Montag, 05. Oktober 2020

Vakcīna pret koronavīrusu: vai lielākas briesmas veselībai, nekā pati slimība?

Precizējums: Ar šo raidījumu Kla.tv nekādā gadījumā negrib “padarīt” korona vīrusu “nekaitīgu”, bet lietišķi izpētīt šo problemātiku, dodot vārdu arī citiem profesionāļiem. Miljardiem naudas tagad tiek izlietots, lai radītu vakcīnu pret koronavīrusu, precīzāk, tiek iegrūsts SARS-CoV-2-vakcīnā. Pie tam paralēli tiek strādāts pie vairākām vakcīnām. Pirmās vakcīnas jau tiek testētas uz cilvēkiem. Avīze “Frankfurter Allgemeine” ziņo, ka Indijā pirmās vakcīnas jau ieviestas tirgū. [lasīt tālāk]

Lizenz:

Creative Commons-Lizenz mit Namensnennung

Vakcīna pret koronavīrusu: vai lielākas briesmas veselībai, nekā pati slimība?

05.10.2020 | www.kla.tv/17320

Miljardiem naudas tagad tiek izlietots, lai radītu vakcīnu pret koronavīrusu, precīzāk, tiek iegrūsts SARS-CoV-2-vakcīnā. Pie tam paralēli tiek strādāts pie vairākām vakcīnām. Pirmās vakcīnas jau tiek testētas uz cilvēkiem. Avīze “Frankfurter Allgemeine” ziņo, ka Indijā pirmās vakcīnas jau ieviestas tirgū. [1] Taču SARS-vakcīnas, kā piem., vakcīna pret koronavīrusu, neapstrīdami ir bīstamas, un mēģinājumos uz dzīvniekiem ir bijis pārāk daudz nāves gadījumu, jo ir radušies iekaisuma perēkļi plaušās un ir notikusi imūnsistēmas hiperreakcija (pārāk spēcīga). [2] Neskatoties uz to, attiecībā uz vakcīnu pret koronavīrusu notiek ekstrēmi īsa un bīstama testēšanas fāzes saīsināšana. [3] Tādējādi “šobrīd notiek piekrišana vakcīnas izmēģinājumiem, neskatoties uz to, ka nav parasti pieņemtais daudzums preklīnisko drošības un toksicitātes datu, pēc kā orientēties“, saka virusologs dr. Kevins Gilligans, seniors, “Biologics Consulting” konsultants. Parasti līdz tam, kad tiek saņemta atļauja jaunas vakcīnas izmēģināšanai, paiet apmēram desmit gadi. Tagad mums ir jādarbojas ar vakcīnām, kurām ir jāparādās tirgū dažu mēnešu laikā. Ir izskanējis paziņojums, kurā jāieklausās - ka ar šīm vakcīnām tiks vakcinēti 7 miljardi cilvēku. Iespējams, ka vakcinēšana tiks veikta ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē tieša vai netieša spiediena ietekmē, kas varētu ilgtermiņā kaitēt vai pat nonāvēt vairāk cilvēku, nekā pati Covid slimība pati par sevi to jelkad spētu! Vai pārāk drūma prognoze? Paskatīsimies, par ko pētnieki diskutē attiecībā par šīm vakcīnām, bet ko mums noklusē sabiedriskie mediji, un ko politiķi lielākoties ignorē. Vācijas Imunologu biedrības prezidents prof. dr. Tomass Kamrats (Thomas Kamradt) teica: „Izskatās, ka sevišķi pret koronavīrusiem ir relatīvi grūti radīt vakcīnas. […] Dzīvniekiem, kas saņēma šo vakcīnu, […] (radās) slimīgas izmaiņas plaušās (un parādījās) iekaisums šūnas [...], kas tur nepiederēja. Ir ļoti precīzi jāizslēdz, lai nekas tāds nenotiktu, kad tagad rada vakcīnu pret SARS-CoV-2.“ [4] Kā prof. kungs dr. Kamrats nonāk pie tik bažu pilniem izteicieniem? Vakcīnas pētījumos par SARS-CoV-2 patiešām ir vairākas bažas izsaucošas parādības, kuras izraisa šīs vakcīnas. Divas no tām mēs saucam par VAERD* un par ADE. VAERD (*Vaccine-Associated Enhanced Respiratory Disease – latviski: ar vakcīnu saistītā plaušu pastiprinātā saslimšana) ir parādība, kas izpaužas kā vakcīnas izraisīts, bīstams plaušu iekaisums. Šī parādība vispirms parādās pēc vakcīnām, kas sagatavotas, balstoties uz pieņemtajiem procesiem, bet to nevar izslēgt arī pie jaunajām RNS-vakcīnām. [5] ADE (Antibody Dependent Enhancement – latviski: Antivielu atkarīgā pastiprinātā reakcija) ir vakcinācijas rezultātā izsaukta nespecifisko antivielu veidošanās, kas nevēršas pret šo vīrusu, bet uzlabo vīrusa uzņemšanu šūnās un, līdz ar to, pat pastiprina slimību. Pēc visrusologa dr. Gilligana teiktā, ADE ir „īsta problēma“ un viņš iesaka pamatīgi izpētīt drošību. „Ja […] tiek plaši izplatīta vakcīna, kas pastiprina slimību, tad tas būtu sliktāk, nekā vispār nevakcinēt.“ [6] Pagātnē postošo blakņu dēļ atkārtoti ir vajadzējis izņemt no tirgus vairākas vakcīnas: piem., kādā vakcīnas pētījumā 1960-ajos gados 80 % no zīdaiņiem un mazajiem bērniem, kurus vakcinēja pret RSV (*Respiratori sincitiālais vīruss, kas ir RNS saturošs vīruss), tika ievietoti slimnīcā, un 2 bērni nomira. [6] Dažas citas vakcīnas, savu stipro blakņu dēļ, īsi pēc ieviešanas tirgū, atkal tika no tā izņemtas, kā piem., pneimokoku vakcīna, no kuras Japānā nomira vairāki bērni. Līdzīgi Rota vīrusa vakcīna ASV. [7] Neskatoties uz to, daži pētnieki iesaka “agresīvu pieeju” vakcīnu attīstīšanā, ignorējot ADE, VAERD un citus riskus, kā piemēram, nervu bojājumus vai Gijēna-Barē sindroms (Guillain-Barre syndrom), kas ir pazīstama vakcīnu blakne. Vēl par jaunajām mRNS-vakcīnām, kuras sakarā ar vakcīnu pret koronavīrusu izveidošanu pašreiz stipri reklamē. Izskatās, ka tās ir vieglāk pagatavojamas, labāk uzglabājamas, un tām vajadzīgs mazāk papildus vielu. Taču līdz šim tirgū nav pilnīgi nevienas cilvēkiem atļautas mRNS vakcīnas. Šīm vakcīnām vēl trūkst visu klīnisko pētījumu, tās maina cilvēka genomu, tātad tās ģenētiski manipulē cilvēku. Par to, ciktāl injicētā RNS-frekvence tālāk tiek pārrakstīta uz DNS un uz visiem laikiem var tikt iebūvēta cilvēka pārmantojamības (ģenētiskajā) materiālā, zinātnieki vēl diskutē. Līdz ar to, par šīs jaunā veida vakcīnas iedarbību uz cilvēku, gandrīz nekas vēl nav zināms, un nepavisam nekas nav zināms par tās ilgtermiņa sekām. Ir jārēķinās, ka pie mRNS vakcīnām ir iespējama ADE (Antivielu atkarīgā pastiprinātā reakcija) un vēl viena cita dzīvībai bīstama parādība - tā saucamā, citokīnu vētra, imūnsistēmas iziešana no ierindas. Abas parādības ved uz to, ka pie SARS-CoV-2 infekcijas slimība noritēs vēl ļaunāk, nekā bez vakcinācijas. [8] Vēl ir norādes, ka šāda veida vakcīnas izraisa autoimūnas saslimšanas. Tāpat ir novērota paaugstināta emboliju rašanās (līdzīgi trombozēm), kad rodas bīstami asins recekļi, kas var izsaukt plaušu emboliju, sirds infarktu vai insulta lēkmi. Tāpat ir tikusi konstatēta pazemināta pretestība pret citām vīrusu saslimšanām. [9] Kopsavilkums: Tā kā 80 % no koronavīrusu inficētajiem cilvēkiem to izslimo ļoti viegli, tad kā prof. Kamrats saka: „[…] mums ir jābūt ļoti drošiem, ka vakcīnai nav nekādu kaitīgu blakņu.” Kaitīgās blaknes varētu izraisīt vairāk nāves gadījumu, nekā pati slimība. Ja vakcīna tiek ieviesta tirgū bez parastajiem, gadiem ilgajiem testiem, tad sabiedrībā zināms farmakologs un toksikologs prof. dr. Stefans Hokercs (Stefan Hockertz) rēķinās ar to, ka tikai Vācijā vien var būt 4 miljoni cietušo no vakcīnu blaknēm un 80 000 nāves gadījumu tikai šīs rupji nolaidīgās vakcinācijas stratēģijas dēļ. [10]

no ddo.