Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
https://m.kla.tv
Webseiten Modus wechseln

body content to be replaced

en

body content to be replaced

body content to be replaced

Folge uns auf Telegram
  • Sadarbība
  • Kontakti
  • lv (+ 86 Valodas)
  • 12 rubrikas
    • Izglītība un audzināšana
    • Veselība
    • Ideoloģija
    • Kultūra
    • Mediji
    • Politika
    • Justīcija un likumi
    • Terors
    • Vide
    • Tehnoloģijas
    • Saimniecība
    • Zinātne
  • Raidījumu formāti
    • Mediju komentāri
    • Citas ziņas
  • Sākums
  • Top-tēmas:
  • #{{hashtagitem.name}}

    {{hashtagitem.title}}

    {{hashtagitem.description}}

    {{video.timestring}}

    Mehr zu #{{hashtagitem.name}} ({{hashtagitem.count}} Video)
  • vairāk...
    #{{hashtagitem.name}}
    Visas tēmas

Politika (Latviešu)

Ukrainas neatkarības dienā: vai Ukraina tiešām ir neatkarīga?

21.03.2022

Deutsch (Politik) English (Englisch) Pусский (Russisch) Українська (Ukrainisch)
21.03.2022

Ukrainas neatkarības dienā: vai Ukraina tiešām ir neatkarīga?

2021. gada 24. augustā Ukraina svinēja savas neatkarības no Krievijas 30. gadadienu. Tika daudz runāts par sasniegumiem, kas valsti esot stiprinājuši ekonomiski un sabiedriski. Tomēr neviens vārds netika izteikts par faktu, ka Ukraina vēl nekad nav bijusi tik atkarīga, kā tagad. Šī valsts ļauj sevi stūrēt Rietumu diktātam, visi tā saucamie “sasniegumi” kalpo Rietumu, un nevis Ukrainas tautas interesēm. [lasīt tālāk]

Lizenz: Creative Commons-Lizenz mit Namensnennung
  • Raidījuma
    izplatīšana

    www.kla.tv/22009
  • Raidījuma teksts
    rakstiskā formā+ avoti
  • Lejupielādēt raidījumu
Kla.TV
Einbetten
E-Mail
Facebook
Twitter
Telegram
Whatsapp
SMS
VK
Link teilen
Tiešais links uz šo raidījumu:
Einbetten auf eigene Internetseite
E-Mail
YouTube
Facebook
Twitter
Telegram
Bitchute
Whatsapp
SMS
VK
Ukrainas neatkarības dienā: vai Ukraina tiešām ir neatkarīga?

21.03.2022 | www.kla.tv/22009

2021.gada 24.augustā Ukraina svinēja savas neatkarības 30 gadu jubileju. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu 1991.gadā Ukraina sasniedza savu valstisko neatkarību. Ar “neatkarību” tiek saprasta neatkarība no Krievijas. 30 gadu jubilejas svētki bija lielāki, nekā iepriekšējos gados. Šveices radio un televīzija SRF rakstīja virsrakstos: “Ukraiņi svin pompozi – tā izrādot savu nostāju pret Krieviju. Svinības pavadīja liela militāra parāde, maršēja specvienības, rībēja tanki, debesīs lidoja kara lidmašīnas un uz Dņepras kuģoja Ukrainas kara flote. Prezidents Zelenskis un daudzi citi pazīstamie spīkeri runāja par pēdējo gadu sasniegumiem un par to, kas viss tika darīts, lai stiprinātu valsts ekonomisko un sabiedrisko attīstību. Taču tas, kam nepieskarās ne ar vienu vārdu, bija fakts, ka Ukraina vēl nekad nav bijusi tik atkarīga, kā tieši tagad. Kopš Maidana un nelikumīgās valdības gāšanas 2014. gadā [skat. www.kla.tv/3056] Rietumi – un sevišķi ASV – ir radījuši masīvu ietekmi uz Ukrainas politisko eliti. Neskatoties uz oficiālo stāstu, vairs nevar runāt par “neatkarīgu” valsti. Tam ir daži piemēri. 1. Pirmais piemērs attiecas vēl uz laiku pirms valdības gāšanas 2014. gadā. Plašai sabiedrībai kļuva zināma telefona saruna starp Viktoriju Nulandi [Victoria Nuland], kas toreiz strādāja ASV Ārlietu ministrijā, un toreizējo ASV vēstnieku Kijevā Geofreju Piatu [Geoffrey Pyatt], tā tika publicēta 2014. gada 4. februārī kanālā youtube.com. Par virsrakstu kļuva Nulandes izteikums “Lai ES iet…”[Fuck the EU]. Bet daudz ievērojamāks ir tas, ka abiem ASV diplomātiem bija nākotnē apsolīta Ukrainas valdības ieņemšana un kādus posteņus katrs ieņems. Un tā, kā abi toreiz vienojās, tā arī notika. 2. Prezidenta Porošenko valdīšanas laikā ASV bezceremoniāli iejaucās šķietami neatkarīgās Ukrainas iekšējās lietās. Toreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens [Joe Biden] pieprasīja, lai Porošenko atlaiž valsts ģenerālprokuroru Viktoru Šokinu, jo viņš esot korumpēts. Taču fakts ir tāds, ka Šokins toreiz gribēja uzsākt krimināllietu pret Džo Baidena dēlu Hanteru Baidenu [Hunter Binen] sakarā ar viņa apšaubāmo saistību ar Ukrainas gāzes koncerna Burisma Holding. Kādā ASV ietekmīgās domu fabrikas “Council on Foreign Relations” tikšanās reizē 2018. gada Džo Baidens lielījās ar to, kā viņš personīgi bija parūpējies par to, lai Šokins tiktu gāzts. Jo citādi, kā teica Baidens, Ukraina nebūtu saņēmusi IMF [Starptautiskais Valūtas fonds] kredītu 1 miljarda ASV dolāru apmērā. 3. Arī prezidents Volodimirs Zeļenskis [Volodimir Zelensky] savos lēmumos nekādā ziņā nav neatkarīgs. Savas vēlēšanu kampaņas laikā viņš atteica vēl stingrāku sadarbību ar Rietumiem un ar Starptautisko Valūtas fondu IMF un apsolīja, ka viņš vispirms rūpēšoties par mieru Ukrainas Austrumos. Taču pēdējie divi gadi uzrāda pavisam citu bildi. a) Pilsoņu karš Ukrainas Austrumos turpinājās un nesamazinājās. Lai gan sākumā vēl izskatījās, ka Zeļenskim ir vēlme to atrisināt, tagad izskatās, ka viņš ir samierinājies ar šo ilggadīgo konfliktu. Taču tas nekādā ziņā nenāk par labu Ukrainas tautai un ekonomikai, bet drīzāk tas nes peļņu Rietumu militārajiem koncerniem, kas pārdod savu tehniku Ukrainai. b) No apsolītās cietākas darbības pret Starptautisko Valūtas Fondu arī nekas nav pāri palicis. Ukraina gandrīz bez pretestības ļauj SVF sev diktēt un uzspiest noteikumus. Visjaunākais piemērs ir likuma izdošana, kas atļauj visai pasaulei pārdot visauglīgāko Ukrainas melnzemi [Paskaidrojums: šī melnzeme pieder pie pasaulē visauglīgākajiem augsnes tipiem]. Lai gan Zeļenskis īsi pirms stāšanās amatā vēl solīja šādu likumu bez referenduma nepieņemt, drīz viņš savu solījumu izmeta pār bortu un sāka klanīties SVF diktātam, lai gan pēc aptaujas datiem Ukrainas tauta šo likumu noraida. c) Pēc Amerikas vēstniecības spiediena pēdējos divos gados attiecīgie likumi ir plaši pielāgoti, ka tagad visi stratēģiskie koncerni tiek Rietumu industrijas pārstāvju virzīti. Pie tam, te iet runa, piemēram, par naftas un gāzes tirgū darbojošos valsts enerģijas koncernu “Naftogaz”, par dzelzceļa sabiedrību “Ukrzaliznytsia”, par lielo valsts banku “Oschadbank”, par valsts militāro koncernu “Ukroboronprom”, kam pieder visi valsts militārie uzņēmumi, par vislielāko finanšu un bankas pakalpojumu sniedzēja “PrivatBank”, lielākajiem privātajiem pakalpojumu sniedzējiem un par daudziem citiem. Neviena no šīm sabiedrībām nevar pieņemt kaut vienu lēmumu, kas nebūtu viņu uzraugu padomnieku svētīts. Uzraugu padomnieki tagad jau sastāv gandrīz tikai no ārzemniekiem (amerikāņi, briti, poļi, latvieši un citi), kas tiek iecelti no ārpuses. Viņi attiecīgajās nozarēs nav nekādi speciālisti, bet viņi ir nolīgti tam, lai kontrolētu lēmumus un attīstību tā, ka tas kalpotu Rietumu sponsoru interesēm, bet ne Ukraiņu tautai. Kopsavilkums: Ukrainas neatkarība līdz šim tikusi saprasta vienpusīgi. Jo Ukraina arvien vairāk nonāk zem Rietumu struktūru un institūciju kontroles. Un tādēļ ne pilsoņu karš Donbasā, ne nabadzībā grimšana un de-industrualizācija Ukrainā nebeidzas. Tagad trīs ceturtdaļas no iedzīvotājiem jau uzskata, ka valsts virzās nepareizā virzienā. Rietumu mediji runā tikai par draudiem no Krievijas puses. Vai nebūtu daudz labāk pie kauna staba pienaglot to, ka Ukrainas neatkarība tiek apdraudēta caur Rietumu diktātu un iejaukšanos, ja ne pat aneksiju? Par īstu neatkarību runa var būt tikai tad, ja Ukraina efektīvi atbrīvotos arī no katra Rietumu diktāta un viņu institūcijām, piemēram, SVF.

no mvo.

Avoti: Unabhängigkeitstag Ukraine: Die Ukraine feiert pompös – und setzt ein Zeichen gegen Russland: https://www.srf.ch/news/international/unabhaengigkeitstag-ukraine-die-ukraine-feiert-pompoes-und-setzt-ein-zeichen-gegen-russland
Kontroverse über abgehörtes Telefonat Nulands: https://de.wikipedia.org/wiki/Victoria_Nuland#Kontroverse_%C3%BCber_abgeh%C3%B6rtes_Telefonat_Nulands
Ex-US-Vize Biden plaudert aus dem Nähkästchen – über Sanktionen, Merkel und die Ukraine: https://www.youtube.com/watch?v=vB_auIGJG4g&t=10s
Seit 1. Juli wurden in der Ukraine fast 2.000 Kaufverträge für Schwarzerde-Flächen abgeschlossen: https://www.anti-spiegel.ru/2021/seit-1-juli-wurden-in-der-ukraine-fast-2-000-kaufvertraege-fuer-schwarzerde-flaechen-abgeschlossen/
https://www.ukrinform.ua/rubric-economy/3243809-majze-80-ukrainciv-vistupaut-za-referendum-pro-rinok-zemli.html
Strategische ukrainische Konzerne, die von Vertretern der westlichen Industrie gesteuert werden: https://www.naftogaz.com/www/3/nakweben.nsf/0/C05E55FE9F457547C2257F9D003C672C?OpenDocument&Expand=5&
https://privatbank.ua/about/management/corp
https://www.uz.gov.ua/en/about/general_information/nagliadova_rada/
https://www.oschadbank.ua/ua/supervisory_board
Dreiviertel der Bevölkerung sind mittlerweile der Ansicht, dass sich das Land in eine falsche Richtung bewegt: https://suspilne.media/99388-tri-cetverti-ukrainciv-vvazaut-so-spravi-v-kraini-ruhautsa-v-nepravilnomu-napramku/

Ukrainas neatkarības dienā: vai Ukraina tiešām ir neatkarīga?

Sendung und Zubehör in der gewünschten Qualität herunterladen:

Attēls (augsta kvalitāte) 1280x720 - 617 KB
Attēls (zema kvalitāte) 436x270 - 145 KB


↑ Rādīt jaunākos ↑
  • Element freistellen
  • Element sperren
  • Element löschen
  • Element kopieren
  • Reihenfolge ändern
  • Vimeo-ID setzten
  • Deutsch-ID setzten
  • YouTube-ID setzten

Arhīva raidījums
{{video.originalVideoDate_format}}

{{video.desc}}

{{video.datum}}
{{video.videoTime}}
↓ Rādīt vecākos ↓
Kla.TV-Trends
Favoriten bearbeiten

Um die Reihenfolge der Topp-Videos anzupassen,
trage die Video-IDs der gewünschten Sendungen in die nachfolgenden Felder ein.
Die Video-ID kannst du wie folgt ausfindig machen:

VideoID finden


Server
wechseln
Server 1 – www1.kla.tv Server 2 – www2.kla.tv Server 3 – www3.kla.tv Server 4 – www4.kla.tv Server 5 – www5.kla.tv Server 6 – www6.kla.tv

Sekot mums

© 2022 klagemauer.TV
  • Sākumlapa
  • Kontakti
  • Juridisks paziņojums (Legal notice)
  • Datu aizsardzība
  • Mobile-Modus
{$related_html}