Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Vai jūs zinājāt, ka tagad var sazīmēt apmēram trīs globālās aģentūras, caur kurām ar ziņām tiek barota gandrīz visa pasaule?
Šīs pasaulplašās ziņas, pēc tādu aculiecinieku, kā Udo Ulfkotte un daudzi citi - tiek augstu militārpersonu, slepeno dienestu u.c. kontrolētas – un nereti arī viņu sacerētas. Tādēļ, kas šīs šķietami daudzveidīgās ziņas uzmanīgi salīdzina savā starpā, tam ir jānonāk pie slēdziena: tās vienmēr un visur ir radušās no vieniem un tiem pašiem pamatizteicieniem.[lasīt tālāk]
Vai jūs zinājāt, ka tagad var sazīmēt apmēram trīs globālās aģentūras, caur kurām ar ziņām tiek barota gandrīz visa pasaule?
Šīs pasaulplašās ziņas, pēc tādu aculiecinieku, kā Udo Ulfkotte un daudzi citi - tiek augstu militārpersonu, slepeno dienestu u.c. kontrolētas – un nereti arī viņu sacerētas. Tādēļ, kas šīs šķietami daudzveidīgās ziņas uzmanīgi salīdzina savā starpā, tam ir jānonāk pie slēdziena: tās vienmēr un visur ir radušās no vieniem un tiem pašiem pamatizteicieniem. Vienmēr augsti apjūsmotā dažādība slēpjas vienīgi dažādos sagatavošanas veidos un veiklos žurnālistu pārformulējumos visā pasaulē.
Sākumā minētās trīs globālās aģentūras ir sekojošas: 1. Amerikāņu “Associated Press “ (AP) ar visā pasaulē vairāk kā 4 000 darbiniekiem. AP pieder ASV mēdiju uzņēmumam, un tās galvenā redakcija atrodas Ņujorkā. AP-ziņas lieto apaļi 12 000 mēdiji, un tādējādi dienā tās aizsniedz vairāk kā pusi no pasaules iedzīvotājiem. 2. Gandrīz valstiskā franču aģentūra “France – Presse “ (AFP) ar izejošo avotu Parīzē, arī ar apaļiem 4000 līdzstrādniekiem. AFP dienā izsūta vairāk kā 3000 ziņas un 2500 fotogrāfijas mēdijiem visā pasaulē. 3. Britu “Reuters “Londonā, kas ir organizēta privātsaimnieciski un nodarbina mazliet vairāk kā 3000 līdzstrādnieku.
Tagad caurmēra šveicietis vai vācietis teiks tā: “Tam taču ar mūsu presi nav nekāda sakara, šo aģentūru sēdekļi taču ir Amerikā, Francijā un Lielbritānijā. Mums taču ir daudzveidīga prese mūsu preses brīvības dēļ!“ Taču tieši šeit atrodas lielākā kļūda! Kas mēdiju ziņojumus uzmanīgi salīdzina citu ar citu, tas konstatēs, ka gandrīz visi mēdiji – arī Šveicē un visā Eiropā - izmaina un “uzlabo” vienus un tos pašus ziņojumus, kas iziet tieši no šīm trim augstākminētajām aģentūrām.
05.09.2017 | www.kla.tv/11038
Vai jūs zinājāt, ka tagad var sazīmēt apmēram trīs globālās aģentūras, caur kurām ar ziņām tiek barota gandrīz visa pasaule? Šīs pasaulplašās ziņas, pēc tādu aculiecinieku, kā Udo Ulfkotte un daudzi citi - tiek augstu militārpersonu, slepeno dienestu u.c. kontrolētas – un nereti arī viņu sacerētas. Tādēļ, kas šīs šķietami daudzveidīgās ziņas uzmanīgi salīdzina savā starpā, tam ir jānonāk pie slēdziena: tās vienmēr un visur ir radušās no vieniem un tiem pašiem pamatizteicieniem. Vienmēr augsti apjūsmotā dažādība slēpjas vienīgi dažādos sagatavošanas veidos un veiklos žurnālistu pārformulējumos visā pasaulē. Sākumā minētās trīs globālās aģentūras ir sekojošas: 1. Amerikāņu “Associated Press “ (AP) ar visā pasaulē vairāk kā 4 000 darbiniekiem. AP pieder ASV mēdiju uzņēmumam, un tās galvenā redakcija atrodas Ņujorkā. AP-ziņas lieto apaļi 12 000 mēdiji, un tādējādi dienā tās aizsniedz vairāk kā pusi no pasaules iedzīvotājiem. 2. Gandrīz valstiskā franču aģentūra “France – Presse “ (AFP) ar izejošo avotu Parīzē, arī ar apaļiem 4000 līdzstrādniekiem. AFP dienā izsūta vairāk kā 3000 ziņas un 2500 fotogrāfijas mēdijiem visā pasaulē. 3. Britu “Reuters “Londonā, kas ir organizēta privātsaimnieciski un nodarbina mazliet vairāk kā 3000 līdzstrādnieku. Tagad caurmēra šveicietis vai vācietis teiks tā: “Tam taču ar mūsu presi nav nekāda sakara, šo aģentūru sēdekļi taču ir Amerikā, Francijā un Lielbritānijā. Mums taču ir daudzveidīga prese mūsu preses brīvības dēļ!“ Taču tieši šeit atrodas lielākā kļūda! Kas mēdiju ziņojumus uzmanīgi salīdzina citu ar citu, tas konstatēs, ka gandrīz visi mēdiji – arī Šveicē un visā Eiropā - izmaina un “uzlabo” vienus un tos pašus ziņojumus, kas iziet tieši no šīm trim augstākminētajām aģentūrām.
no von tb.
Bestseller von Udo Ulfkotte: »Gekaufte Journalisten« Kla.TV-Interviews mit Udo Ulfkotte: www.kla.tv/4610
und www.kla.tv/7493
ExpressZeitung, Ausgabe 4, Febr. 2017