Korona-maskas: maza jēga, nelabojams kaitējums smadzenēm

20.03.2023 | www.kla.tv/25480

Jau gandīz divarpus gadus mūsu ikdienu būtiski apgrūtina, ar valsts rīkojumu noteiktais, masku nēšāšanas pienākums līdz ar citiem pasākumiem. Mediji nepārtraukti ir uzspieduši mums pārspīlētu draudu potenciālu. Tas daudzos cilvēkos “iekala”pārliecību par masku nepieciešamību, lai pasargātos no inficēšanās vai pat – lai izdzīvotu! Taču neviens pētījums nav pierādījis to, ka maskas pasargātu no vīrusiem. Ir gluži otrādi – pētījumi visā pasaulē atklāj, ka nav iespējams pierādīt statistiski nozīmīgu lietderību no sejas maskas lietošanas pret vīrusiem. Daudzās valstīs pēc masku valkāšanas ieviešanas korona-vīrusu saslimšanu skaits strauji pieauga, kā piem., Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, un dažos Amerikas štatos, kā Kalifornijā un Havaju salās. Austrija, kā pirmā valsts pasaulē, 2021. gadā nacionālā līmenī ieviesa obligāto masku FFP2 nēsāšanu. Taču jau 2021. gada novembrī tai bija jāziņo par visaugstāko covid - saslimstību pasaulē. Ilgstoša maskas nēšašana ir ne tikai acīmredzami nelietderīga, bet tā atstāj arī smagas sekas uz veselību. Tās radītā pretestība ievērojami apgrūtina elpošanu un traucē svaiga skābekļa piekļuvi audiem. Asinīs mērāmi pazeminās skābekļa saturs. Taču cilvēka smadzenēm lai varētu attīstīties vai uzturēt sevi, un normāli funkcionēt vajag nepārtraukti pietiekamu skābekļa daudzumu. Organisms ārkārtīgi jūtīgi reaģē uz skābekļa trūkumu. Akūti brīdinājuma signāli ir koncentrācijas spēju vājināšanās, galvassāpes, nogurums, reiboņi, reakcijas palēnināšanās, koordinācijas traucējumi. To pierāda kāds ekspertu pētījums, kad tika mērīts skābekļa piesātinājums ķirurgiem. Un izrādījās, ka maskas to jūtami pazemināja. Bet vēl svarīgākas, kā veselības aizsardzības personālam, šīs vērtības ir bērniem un pieaugušajiem, kuriem maskas vēl aizvien ir jālieto vairākas stundas dienā skolās un citos darbos. Kādā pētījumā ar 26.000 bērnu tika konstatēts, ka mazs skābekļa daudzums asinīs izpaužas ar uzvedības izmaiņām. Neiroloģe dr. Margareta Grīsa-Brisone (Griesz-Brisson), vadošā eksperte šajā jomā, skaidro, ka skābekļa samazināšana smadzenēs izraisa smadzeņu bojājumu, ko vairs nevar izlabot. Citiem vārdiem runājot, reiz izdarīts neiroloģisks bojājums ir neatgriezenisks. Doto pētījumu, un arī vācu neiroloģes dr. Margaretas Grīsas-Brisones pētījumu rezultāti dziļi satriec un liek uzskatīt obligāto masku nēsāšanu ne tikai par bezatbildīgu, bet arī – par kriminālu. Šie apsūdzošie pierādījumi sasniedz arvien plašāku publiku un tādēļ rodas cerība, ka cilvēki atkal sāks patstāvīgi pētīt visas korona-politikas pretrunas un vairs akli tam visam nesekos.

no mse. / ol.

Avoti: https://www.kla.tv/23611
https://www.kla.tv/23851
https://www.kla.tv/Coronavirus/16882&autoplay=true