Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Vai agrās bērnības traucējumi tiek “veicināti”, lai caursistu VVAO (WHO) – seksuālo izglītošanu?
Šveices nedēļas avīzē “Migros-Magazin” 2018. gada aprīļa beigās parādījās raksts ar virsrakstu: “Tabu tēma: agrās bērnības seksualitāte”. Tur tiek rakstīts, kā jau agrā bērnībā, vecumā no 2 – 3 gadiem, bērni paši sevi aktīvi seksuāli stimulējot.[lasīt tālāk]
Šveices nedēļas avīzē “Migros-Magazin” 2018. gada aprīļa beigās parādījās raksts ar virsrakstu: “Tabu tēma: agrās bērnības seksualitāte”. Tur tiek rakstīts, kā jau agrā bērnībā, vecumā no 2 – 3 gadiem, bērni paši sevi aktīvi seksuāli stimulējot. Tas esot normāli un veselīgi, ka mazie bērni sajūtot uzbudinājumu un kārību, un to aktīvi meklējot, saka profesors Daniels Kuncs, bērnu psihoterapeits un Lucernas augstskolas sociālpedagoģijas institūta docents. Sakaitinātajiem vecākiem tiek dots padoms, tādās situācijās uzaicināt bērnu aiziet uz bērnu istabu vai spēļu kaktu. Nekādā gadījumā bērnam nedrīkstot aizliegt skaistās izjūtas. Vecākiem, kas šādu bērnu uzvedību sajūtot kā nepatīkamu un meklē palīdzību, bieži tiek sniegta vesela rinda mierinājumu. Bet daudzi tēvi un mātes tomēr esot norūpējušies, jo tie intuitīvi jūtot, ka šāda, tā saucamā “agrīnā seksualizācija”, neatbilst normālai, vecumam atbilstošai maza bērna attīstībai. Pie tam viņi novēro, kā šie bērni cieš, jo vairāk tie šādi rīkojas. To, ko intuitīvi sajūt vecāki, apstiprina arī profesionāļi, kā bērnu psihologi un bērnu ārsti: nepastāvot tāda “agrīnā seksualizācija”. Dzimumhormonu līmenis mazajiem bērniem esot tik zemā līmenī, ka spontānu seksualitāti viņos parasti vēl nevarot atrast nemaz. Bērnu un jauniešu psihoterapeite Krista Mīvs (Christa Meves) norāda uz to, ka tā saucamā “ekscesīvā (pārliecīgā, sakāpinātā) agrīnā pašapmierināšanās” bērnu vecumā piederot pie dvēseliskiem traucējumiem. Mazo pašstimulācija esot kāda dvēseliska trūkuma pazīme. Ja šāda uzvedība jau agri netiek saprasta kā palīgā sauciens, tā ne reti attīstoties par ieradumu uz visu dzīvi, kas varot izaugt par slimīgu tieksmi. Bieži cēlonis var būt tajā, ka pirmajos divos gados bērns atkārtoti var būt izcietis kaut ko biedējošu. Tam nav nekāda sakara ar apzinātu seksualitāti. Kādēļ Daniels Kuncs no Lucernas augstskolas savā rakstā šīs svarīgās kopsakarības nemaz nepiemin? Daudz drīzāk viņš tur propagandē šķietamo mazo bērnu seksualitātes eksistenci. Jau pirms dažiem gadiem Lucernas Pedagoģiskā augstskola (PHL) arī ir negatīvi kritusi acīs tieši šajā sakarā. Tās “Kompetences centrs seksuālpedagoģijai un skolai” bija jāslēdz 2013. gadā pēc Šveices iedzīvotāju lielas pretestības pēc tam, kad tas (centrs) ar savu “Pamatdokumentu seksuālpedagoģijai un skolai bija stipri uzstājies par apstrīdēto seksuālo audzināšanu, jau sākot no bērnudārza. Tas pamatdokuments radās no Lucernas PHZ un Lucernas augstskolas “Sociālā darba un Kompetenču centra seksuālpedagoģijai un skolai” kopdarba. Daniels Kuncs piedalījās šīs tendenciozās publikācijas izstrādāšanā. Tādēļ neizbrīna tas, ka Kunca kunga izskaidrojumi stipri atgādina tāpat apstrīdētos “”Seksuālās izskaidrošanas standartus”, jo arī tur ir darbojis pats Kuncs. Šos standartus propagandē Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija (VVAO), un tie esot jāpielieto visās Eiropas izglītības iestādēs. Pēc VVAO ieteikumiem, piemēram, vecuma grupās no 0 – 4 gadiem esot jāizskata tādas tēmas, kā “Patika un prieks pieskarties paša ķermenim” un “Agrās bērnības masturbācija”. Profesionāļi, kā bērnu psihiatri, ārsti, psihologi un traumatologi kritizē šos handikapus (priekšā devumus) un brīdina no mazgadīgo emocionālās veselības apdraudējuma. Mēs savā raidījumā “Eksperti brīdina par VVAO seksuālo audzināšanu” (www.kla.tv/11189) esam par to stāstījuši. Tas, ka Migros-Magazin, kuru lasa ļoti daudzi vecāki, tik vienpusīgi raksta par šīs agrīnās pašapmierināšanās problemātiku, ir kaitinoši. Svarīgās informācijas slēpšana par šī agrīnā traucējuma cēloņiem un sakarībām ir tieši tas pats, kas palīdzības nesniegšana. Vai, līdz ar to, vieglprātīgā veidā šie agrīnie traucējumi netiek pat veicināti, lai sabiedrībā “izsistu cauri” šos apstrīdētos “Bērnu seksuālās izskaidrošanas standartus”? Ja jā, tad kas no Migros-Magazin atbildīgajiem to vēlas? Mēs noslēdzam ar vienu Christa Meves uzsaukumu: “Ir pats pēdējais laiks parūpēties par īstiem, dabiskiem priekšnoteikumiem mūsu bērnu dvēseliskajai veselībai, nevis sekot ideologu izdomātiem paradumiem.”
07.08.2018 | www.kla.tv/12822
Šveices nedēļas avīzē “Migros-Magazin” 2018. gada aprīļa beigās parādījās raksts ar virsrakstu: “Tabu tēma: agrās bērnības seksualitāte”. Tur tiek rakstīts, kā jau agrā bērnībā, vecumā no 2 – 3 gadiem, bērni paši sevi aktīvi seksuāli stimulējot. Tas esot normāli un veselīgi, ka mazie bērni sajūtot uzbudinājumu un kārību, un to aktīvi meklējot, saka profesors Daniels Kuncs, bērnu psihoterapeits un Lucernas augstskolas sociālpedagoģijas institūta docents. Sakaitinātajiem vecākiem tiek dots padoms, tādās situācijās uzaicināt bērnu aiziet uz bērnu istabu vai spēļu kaktu. Nekādā gadījumā bērnam nedrīkstot aizliegt skaistās izjūtas. Vecākiem, kas šādu bērnu uzvedību sajūtot kā nepatīkamu un meklē palīdzību, bieži tiek sniegta vesela rinda mierinājumu. Bet daudzi tēvi un mātes tomēr esot norūpējušies, jo tie intuitīvi jūtot, ka šāda, tā saucamā “agrīnā seksualizācija”, neatbilst normālai, vecumam atbilstošai maza bērna attīstībai. Pie tam viņi novēro, kā šie bērni cieš, jo vairāk tie šādi rīkojas. To, ko intuitīvi sajūt vecāki, apstiprina arī profesionāļi, kā bērnu psihologi un bērnu ārsti: nepastāvot tāda “agrīnā seksualizācija”. Dzimumhormonu līmenis mazajiem bērniem esot tik zemā līmenī, ka spontānu seksualitāti viņos parasti vēl nevarot atrast nemaz. Bērnu un jauniešu psihoterapeite Krista Mīvs (Christa Meves) norāda uz to, ka tā saucamā “ekscesīvā (pārliecīgā, sakāpinātā) agrīnā pašapmierināšanās” bērnu vecumā piederot pie dvēseliskiem traucējumiem. Mazo pašstimulācija esot kāda dvēseliska trūkuma pazīme. Ja šāda uzvedība jau agri netiek saprasta kā palīgā sauciens, tā ne reti attīstoties par ieradumu uz visu dzīvi, kas varot izaugt par slimīgu tieksmi. Bieži cēlonis var būt tajā, ka pirmajos divos gados bērns atkārtoti var būt izcietis kaut ko biedējošu. Tam nav nekāda sakara ar apzinātu seksualitāti. Kādēļ Daniels Kuncs no Lucernas augstskolas savā rakstā šīs svarīgās kopsakarības nemaz nepiemin? Daudz drīzāk viņš tur propagandē šķietamo mazo bērnu seksualitātes eksistenci. Jau pirms dažiem gadiem Lucernas Pedagoģiskā augstskola (PHL) arī ir negatīvi kritusi acīs tieši šajā sakarā. Tās “Kompetences centrs seksuālpedagoģijai un skolai” bija jāslēdz 2013. gadā pēc Šveices iedzīvotāju lielas pretestības pēc tam, kad tas (centrs) ar savu “Pamatdokumentu seksuālpedagoģijai un skolai bija stipri uzstājies par apstrīdēto seksuālo audzināšanu, jau sākot no bērnudārza. Tas pamatdokuments radās no Lucernas PHZ un Lucernas augstskolas “Sociālā darba un Kompetenču centra seksuālpedagoģijai un skolai” kopdarba. Daniels Kuncs piedalījās šīs tendenciozās publikācijas izstrādāšanā. Tādēļ neizbrīna tas, ka Kunca kunga izskaidrojumi stipri atgādina tāpat apstrīdētos “”Seksuālās izskaidrošanas standartus”, jo arī tur ir darbojis pats Kuncs. Šos standartus propagandē Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija (VVAO), un tie esot jāpielieto visās Eiropas izglītības iestādēs. Pēc VVAO ieteikumiem, piemēram, vecuma grupās no 0 – 4 gadiem esot jāizskata tādas tēmas, kā “Patika un prieks pieskarties paša ķermenim” un “Agrās bērnības masturbācija”. Profesionāļi, kā bērnu psihiatri, ārsti, psihologi un traumatologi kritizē šos handikapus (priekšā devumus) un brīdina no mazgadīgo emocionālās veselības apdraudējuma. Mēs savā raidījumā “Eksperti brīdina par VVAO seksuālo audzināšanu” (www.kla.tv/11189) esam par to stāstījuši. Tas, ka Migros-Magazin, kuru lasa ļoti daudzi vecāki, tik vienpusīgi raksta par šīs agrīnās pašapmierināšanās problemātiku, ir kaitinoši. Svarīgās informācijas slēpšana par šī agrīnā traucējuma cēloņiem un sakarībām ir tieši tas pats, kas palīdzības nesniegšana. Vai, līdz ar to, vieglprātīgā veidā šie agrīnie traucējumi netiek pat veicināti, lai sabiedrībā “izsistu cauri” šos apstrīdētos “Bērnu seksuālās izskaidrošanas standartus”? Ja jā, tad kas no Migros-Magazin atbildīgajiem to vēlas? Mēs noslēdzam ar vienu Christa Meves uzsaukumu: “Ir pats pēdējais laiks parūpēties par īstiem, dabiskiem priekšnoteikumiem mūsu bērnu dvēseliskajai veselībai, nevis sekot ideologu izdomātiem paradumiem.”
no von rg.
http://schutzinitiative.ch/1838/schutzinitiative-aktuell-ausgabe-nr-21-september-2017
http://schutzinitiative.ch/1849/schutzinitiative-aktuell-ausgabe-nr-22-dezember-2017
https://www.zukunft-ch.ch/fruehkindliche-stoerungen-als-hilferuf/
https://de.wikipedia.org/wiki/Christa_Meves
https://www.zukunft-ch.ch/eine-erwiderung-zum-infoblatt-des-kompetenzzentrums-sexualpaedagogik-und-schule-der-phz-luzern/
http://www.amorix.ch/fileadmin/media/amorix.ch/psychosexuelle_entwicklung.pdf
http://gesundheitsfoerdernde-hochschulen.de/Inhalte/A_Arbeitskreis/A6_Tagungsberichte/09_05_14_Konstanz/AGH_02_KONSTANZ_15_05_2009_BUERGISSER_02.pdf
http://www.amorix.ch/fileadmin/media/amorix.ch/Grundlagen/Grundlagenpapier_Version_4-3-D.pdf
https://www.sante-sexuelle.ch/wp-content/uploads/2013/04/Standards-Sexualaufklärung-OMS.pdf