareizs pētījums... Del Bigtree: Kāpēc? Dr. Marcus J. Zervos: Kāpēc? Tāpēc, ka aiz tā slēpjas politiska agenda [rīcība]. Del Bigtree: Es saprotu, ka tur slēpjas problēmas. Katram retrospektīvam pētījumam būs šīs pašas problēmas, vai ne? Tos atkal un atkal kritizēs. Dr. Joseph Ladapo: Retrospektīviem pētījumiem ir savas robežas. Tāpēc mēs, kad vien iespējams, veicam randomizētus klīniskos pētījumus, jo tiem nav šādu ierobežojumu. Lielākā problēma retrospektīvos pētījumos ir atšķirības starp salīdzinātajām grupām, kuras nevar izskaidrot. Del Bigtree: Ja vēlaties nevainojamu pētījumu, veiciet placebo kontrolētu pētījumu. Katram retrospektīvam pētījumam būs savas vājās vietas, bet šajā pētījumā tika pievērsta uzmanība daudzu, pašu konstatēto, trūkumu novēršanai. Dr. Joseph Ladapo: Ja kāds kritizētu šo pētījumu, tad tas, piemēram, būtu atšķirīgais pēcnovērošanas periods vakcinētajiem un nevakcinētajiem bērniem. Autori veica jūtīguma analīzi, kurā ierobežoja šo analīzi uz bērniem ar noteiktu pēcnovērošanas periodu. Del Bigtree: Pat ierobežojot novērošanas periodu līdz vienam gadam vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem, hronisko slimību rādītājs vakcinētajiem bērniem joprojām bija 2,75 reizes augstāks. Ierobežojot to līdz trim gadiem, tas bija 3,38 reizes augstāks, bet ierobežojot līdz pieciem gadiem – pat četras reizes augstāks. Tātad pētījuma rezultāti palika nemainīgi, neatkarīgi no izvēlētā novērošanas perioda. Dr. Joseph Ladapo: Rezultāti liecina, ka atšķirīgais novērošanas periods būtiski neietekmēja pētāmo jautājumu. Vēl viens aspekts ir ievērojama atšķirība medicīniskās aprūpes izmantošanā starp nevakcinētiem un vakcinētiem bērniem. Citiem vārdiem sakot, novērotās atšķirības varētu būt vienkārši saistītas ar to, ka nevakcinētie bērni tika pārbaudīti retāk un tādējādi saņēma mazāk diagnožu. Lai to novērstu, viņi ierobežoja nevakcinēto bērnu populāciju uz tiem, kuri bija apmeklējuši vismaz noteiktu skaitu ārsta vizīšu. Un arī šajā jūtīguma analīzē galvenie rezultāti palika nemainīgi. Dr. Pīters Makkalou: Šajā pētījumā tika ņemti vērā arī traucējošie faktori. Starp šiem traucējošajiem faktoriem ir vecums, sociālekonomiskais statuss, dzimums, etniskā piederība un izcelsme. Tika izmantota metode, ko sauc par Cox proporcionālo risku. Tajā tiek pētīts, kā izpaužas saistība starp interesējošo faktoru un rezultātu, ja visi pārējie faktori paliek nemainīgi. Dr. Joseph Ladapo: Pat ņemot vērā šos faktorus, to ietekme faktiski bija diezgan neliela. Es patiesībā biju gaidījis, ka tiem būs ļoti spēcīga ietekme, bet tā nebija. Un, ja veic daudzas jūtīguma analīzes un rezultāti gandrīz nemainās, tas var būt mierinoši. Autori ir paveikuši labu darbu ar viņiem pieejamo informāciju. Es esmu redzējis pētījumus par vakcīnām prestižos zinātniskajos žurnālos, kas kvalitātes ziņā bija ievērojami vājāki. Del Bigtree: Vai Jūsu pētījuma rezultāti ir svarīgi? Dr. Marcus J. Zervos: Jā, tie ir svarīgi. Del Bigtree: Vai zināt, kam tos vajadzētu nosūtīt? Dariet to, ko es Jums jau teicu. Dr. Marcus J. Zervos: Nē, es to nedarīšu. Nē, es negribu nobeigties, kā Didjē vai... piedzīvot to, ko piedzīvoja Makkalovs [McCullough]. Viņam pienākas mans pilnīgs respekts par to, ka viņš to uzņēmās un cīnījās pret to. Bet es to vienkārši nedarīšu. Es neesmu viņš. Del Bigtree: Jebkurā citā vidē, normālā vidē, Jūs vienkārši publicētu šo pētījumu, vai ne? Ja mēs neatrastos šajā cenzūras pasaulē... Dr. Marcus J. Zervos: ...tad es to publicētu tieši tādu. Del Bigtree: Jā? Dr. Marcus J. Zervos: Es to publicētu tieši tādu, jā. Dr. Marcus J. Zervos: Es vienkārši vēlētos pabeigt savu darbu, savu starptautisko darbu. Viens no iemesliem, kāpēc es esmu atturīgs, ir tas, ka no tā nekas neiznāks, izņemot to, ka es zaudēšu darbu, no kā es labprātāk gribētu izvairīties. Del Bigtree: Mēs esam šeit, jo es Jūs pilnībā cienu un apzinos briesmas. Es esmu Jums teicis, ja Jūs paveiksiet šo pētījumu – es atkārtoju vēlreiz, es teicu, ja Jūs paveiksiet šo pētījumu, Jūs nonāksiet apšaudē, un Jūs teicāt: „Man tas ir vienalga. Man rūp tikai dati, un es tāpat drīz pensionēšos.” Tieši tā Jūs teicāt. Dr. Marcus J. Zervos: Jā. Del Bigtree: Tātad, Jūsu enerģija šajā jautājumā ir tik noteikti mainījusies? Dr. Marcus J. Zervos: Jā, enerģija mainās. Del Bigtree: Pateiksim to tā: es esmu licis uz spēles visu savu karjeru, jo es redzēju tur problēmu. Dr. Markuss J. Zervoss: Kā dēļ? [Jā.] Del Bigtree: Tāpēc, ka es redzēju problēmu, kas skar Amerikas un visas pasaules bērnus. Mums ir nopietni pieaugoša problēma, saistībā ar autoimūnajām un hroniskajām slimībām. Es nesaku, ka vakcinācijas ir tās vienīgais iemesls, bet es saku, ka šai vakcinācijas programmai ir nepieciešama nopietna pārskatīšana. Mēs bijām daudz veselāki, kad saņēmām 10, 20 vakcīnas. Ar 54 injekcijām un 72 devām ir skaidrs, ka mēs nepadarām savus bērnus veselākus. Tas virzās nepareizā virzienā. Ja ir iespēja šo vakcinācijas programmu īstenot labāk, kam es ticu… un es nekad neesmu teicis, ka vēlos izskaust vakcīnas no šīs planētas… Bet pašlaik mums ir autisma biežums 1 no 26, 28 cilvēkiem. Tās ir nopietnas problēmas. Dr. Marcus J. Zervos: Jā, es piekrītu Jums. Mēs varētu to atrisināt citādi. Del Bigtree: Taisnība, bet kā mums nonākt līdz tam..., ja es beidzot..., es domāju, kādas ir izredzes atrast kādu tādu, kā Jūs, kam ir ietekme? Ja es nevaru publicēt šo pētījumu, kādas cerības tad ir katram bērnam nākotnē? Tad es nevaru neko darīt viņu labā. Dr. Marcus J. Zervos: Kamēr nenotiks vadības maiņa, nekas nemainīsies. Publicēt šādu pētījumu... tas nebūs... eh, tas faktiski būtu pareizi, bet es vienkārši to negribu. Un man jau ir pietiekami daudz tādu lietu, ar kurām man ir jānodarbojas. Es nevēlos vēl vairāk. Del Bigtree: Pagaidiet, pagaidiet. Es vēlos atzīmēt: šis ir Galileo brīdis! Es ticu, ka tas izmainīs dzīvi vairāk, nekā jebkas cits. Ja mēs varēsim sakārtot šo vakcinācijas programmu, tad tas izmainīs ne tikai miljoniem bērnu dzīves šeit Amerikā, bet arī visā pasaulē! Jūs būsiet šīs sistēmas pārmaiņu tēvs. Tas ir vēsturisks notikums. Un es vēlos sadarboties ar Jums, lai to sasniegtu. Tāpēc mēs esam šeit. Dr. Marcus J. Zervos: Jā, es saprotu, ko Jūs domājat, jā. Del Bigtree: Mums ir spējas darīt to, ko neviens neuzskata par iespējamu. Ja ne Jūs, tad kas gan? Dr. Marcus J. Zervos: Kaut kādu iemeslu dēļ tas vienmēr klaudzina pie manām durvīm. Nē, es ar to netieku galā, patiešām nē. Es neesmu labs cilvēks… Es to nedarīšu, jo man jau tāpat ir pietiekami daudz raižu. Dr. Sylvia Fogel: Jā, tas ir acīmredzams, tas man ļoti skar sirdi. Viņš to vienkārši izmetīs no prāta. Es domāju, ja kāds to ir apskatījis un saka: Tas ir neiedomājami, kā viņš to var? Un es domāju, ka viņš to var tieši tāpat, kā mēs visi varam darīt lietas, kuras nevēlamies darīt, vienkārši paši sevi pārliecinot. Viņš saka kaut ko tādu: „Mam vienalga. Tas ir tikai viens pētījums. Tas neko nemainīs. Man tas ir par daudz. Es to nevaru.” Un varbūt, ka viņam ir taisnība. Varbūt tas viņam ir par daudz. Dr. Peter McCullough: Ir ļoti svarīgi, lai šis pētījums tiktu publicēts. Zinātniskajā literatūrā un zinātnes attīstībai mums ir nepieciešams līdzsvars. Visam vienmēr ir savi plusi un mīnusi. Un, ja mums ir dziļi iesakņojusies ticība, aizspriedums par labu vakcīnām, tad mēs esam zaudējuši šo līdzsvaru. Un, ja mēs zaudējam līdzsvaru, tad viss zinātniskais darbs nonāk uz nepareizā ceļa. Un, ja tas notiek, tad tiek nodarīts kaitējums lielai iedzīvotāju daļai. Senators Rons Džonsons: Es nevaru atturēties no jautājuma, cik daudzi bērni nebūtu cietuši no hroniskas slimības, no kuras viņiem, iespējams, nevajadzētu ciest, ja šī informācija būtu bijusi publiski pieejama? Dr. Sylvia Fogel: Es ārstēju daudzus bērnus ar neiroloģiskiem attīstības traucējumiem un neiropsihiatriskām slimībām, un viņu un viņu ģimeņu dzīve ir īstā elle. Un es pazīstu tik daudzus vecākus, kuri cieš no visdažādākajām vainas sajūtām. Vecākus, kuru bērniem ir parādījušās blaknes vai, kuri ir novērojuši neiroloģiskās attīstības atkritienu saistībā ar vakcināciju. Viņi ir pilnīgi sagrauti. Daudzas šādas mātes man ir teikušas: „Mans bērns ir tāds manas vainas dēļ, saprotat, manas vainas dēļ. Es to viņam nodarīju.” Dr. Pauls Tomass: Es uzskatu, ka mēs iznīcinām savu nākotni, iznīcinot mūsu dārgākā īpašuma – mūsu bērnu – vispārējo veselību. Dr. Silvija Fogela: Mums ir jāzina, vai tā ir taisnība. Mums ir morāls un ētisks pienākums atkārtot šo pētījumu vēl un vēlreiz, lai noskaidrotu, vai tas ir pareizs un patiess. Mums tas ir jādara. Dr. Joseph Ladapo: Fakts, ka šis pētījums nav ticis ekspertu recenzēts un publicēts, ir ārkārtīgi satraucošs. Tās ir svarīgas atziņas, un citām veselības aprūpes sistēmām ir jāatkārto šī analīze. Šis jautājums tiešām ir jāizmeklē. Tas ir ļoti svarīgs pētniecības jautājums. Dr. Paul Thomas: Es aicinu jūs, jā, jūs, ārsti, jūs, pētnieki, veiciet šo pētījumu! Atrodiet savos datos tos, kuri nav vakcinēti, un salīdziniet tos ar vakcinēto kohortu! Dr. Sylvia Fogel: Tas ir datu kopums. Jūs varētu to atkārtot. Ir arī citas slēgtas apmaksas sistēmas. Ārons Siri: Lieciet to izdarīt Kaiser Permanente Southern California! Un lieciet to izdarīt Harvard Pilgrim System Bostonā! Un visām pārējām veselības aprūpes sistēmām visā valstī! Un varbūt pat CDC ar VSD! Tādējādi mēs varam sākt risināt problēmu, ko, iespējams, izraisa šīs vakcīnas. Dr. Sylvia Fogel: Ja šie rezultāti ir spēkā, tad tas nozīmē absolūtu pagriezienu mūsu izpratnē par vakcinācijas netīšām un nespecifiskām iedarbībām. Un mums ir jāpārdomā veids, kādā mēs īstenojam savu vakcinācijas programmu. Del Bigtree: Šī ir pārtraukšanas un atturēšanās deklarācija, ko mēs saņēmām no Henry Ford Health advokātiem. Šī vēstule liek man domāt, ka viņi patiešām nevēlas, lai mēs publicētu šo filmu. Vēstulē Henry Ford mūs apsūdz par apmelošanu, jo mēs teicām, ka nepublicētais pētījums netika iesniegts publicēšanai pētījuma rezultātu dēļ. Viņi apgalvo, ka iemesls, kāpēc pētījums nekad netika iesniegts publicēšanai, bija: „… būtisku un nopietnu trūkumu dēļ datos un metodoloģijā. Un tāpēc, ka tas ne tuvu neatbilda stingrajiem zinātniskajiem standartiem, ko prasa Henry Ford Health un tā pētnieki.” Bet mēs tikko dzirdējām no Dr. Markusa Zervosa, šī nepublicētā pētījuma galvenā autora un pasaules līdera infekcijas slimību jomā Henry Ford. Viņš man teica, ka uzskata pētījumu par labu un publicētu to nemainītā veidā. Ir tikai viens „bet”: ja viņš to publicētu, viņš uzskata, ka tās būtu viņa karjeras beigas. Viņš būtu pagalam. Tie nav mani vārdi, bet viņa. Pat ja Dr. Zervos atzīst savu pētījumu, vai tas nozīmē, ka tas ir perfekts pētījums? Protams, nē. Vai mēs varam teikt, ka Henrija Forda pētījums pierāda, ka vakcīnas izraisa hronisko slimību epidēmiju? Nē, to mēs nevaram. Retrospektīvs pētījums nepierāda cēloņsakarību. Taču tas, ko mēs varam teikt, ir tas, ka mūsuprāt, tas rāda brīdinājuma signālu, ka šeit varētu būt reāla problēma. Šīs bažas pastiprina fakts, ka šis nepublicētais pētījums nav atsevišķs gadījums. Tas nav izņēmums. Ir vairāki citi pētījumi, kuri visi rāda līdzīgus signālus. Tātad, noteikti būs uzbrukumi šī pētījuma ierobežojumiem, kas raksturīgi lielākajai daļai retrospektīvo pētījumu. Un mēs atzīstam šos ierobežojumus. Bet vienīgais veids, kā tos patiesi atspēkot, ir veikt savu pētījumu, salīdzinot vakcinētus un nevakcinētus bērnus, lai pierādītu pretējo. Es domāju, ka Dr. Zervos tieši to mēģināja darīt un cieta neveiksmi. Bet vecākiem, kuri šobrīd skatās šo filmu, ir jāuzdod sev ļoti svarīgs jautājums: Kāpēc nevienai veselības iestādei vai lielai medicīnas iestādei visā pasaulē nav izdevies izstrādāt nevienu pētījumu, kurā vakcinētie bērni tiktu salīdzināti ar pilnīgi nevakcinētiem bērniem un, kurā tiktu pierādīts, ka vakcinētie bērni ir veselīgāki? Vai tas nebija vakcinācijas programmas patiesais mērķis – padarīt mūsu bērnus veselīgākus? Un, lai gan šis pētījums visiem, kuri uzskata vakcinācijas programmu par drošu, varētu būt neērts, tam ir arī pozitīvā puse. Katrā no līdzšinējiem pētījumiem ir bērnu grupas, kuriem klājas labi. Kuri necieš no daudzajām slimībām, kas moka Amerikas bērnus. Kuriem gandrīz nav gadījumu ar neiroloģiskiem attīstības traucējumiem vai autoimūnām slimībām. Viņi dzīvo pasaulē, ko raksturo veselība. Tāpēc, ka viņu vecāki ir izvēlējušies citu ceļu. Nu, tagad jums ir vēl vairāk datu. Jūs esat informēti. Ko jūs tagad darīsiet? Šis lēmums ir jūsu ziņā. „Mēs pateicamies katram ziedotājam, kurš mūs atbalstīja, kurš neļāva sevi apklusināt, kurš pieprasīja pārredzamību un ticēja, ka šī vēsture ir jāpastāsta – PATEICAMIES! ICAN vienmēr atbalsta pamatotu diskusiju par vakcīnu drošību. Saistībā ar to, Henry Ford Health System paziņoja ICAN, ka vienīgais iemesls, kāpēc pētījums netika publicēts, ir tas, ka tas neatbilst Henrija Forda stingrajiem zinātniskajiem standartiem. Jebkādus pretējus apgalvojumus viņi kategoriski noraida. Papildu informāciju varat atrast ANINCONVENIENTSTUDY.COM“

no ts.

Avoti: Creative Commons Lizenzen https://www.creativecommons.org/licenses/
This could change everything: An Inconvenient Study An ICAN and Del Bigtree Film https://www.aninconvenientstudy.com/