Un mēs turpinām ar tēmu “Brīvi no skaidras naudas – totālā atkarībā”.
Vācijā apmēram 9% no visiem maksājumiem tiek veikti skaidrā naudā.
Dažās ES valstīs, kā, piemēram, Grieķijā un Itālijā jau ir aizliegti skaidrās naudas norēķini virs 1500 un, atbilstoši, 1000 eiro. Anglija ir uzsākusi eksperimentu par bezskaidras naudas sabiedrību. Par to mēs ziņojām jau mūsu 18.10.2014.raidījumā.
Direct link to this broadcast
Direktlink zu dieser Abspielposition:
Einzelne Sendung einbinden
"Brīvi no skaidrās naudas – totālā atkarībā "
Brīvi no skaidrās naudas – totālā atkarībā 02.12.2015
Brīvi no skaidrās naudas – totālā atkarībā 12.10.2015
Un mēs turpinām ar tēmu “Brīvi no skaidras naudas – totālā atkarībā”.
Vācijā apmēram 9% no visiem maksājumiem tiek veikti skaidrā naudā.
Dažās ES valstīs, kā, piemēram, Grieķijā un Itālijā jau ir aizliegti skaidrās naudas norēķini virs 1500 un, atbilstoši, 1000 eiro. Anglija ir uzsākusi eksperimentu par bezskaidras naudas sabiedrību. Par to mēs ziņojām jau mūsu 18.10.2014.raidījumā. Tagad jau arī Zviedrijā arvien mazāk cilvēku lieto skaidro naudu. Šādu attīstību ne tikai atbalsta, bet arī veicina bankas, tirdzniecība un politiķi, it kā lielākas drošības dēļ. Daudzas bankas Zviedrijā jau šodien vairs neizmaksā nekādu skaidro naudu un neņem to arī pretī. Tā it kā tiekot novērsti laupīšanas uzbrukumi banku darbiniekiem, melnais darbs kā arī tiekot samazināta korupcija. Tas viss skan jau labi, ir modernāk, ātrāk un drošāk. Taču, kādu cenu mēs par to maksājam? Tas mums maksā lielu daļu brīvības. Tā mēs kļūstam par pilnīgi “stikla-caurspīdīgu” lietotāju. Un vislielākais risks ir tas, ka ikviens – no šodienas uz rītdienu – var tikt izslēgts no “normālās dzīves”. Ja kāds noslēdz mūsu kontu, ar nolūku vai aiz pārskatīšanās, tad mēs nevaram vairs ne pirkt, ne pārdot.
Taču vācieši, piemēram, negrib atdot savu brīvību, jo skaidrā nauda Vācijā ir un paliek cilvēku iemīļots maksāšanas veids. Apaļi 74% cilvēku noraida skaidrās naudas izslēgšanu, jo viņi ir pārliecināti, ka skaidrā nauda ir principiāli drošāka nekā maksāšana ar kartēm.
Pie tam iepirkšanās ar skaidro naudu palīdzot paturēt pārskatu pār savām finansēm.
Jau vācu fiziķis, filozofs un miera pētnieks Kārlis Frīdrihs fon Veiczekers (Carl Friedrich Freiherr von Weizsacker) trāpīgi konstatēja, es citēju: “Miers ir manta, kas pieaug caur tā lietošanu, bet caur nelietošanu izzūd.” Citāta beigas.
Mīļās skatītājas un skatītāji, mūsu - pašu pilsoņu rokās, ir - caur iespējami daudziem skaidras naudas maksājumiem paturēt skaidro naudu, kā arī veicināt mūsu personīgo brīvību un anonimitāti. Ķersimies tik klāt!
Einzelne Sendung einbinden
Element freistellen
Element sperren
Element löschen
Element kopieren![](/"images/icons/star.png"){kind=icon}
Reihenfolge ändern
Vimeo-ID setzten
Deutsch-ID setzten
YouTube-ID setzten
Brīvi no skaidrās naudas – totālā atkarībā 12.10.2015 Un mēs turpinām ar tēmu “Brīvi no skaidras naudas – totālā atkarībā”. Vācijā apmēram 9% no visiem maksājumiem tiek veikti skaidrā naudā. Dažās ES valstīs, kā, piemēram, Grieķijā un Itālijā jau ir aizliegti skaidrās naudas norēķini virs 1500 un, atbilstoši, 1000 eiro. Anglija ir uzsākusi eksperimentu par bezskaidras naudas sabiedrību. Par to mēs ziņojām jau mūsu 18.10.2014.raidījumā. Tagad jau arī Zviedrijā arvien mazāk cilvēku lieto skaidro naudu. Šādu attīstību ne tikai atbalsta, bet arī veicina bankas, tirdzniecība un politiķi, it kā lielākas drošības dēļ. Daudzas bankas Zviedrijā jau šodien vairs neizmaksā nekādu skaidro naudu un neņem to arī pretī. Tā it kā tiekot novērsti laupīšanas uzbrukumi banku darbiniekiem, melnais darbs kā arī tiekot samazināta korupcija. Tas viss skan jau labi, ir modernāk, ātrāk un drošāk. Taču, kādu cenu mēs par to maksājam? Tas mums maksā lielu daļu brīvības. Tā mēs kļūstam par pilnīgi “stikla-caurspīdīgu” lietotāju. Un vislielākais risks ir tas, ka ikviens – no šodienas uz rītdienu – var tikt izslēgts no “normālās dzīves”. Ja kāds noslēdz mūsu kontu, ar nolūku vai aiz pārskatīšanās, tad mēs nevaram vairs ne pirkt, ne pārdot. Taču vācieši, piemēram, negrib atdot savu brīvību, jo skaidrā nauda Vācijā ir un paliek cilvēku iemīļots maksāšanas veids. Apaļi 74% cilvēku noraida skaidrās naudas izslēgšanu, jo viņi ir pārliecināti, ka skaidrā nauda ir principiāli drošāka nekā maksāšana ar kartēm. Pie tam iepirkšanās ar skaidro naudu palīdzot paturēt pārskatu pār savām finansēm. Jau vācu fiziķis, filozofs un miera pētnieks Kārlis Frīdrihs fon Veiczekers (Carl Friedrich Freiherr von Weizsacker) trāpīgi konstatēja, es citēju: “Miers ir manta, kas pieaug caur tā lietošanu, bet caur nelietošanu izzūd.” Citāta beigas. Mīļās skatītājas un skatītāji, mūsu - pašu pilsoņu rokās, ir - caur iespējami daudziem skaidras naudas maksājumiem paturēt skaidro naudu, kā arī veicināt mūsu personīgo brīvību un anonimitāti. Ķersimies tik klāt!
from mwi./bl.
http://info.kopp-verlag.de/hintergruende/europa/gerhard-spannbauer/schweden-mit-dem-bargeld-faellt-ein-grosses-stueck-freiheit.html
http://www.epochtimes.de/wirtschaft/sicher-und-praktisch-die-deutschen-lieben-bargeld-a1241923.html