Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Aizsargāšanās pasākumi pret mobilo starojumu ikdienā: zemās fekvences (6. daļa)
Jā, sveicināti! Jauki, ka esat šeit. Šodien mēs mērīsim zemfrekvences un es Jums parādīšu, kā Jūs savā guļamistabā, dzīvojamā istabā, savā mājā šīs zemās frekvences samazināsiet, cik vien iespējams.
Atcerēsimies vēl ko : mūsu sirds strādā ar dabisko spriegumu no 50 līdz 150 mV (milivoltiem). Šis ir zemo frekvenču mērīšanas aparāts, kas mēra gaisa elektromagnētisko spriegumu. Tagad es to ieslēdzu un pieeju pavisam tuvu kontaktligzdai. Mēs redzam un dzirdam, ka aparāts iziet aiz skalas un uzrāda paaugstinātus skaitļus. Tagad lēni atkāpsimies ar mērierīci. Tagad mēs redzam: EML (elektromegnētiskais lauks) ekstrēmi ātri samazinās, attālinoties no kontaktligzdas. Tas nozīmē, ka aizejot vēl tālāk, ārā, iestāsies gandrīz vai 0 sprieguma vērtība. Un tagad varētu domāt – ja mūsu guļmistabā ir tāds spriegums, šeit pie gultas, tad viss jau ir labi. Bet tikai - problēma ir tāda, ka mēs te mērām spriegumu gaisā.
[lasīt tālāk]
Jā, sveicināti! Jauki, ka esat šeit. Šodien mēs mērīsim zemfrekvences un es Jums parādīšu, kā Jūs savā guļamistabā, dzīvojamā istabā, savā mājā šīs zemās frekvences samazināsiet, cik vien iespējams.
Atcerēsimies vēl ko : mūsu sirds strādā ar dabisko spriegumu no 50 līdz 150 mV (milivoltiem). Šis ir zemo frekvenču mērīšanas aparāts, kas mēra gaisa elektromagnētisko spriegumu. Tagad es to ieslēdzu un pieeju pavisam tuvu kontaktligzdai. Mēs redzam un dzirdam, ka aparāts iziet aiz skalas un uzrāda paaugstinātus skaitļus. Tagad lēni atkāpsimies ar mērierīci. Tagad mēs redzam: EML (elektromegnētiskais lauks) ekstrēmi ātri samazinās, attālinoties no kontaktligzdas. Tas nozīmē, ka aizejot vēl tālāk, ārā, iestāsies gandrīz vai 0 sprieguma vērtība. Un tagad varētu domāt – ja mūsu guļmistabā ir tāds spriegums, šeit pie gultas, tad viss jau ir labi. Bet tikai - problēma ir tāda, ka mēs te mērām spriegumu gaisā.
Lai mērītu spriegumu ķermenī, es paņemšu pavisam normālu multimetru, digitālo multimetru. Ar to var mērīt ķermeņa spriegumu – kā tas ir lādēts. Pirms mēs mērīsim, mums rokās vienmēr ir jāpaņem šāda metāla bante vai vienkārši kaut kāds vadītājs, kas ir saistīts ar multimetru. Tad es redzēšu, kāds spriegums ir manā ķermenī. Ātri atcerēsimies, ko es teicu sākumā – sirds strādā ar 50 līdz 150 mV spriegumu. Un te mēs redzam spriegumu 5.100 mV.
Tā ir ļoti, ļoti augsta vērtība. Tas darbojas spēcīgi sāncensīgi uz mūsu sirdi, un mūsu ķermenī rada lielu stresu. Viss, kas vada, dod tālāk arī šo spriegumu.
Šis te ir metāls. Tagad es to satveru, un nu mēs redzam, ka volti ļoti strauji ceļas augšup, 12. 000 mV. Un tagad es ar vienkāršu piemēru Jums parādīšu, kā darbavietā pavisam vienkārši var stipri pazemināt spriegumu. Te es pieskaršos kabelim. Spriegums paceļas uz 18. 000 mV. Tas ir ekstrēmi daudz, ja mēs atceramies, ka mūsu sirds strādā ar 50 – 159 mV. Un tagad - ko pret to var iesākt, ir tas – ka var pagriezt kontaktdakšu. Es to pagriežu vienu reizi, un es vēlreiz satveršu kabeli, un sprieguma skaitlis ir 4 000 mV. Kādēļ tas ir tā?
Kontaktdakšai ir divi poli. caur vienu no tiem plūst strāva. Ja tagad strāva nāk pa šejieni un iet garām slēdzim, aiziet uz lampu, pagriežas atpakaļ un nāk atkal atpakaļ. Tad tas nozīmē, ka šeit man ir daudz, daudz augstāks spriegums. Bet, ja es pagriežu dakšu, tad strāva nāk tikai līdz slēdzim, un neiet vairs uz lampu un atpakaļ. Tātad – antena ir daudz īsāka.
Un tā, dienas beigās visi iet gulēt un paskatīsimies, kāds spriegums ir šajā meitenē. Tagad šeit ir 3.700 mV. Mūsu sirds strādā ar spriegumu 50 – 150 mV. Un vēl tieši gulēšanai tas ir ļoti stipri par daudz. Labi, tagad pameklēsim, kādēļ šie skaitļi ir tik augsti. Man te tagad ir galda lampiņa, kas nav iesprausta sienā. Tagad es to tikai iespraudu kontaktligzdā. Un te es kabeli mazliet uzlieku uz gultas. Tagad paskatīsimies, kādi būs skaitļi, ja mēs atvienosim no kontakta tikai šo vienu kabeli: 2800 mV spriegums.
Kādēļ ir tā? Katrs kabelis, kam ir divi poli un pa ko plūst strāva, precīzāk sakot, plūst maiņstrāva, visi šie kabeļi izstaro ekstrēmi.
Lai pasargātu sevi var darīt sekojošas lietas: katru kabeli var noekranizēt. Tas nozīmē, ka šis kabelis ir jānoņem un jāaizvieto ar noekranizētu kabeli. Šiem noekranizētajiem kabeļiem iekšā ir papildus alumīnija kārta, kas eliminē zemās frekvences. Un, piedevām, te vēl ir iezemējuma vads, kas tiek saistīts ar iezemējuma polu un tad pie kontaktdakšas, pie štekera, šeit, pie iezemējuma pola, tiek ieskrūvēts. Tagad tikai pieskaries lampai. Mēs redzam, ka sprieguma skaitlis pieaug līdz 17.000 mV. Kādēļ ir tā? Viss, kas ir no metāla, visa apdare, te priekšējā daļa, nav iezemēts. Tas nozīmē, ka šī persona arī ir vadītājs, tās ķermenī ir ūdens. Mēs redzam, ka spriegums ir ekstrēmi augsts. Labi, tagad vari laist vaļā. Šai lampai mēs noekranizējām kabeli un iezemējām lampas apdari, un paskatīsimies tagad, kādi cipari ir te: spriegums ir 2. 500 mV. Tagad Tu vari man to iedot. Un tagad paskatīsimies – ja es pieskaršos lampas apdarei, tad spriegums tagad pazeminās līdz 130 mV. Kādēļ ir tā? Es esmu ekranizētā kabeļa atsevišķo iezemējuma vadu salodējis ar lampas apdari, lai tas labi turētos, tādēļ tagad lampa ir iezemēta. Ja spriegums vēl joprojām ir par augstu un nevar gulēt vai vienkārši jūt, ka tas ir jādabū vēl mazāks, tad var iezemēt sevi pašu. Kā to izdarīt? Iezemēts ir gandrīz katrs ūdenskrāns. Jo ūdens vadi ieiet dziļi zemē, un visi spriegumi, kas ieplūst zemē, ir prom, jo Zemes potenciāls ir 0 mV. Un tagad, piem., ja jums ir mākslīgās šķiedras ūdens krāns, tad tad nestrādās (kā zemējums), jo tas nevada elektrību. Un tieši tas pats ir ar lampu. Lampas apdare no mākslīgās šķiedras nevar iezemēt, jo tā šķiedra ir nevadītājs. Tagad paskatīsimies.
Manī pašā spriegums te ir 2.700 mV. Tagad es satveršu šo te ūdens krānu. Un lielais skaitlis ir prom. Spriegums sagāja zemē.
Un nu – ko, piem., var darīt, lai guļot sevi pilnīgi iezemētu, ir sekojoši – es te savienoju kādu vadiņu ar ūdensvadu. Tikai tam ūdens vadam ir jābūt elektrību vadošam. Un tad to vadiņu kaut kur savieno ar ķermeni, piem., uztin uz pirksta, ap kājas pirkstu vai kaut kur pielipina ar plāksteri. Ir jābūt tikai pietiekami labam kontaktam ar ādu. Paskatāmies – šeit sprieguma vērtība ir gandīz 0 mV. Daudzās mājās arī apkure nav pareizi iezemēta. Tas nozīmē, ka arī tur veidojas ārkārtīgi liela sprieguma uzlādēšanās, kas tiek nodota cilvēkiem. Arī tad var pavisam vienkārši aptīt kādu vadiņu ap ūdens krānu un nostiprinat pie kādas plikas apkures vietas. Es paskatos, kāds spriegums man ir tagad. Man tagad te ir 3.100 mV. Tagad es pieskaros iezemētai apkurei. Skaitlis nokrīt līdz 100 mV. Un nu atkal atcerēsimies sākumā teikto: sirds strādā ar spriegumu 50 – 150 mV. Tas nozīmē, ka šis cipars ir ļoti labs. Arī gulēšanai tā ir ļoti laba vērtība.
Tagad es Jums vēl parādīšu, kas patiesībā būtu vislabākais gulēšanai un kā var atpūsties vislabāk. Un tas ir – izslēgt drošinātājus. Nekas nepalīdz tik labi, kā vienkārša drošinātāju izslēgšana. Un mēs redzam, šis skaitlis ir zem 100 mV. Gulēšanai tas ir perfekts lielums. Tad naktī var labi atpūsties un no rīta Tu nejūties sliktāk, kā vakarā gultā iegājis. Jā, tas bija mazs work-shops, kas māca, kā arī Tu mājās vari noturēt zemfrekvences starojumu tik zemu, cik vien ir iespējams.
22.12.2019 | www.kla.tv/15417
Jā, sveicināti! Jauki, ka esat šeit. Šodien mēs mērīsim zemfrekvences un es Jums parādīšu, kā Jūs savā guļamistabā, dzīvojamā istabā, savā mājā šīs zemās frekvences samazināsiet, cik vien iespējams. Atcerēsimies vēl ko : mūsu sirds strādā ar dabisko spriegumu no 50 līdz 150 mV (milivoltiem). Šis ir zemo frekvenču mērīšanas aparāts, kas mēra gaisa elektromagnētisko spriegumu. Tagad es to ieslēdzu un pieeju pavisam tuvu kontaktligzdai. Mēs redzam un dzirdam, ka aparāts iziet aiz skalas un uzrāda paaugstinātus skaitļus. Tagad lēni atkāpsimies ar mērierīci. Tagad mēs redzam: EML (elektromegnētiskais lauks) ekstrēmi ātri samazinās, attālinoties no kontaktligzdas. Tas nozīmē, ka aizejot vēl tālāk, ārā, iestāsies gandrīz vai 0 sprieguma vērtība. Un tagad varētu domāt – ja mūsu guļmistabā ir tāds spriegums, šeit pie gultas, tad viss jau ir labi. Bet tikai - problēma ir tāda, ka mēs te mērām spriegumu gaisā. Lai mērītu spriegumu ķermenī, es paņemšu pavisam normālu multimetru, digitālo multimetru. Ar to var mērīt ķermeņa spriegumu – kā tas ir lādēts. Pirms mēs mērīsim, mums rokās vienmēr ir jāpaņem šāda metāla bante vai vienkārši kaut kāds vadītājs, kas ir saistīts ar multimetru. Tad es redzēšu, kāds spriegums ir manā ķermenī. Ātri atcerēsimies, ko es teicu sākumā – sirds strādā ar 50 līdz 150 mV spriegumu. Un te mēs redzam spriegumu 5.100 mV. Tā ir ļoti, ļoti augsta vērtība. Tas darbojas spēcīgi sāncensīgi uz mūsu sirdi, un mūsu ķermenī rada lielu stresu. Viss, kas vada, dod tālāk arī šo spriegumu. Šis te ir metāls. Tagad es to satveru, un nu mēs redzam, ka volti ļoti strauji ceļas augšup, 12. 000 mV. Un tagad es ar vienkāršu piemēru Jums parādīšu, kā darbavietā pavisam vienkārši var stipri pazemināt spriegumu. Te es pieskaršos kabelim. Spriegums paceļas uz 18. 000 mV. Tas ir ekstrēmi daudz, ja mēs atceramies, ka mūsu sirds strādā ar 50 – 159 mV. Un tagad - ko pret to var iesākt, ir tas – ka var pagriezt kontaktdakšu. Es to pagriežu vienu reizi, un es vēlreiz satveršu kabeli, un sprieguma skaitlis ir 4 000 mV. Kādēļ tas ir tā? Kontaktdakšai ir divi poli. caur vienu no tiem plūst strāva. Ja tagad strāva nāk pa šejieni un iet garām slēdzim, aiziet uz lampu, pagriežas atpakaļ un nāk atkal atpakaļ. Tad tas nozīmē, ka šeit man ir daudz, daudz augstāks spriegums. Bet, ja es pagriežu dakšu, tad strāva nāk tikai līdz slēdzim, un neiet vairs uz lampu un atpakaļ. Tātad – antena ir daudz īsāka. Un tā, dienas beigās visi iet gulēt un paskatīsimies, kāds spriegums ir šajā meitenē. Tagad šeit ir 3.700 mV. Mūsu sirds strādā ar spriegumu 50 – 150 mV. Un vēl tieši gulēšanai tas ir ļoti stipri par daudz. Labi, tagad pameklēsim, kādēļ šie skaitļi ir tik augsti. Man te tagad ir galda lampiņa, kas nav iesprausta sienā. Tagad es to tikai iespraudu kontaktligzdā. Un te es kabeli mazliet uzlieku uz gultas. Tagad paskatīsimies, kādi būs skaitļi, ja mēs atvienosim no kontakta tikai šo vienu kabeli: 2800 mV spriegums. Kādēļ ir tā? Katrs kabelis, kam ir divi poli un pa ko plūst strāva, precīzāk sakot, plūst maiņstrāva, visi šie kabeļi izstaro ekstrēmi. Lai pasargātu sevi var darīt sekojošas lietas: katru kabeli var noekranizēt. Tas nozīmē, ka šis kabelis ir jānoņem un jāaizvieto ar noekranizētu kabeli. Šiem noekranizētajiem kabeļiem iekšā ir papildus alumīnija kārta, kas eliminē zemās frekvences. Un, piedevām, te vēl ir iezemējuma vads, kas tiek saistīts ar iezemējuma polu un tad pie kontaktdakšas, pie štekera, šeit, pie iezemējuma pola, tiek ieskrūvēts. Tagad tikai pieskaries lampai. Mēs redzam, ka sprieguma skaitlis pieaug līdz 17.000 mV. Kādēļ ir tā? Viss, kas ir no metāla, visa apdare, te priekšējā daļa, nav iezemēts. Tas nozīmē, ka šī persona arī ir vadītājs, tās ķermenī ir ūdens. Mēs redzam, ka spriegums ir ekstrēmi augsts. Labi, tagad vari laist vaļā. Šai lampai mēs noekranizējām kabeli un iezemējām lampas apdari, un paskatīsimies tagad, kādi cipari ir te: spriegums ir 2. 500 mV. Tagad Tu vari man to iedot. Un tagad paskatīsimies – ja es pieskaršos lampas apdarei, tad spriegums tagad pazeminās līdz 130 mV. Kādēļ ir tā? Es esmu ekranizētā kabeļa atsevišķo iezemējuma vadu salodējis ar lampas apdari, lai tas labi turētos, tādēļ tagad lampa ir iezemēta. Ja spriegums vēl joprojām ir par augstu un nevar gulēt vai vienkārši jūt, ka tas ir jādabū vēl mazāks, tad var iezemēt sevi pašu. Kā to izdarīt? Iezemēts ir gandrīz katrs ūdenskrāns. Jo ūdens vadi ieiet dziļi zemē, un visi spriegumi, kas ieplūst zemē, ir prom, jo Zemes potenciāls ir 0 mV. Un tagad, piem., ja jums ir mākslīgās šķiedras ūdens krāns, tad tad nestrādās (kā zemējums), jo tas nevada elektrību. Un tieši tas pats ir ar lampu. Lampas apdare no mākslīgās šķiedras nevar iezemēt, jo tā šķiedra ir nevadītājs. Tagad paskatīsimies. Manī pašā spriegums te ir 2.700 mV. Tagad es satveršu šo te ūdens krānu. Un lielais skaitlis ir prom. Spriegums sagāja zemē. Un nu – ko, piem., var darīt, lai guļot sevi pilnīgi iezemētu, ir sekojoši – es te savienoju kādu vadiņu ar ūdensvadu. Tikai tam ūdens vadam ir jābūt elektrību vadošam. Un tad to vadiņu kaut kur savieno ar ķermeni, piem., uztin uz pirksta, ap kājas pirkstu vai kaut kur pielipina ar plāksteri. Ir jābūt tikai pietiekami labam kontaktam ar ādu. Paskatāmies – šeit sprieguma vērtība ir gandīz 0 mV. Daudzās mājās arī apkure nav pareizi iezemēta. Tas nozīmē, ka arī tur veidojas ārkārtīgi liela sprieguma uzlādēšanās, kas tiek nodota cilvēkiem. Arī tad var pavisam vienkārši aptīt kādu vadiņu ap ūdens krānu un nostiprinat pie kādas plikas apkures vietas. Es paskatos, kāds spriegums man ir tagad. Man tagad te ir 3.100 mV. Tagad es pieskaros iezemētai apkurei. Skaitlis nokrīt līdz 100 mV. Un nu atkal atcerēsimies sākumā teikto: sirds strādā ar spriegumu 50 – 150 mV. Tas nozīmē, ka šis cipars ir ļoti labs. Arī gulēšanai tā ir ļoti laba vērtība. Tagad es Jums vēl parādīšu, kas patiesībā būtu vislabākais gulēšanai un kā var atpūsties vislabāk. Un tas ir – izslēgt drošinātājus. Nekas nepalīdz tik labi, kā vienkārša drošinātāju izslēgšana. Un mēs redzam, šis skaitlis ir zem 100 mV. Gulēšanai tas ir perfekts lielums. Tad naktī var labi atpūsties un no rīta Tu nejūties sliktāk, kā vakarā gultā iegājis. Jā, tas bija mazs work-shops, kas māca, kā arī Tu mājās vari noturēt zemfrekvences starojumu tik zemu, cik vien ir iespējams.
no raphi