„Vislielākā humanitārā katastrofa”: Finanšu eksperts Volfs izskaidro cēloņus

Lizenz:

Creative Commons-Lizenz mit Namensnennung

„Vislielākā humanitārā katastrofa”: Finanšu eksperts Volfs izskaidro cēloņus

24.05.2017 | www.kla.tv/10560

11. martā ziņu aģentūras “Associated Press”, īsi “AP”, kāda ziņa radīja īstu “raundu” (Runde – latv. – aplis, loks, patruļas apgaita, kārta, raunds): britu ANO - ārkārtas palīdzības koordinators Stefans O`Brains (Stephen O`Brian) cēla trauksmi. Četrās zemēs kopā 20 mljn. cilvēku varētu nomirt badā. O`Brians īsi pirms tam esot apmeklējis krīzes novadus Jemenā, Dienvidsudānā, Somālijā un Nigērijā - un ieguvis tādu situācijas kopainu: “Visām četrām zemēm ir viena kopīga lieta: konflikts... cilvēki pavisam vienkārši nomirs bada nāvē”, viņš teica piektdien, Drošības Padomē pārstāvētajiem diplomātiem. Ārkārtas palīdzības koordinatoram esot sasniegts “ Apvienoto Nāciju vēsturē kritiskais punkts”, kā teikts kādā ANO-paziņojumā. Apvienotās Nācijas esot konfrontētas ar vislielāko humāno katastrofu kopš to dibināšanas laikiem. O`Brians teica burtiski: “Šo zemju cilvēku stāvoklis ir šausmīgs, un bez lielas starptautiskas reakcijas tas kļūs vēl ļaunāks”. Līdz jūlijam ir nepieciešami 4,4 mljrd dolāri, teica O`Brians ANO Drošības padomē. Tātad, tas novedīs pie tā, ka būs vajadzīgi 4,4 mljrd dolāru, kuri galu galā būs jāsamaksā nodokļu maksātājiem. Bet kādēļ ne ANO, ne viens vienīgs no Rietumu mēdijiem neuzdod jautājumu, ar ko ir izskaidrojama šī, kopš 1945. gada vislielākā, cilvēces katastrofa? Jo naudas trūkums tas noteikti nevarētu būt, jo vēl 2016. gadā tām kopā īpašumā skaitījās 426 mljrd ASV dolāru – vairāk nekā visai nabadzīgākajai pasaules iedzīvotāju pusei! Un simts reizes tik daudz, kā ir nepieciešams pēc O`Briana. Tā kā, šo pārmērīgo naudas uzkrājumu dēļ, pavisam noteikti, tas nevar būt naudas trūkuma dēļ; tad kāds ir iemesls, ka mūsdienās, tehniski augsti attīstītajā pasaulē, vispār vēl ir iespējamas tādas humanitārās katastrofas? Cilvēks, kas nodarbojas ar politiskajiem, kā arī ar saimnieciskajiem - miljoniem cilvēku nabadzībā grimšanas jautājumiem, ir vācu finanšu eksperts Ernsts Volfs (Ernst Wolff). Volfs studēja ASV un, starp citu, strādāja kā brīvžurnālists, tulks un autors. Savā, 2014. gada septembrī iznākušajā grāmatā, “Pasaules vara SVF (IMF): kādas laupīšanas hronika” viņš atklāj Starptautiskā Valūtas Fonda ( IMF) vēsturi. Tajā Volfs attēlo, kā, no vienas puses, SVF politikas sekas ir bada, nabadzības, sērgu un karu veicināšana, un no otras puses, kā tā labvēlīgi ietekmē niecīgu grupiņu ultrabāgātos, kuru īpašumi pa šo laiku jau ir izauguši līdz neizmērojamiem – kā piemēram, jau pieminētie astoņi ultrabagātie vīri. Kādā intervijā ar serbu žurnālu “Geopolitika” (“Geopolitica”) Volfs runā par savas grāmatas svarīgāko saturu. Šī intervija vāciski parādījās jau 2015. gada septembrī, bet, sakarā ar “vislielāko humanitāro katastrofu”, tā tagad ir aktuālāka nekā jelkad. Volfs izskaidro praktiski finanšu industrijas “1x1”, vienkārši izskaidrojot tādus SVF programmas svarīgākos pamatbalstus, kā liberalizāciju, deregulēšanu un privatizēšanu. Volfs parāda: -kā daudzas Āfrikas valstis, kas agrāk pašas sevi apgādāja ar pārtiku, tagad caur starptautiskajiem pārtikas koncerniem ir padarītas atkarīgas. – Kā SVF kā karu pavadonis darbojās dažādās zemēs un veicināja vai pat izraisīja konfliktus. – Kā SVF mērķis no paša sākuma ir bijis nodrošināt ASV pasaules kundzību - blakus saimnieciskajām un militārajām jomām arī finansiālajā ziņā. SVF esot Volstrītas (Wall Street) un Baltā nama pagarinātā roka, tā Volfs. Apskatiet un izstudējiet paši un dodiet tālāk šo interviju, kuru veica žurnāls “Geopolitika” ar Ernstu Volfu, un noskaidroja ”vislielākās humanitārās katastrofas” visbūtiskākos iemeslus. SVF-eksperts Ernsts Volfs intervijā ar serbu žurnālu “Geopolitika”. (“Geopolitika”:) Augsti godātais Volfa kungs, pēc SVF datiem, šī organizācija tika dibināta tādēļ, lai nodibinātu un nostiprinātu veselīgu globālo valūtas sistēmu, lai stabilizētu maiņas kursus, lai izdotu kredītus, uzraudzītu naudas politiku, kā arī sniegtu tehnisku palīdzību. Vai SVF vispār ir izpildījis kādu no mērķiem, vai arī jau iepriekš uzdotais mērķis ir kalpojis “lielo interesēm”? ( Ernsts Volfs:) Pēc Otrā pasaules kara ASV bija saimnieciski un militāri pasaules visstiprākā vara. Tās producēja vairāk preču, nekā spēja patērēt. Tādēļ bija jārada jauni tirgi. Ši iemesla dēļ viņi, 1944. gadā sasauca Bretona Vuda (Bretton Woods) konferenci. Tur viņi noteica globālu valūtas sistēmu, kas bija radīta pilnīgi pēc viņu pašu interesēm. Tā saistīja visas pasaules valūtas ar cietiem apmaiņas kursiem pret ASV dolāru un darīja iespējamu to, ka viss pasaules tirgus tika pārpludināts ar ASV precēm un kapitālu. SVF uzdevums bija visā pasaulē ieviest un nostabilizēt šo sistēmu. Un tā no paša sākumā SVF mērķis arī bija - blakus saimnieciskajai un militārajai kundzībai nodrošināt arī finansiālu ASV pasaules kundzību. (“Geopolitika”:) SVF tagad ir 188 dalībvalstis, kuru balss tiesības nosaka to kapitāla lielums. Dalībvalsts ar lielāko balsu daļu ir ASV ar 16,75%. Vai tas nozīmē, ka teikšana ir ASV? Kā SVF vispār ir uzbūvēts? (Ernsts Volfs): SVF ir uzbūvēts tāpat, kā arī citas finanšu organizācijas. Tur ir ap 2 600 līdzstrādnieku, direktorāts un gubernatoru padome. ASV, protams, pieder “aizlieguma” minoritāte un veto tiesības, (kas nozīmē), ka nevar tikt pieņemts neviens lēmums bez ASV piekrišanas. Taču vissvarīgākais faktors ASV varas dominancei ir ASV dolāra dominēšana visā pasaulē. Tas nav tikai globāla vadošā valūta, bet arī vissvarīgākā rezervju valūta. Visas pasaules centrālās bankas lielu daļu savu devīzes rezervju tur ASV dolāros. Tā visa pasaule ir atkarīga no dolāra, taču vienīgā zeme, kas tos drīkst drukāt, ir ASV. Tādā veidā, ar savas valūtas palīdzību, viņi pārvalda visas finanšu lietas visā pasaulē. (Geopolitika:) SVF ir Pasaules bankas māsas-organizācija. Kā realitātē izskatās šī kooperācija? (Ernsts Volfs:) Pasaules bankas kompetence galvenokārt ir lielo investīciju projektu finansēšana – kā dzelzceļa līnijas, ostas vai dambji. SVF galvenais uzdevums ir būt par “kredīta devēju pēdējo instanci”. SVF iejaucas vienmēr tad, kad kāda zeme nonāk samaksāšanas grūtībās. Tas piedāvā kredītus, bet tos saista ar cietiem noteikumiem, kas ierobežo zemes neatkarību un pakļauj to starptautiskā finanšu kapitāla interesēm. Pamatos SVF darbojas kā tāds ķīlu aizdevējs, kas izmanto savu klientu grūto situāciju, lai tos tādā veidā padarītu padevīgus un sevi bagātinātu uz viņu rēķina. (Geopolitika:) vārds, kas atkal un atkal tiek lietots SVF kopsakarā, ir “struktūru pielāgošanas programma”. Kā izskatās tāda projekta īstenošana? (Ernsts Volfs:) ar struktūru salāgošanas programmu SVF 70-to gadu beigās sistematizēja uz neoliberālisma pamatiem savus darbības veidus. Šīs programmas svarīgākie balsta pīlari ir liberalizācija, deregulācija un privatizācija. Starp citu liberalizācija ietver importa (ieveduma) ierobežojumu atcelšanu. Tas noved pie tā, ka iekšzemes uzņēmumiem, kas lielākoties ir vidējā līmeņa, ir jākonkurē ar milzīgajiem, transnacionālajiem (internacionālajiem) koncerniem. Tādā veidā, piemēram, daudzas Āfrikas valstis, kas agrāk pašas sevi uzturēja, tika padarītas atkarīgas no starptautiskajiem pārtikas koncerniem. Deregulācija nozīmē visu ierobežojumu atcelšanu ārzemju investīcijām. Tas nozīmē, ka iekšzemes investoriem ir jākonkurē ar Volstrītas (Wall Street) gigantiem un tie tiek nospiesti. Privatizācija noved pie tā, ka agrāk finansiāli atbalstītās (subvencionētās) lietas, kā ūdens vai enerģija, pēc ārzemju koncernu atpirkšanas kļūst dārgākas un daļēji - zemāka ienākuma slāņiem – neaizsniedzamas. Tas nozīmē, ka struktūru salāgošanas programma ir labvēlīga lielajiem starptautiskajiem investoriem un kaitē pašmāju iedzīvotājiem. (Geopolitika:) Jūsu grāmatā “Pasaules vara SVF – kādas laupīšanas hronika” Jūs rakstāt par SVF vēsturiskās attīstības 4 fāzēm, izsekojot zemju kariem, pučiem un finanšu bankrotiem. Visa spēla iesākas Latīņamerikā, un sevišķi – Čīlē. Kādas bezjēdzības darīja SVF šajā kontinentā? (Ernsts Volfs:) Fašistiskais pučs Čīlē 1973. gadā bija SVF attīstības pagrieziena punkts. Pēc tam, kad diktators Pinočets bija pārņēmis varu, viņš uzdeva kādai Čikāgas Ekonomikas skolas ekonomistu grupai Miltona Friedmana vadībā no jauna organizēt saimniecību savā zemē. Šī grupa, kas kļuva pazīstama kā Čikāgas zēni (“Chicago boys”), sastāvēja no neoliberālisma piekritējiem. Neoliberālisma mērķis ir valsti plaši izcelt no saimniekošanas un to nodot tirgus spēku rokās. Bet, tā kā tirgus tiek dominēts un manipulēts no finanšu industrijas un nedaudzu transnacionālu lielkoncernu puses, tad neoliberālisms pārstāv starptautiskā lielkapitāla intereses. Ar šīs filozofijas pārņemšanu Čīlē sākās SVF neoliberālais krusta gājiens, kas turpinājās Argentīnā un vēlāk noveda pie astoņdesmito gadu latīņamerikāņu krīzes ar miljoniem strādājošo iekrišanu nabadzībā visā Dienvidamerikā. (Geopolitika:) SVF nodarbinot 2 600 līdzstrādniekus no 124 valstīm. Šī SVF bezjēdzība nevarēja rasties bez valstu valdību atļaujas un tās līdzstrādnieku līdzpalīdzības. Kā tik ātri tik daudzās zemēs var atrast nodevējus? (Ernsts Volfs:) Kopš vairākiem gadu desmitiem pasauli pilnīgi pārvalda finanšu industrija. Neviena valdība nevar ilgstoši eksistēt, nepakļaujoties globālās finanšu institūciju varai. Lielākajā daļā gadījumu politiķi jau vēlēšanu cīņas laikā tiek naudas devēju finansēti. Šīs atkarības dēļ no lielās naudas, politiķa amats pievelk vispirms jau oportūnistus (kuriem mērķis attaisno līdzekļus) un karjeristus. SVF šie cilvēki ir ideāli partneri, jo tie ir uzpērkami un viņiem nav sirdsapziņas. (Geopolitika:) Arī lielā PSRS (Padomju savienība) netika pasaudzēta no SVF. Ar kādiem argumentiem šī organizācija strādā tur, un ar kādiem pākumiem? (Ernsts Volfs:) Padomju Savienības sabrukums pirmo reizi vēsturē noveda pie tā, ka centralizēti pārvaldīta plānveida tautsaimniecība tika likvidēta un atkal aizvietota ar kapitālistisko sistēmu (kuru vada tirgus). SVF ļoti ātri atpazina iespējas, kādas piedāvā rietumu bankas un koncerni, un tā SVF, kopā ar kādreizējajiem funkcionāriem un partijas biedriem, organizēja sainmiecības privatizāciju. Šī kooperācija noveda pie milzīgas, kādreizējā padomju pilsoņu kopējā īpašuma, izlaupīšanas un radīja oligarhu slāni, kas lielu daļu sava īpašuma ielika rietumu bankās. Lai gan SVF šo pasākumu sākumā bija apsolījusi labāku nākotni, strādājošajai tautai šī tirgus saimniecības ieviešana nozīmēja katastrofālu sociālu kāpienu lejup. Vēl šodien trešdaļai agrākās Padomju Savienības teritorijas cilvēku dzīves līmenis atrodas zem plānveida saimniekošanas laiku līmeņa. (Geopolitika:) Deviņdesmito gadu sākumā SVF tēmēja (paņēma uz “vizieri”) uz Dienvidslāviju. Viena grāmatas nodaļa ir veltīta šai tēmai. Jūs apgalvojat, ka SVF darbojās šajā zemē kā kara pavadonis. (Ernsts Volfs:) SVF mērķtiecīgi deva savu ieguldījumu Dienvidslāvijas destabilizēšanā, kavējot vai pārtraucot kapitāla plūsmu starp Serbiju, kā valsts daļu, un pārējām republikām un provincēm, un tādā veidā sistemātiski veicināja nacionālistiskas tendences. SVF stratēģijas Dienvidslāvijā pamatā bija ASV intereses – bloka brīvo režīmu aizstāt ar rietumiem paklausīgu režīmu. Bez tam SVF ir darbojusies kopā ar ES, kas gribēja pievienot sev kādreizējās Dienvidslāvijas daļas. Dienvidslāvijas notikumi – tāpat kā Ukrainas notikumi – rāda, ka finanšu organizācija ar ekonomisku un finansiālu mēru palīdzību var panākt, ka vesela zeme sistemātiski tiek iedzīta karā. (Geopolitika:) Ja kādu zemi grib saimnieciski izpostīt, tad būtu jāaicina SVF. Serbija tam ir vislabākais piemērs. Kopš 2000. gada šī zeme tiek ļoti stipri SVF ietekmēta; var teikt – SVF nodarbojas ar katastrofālo šīs zemes finanšu politiku. Ietekmēšana ir tik drastiska, ka pat Serbijas valdībai tiek rakstīts priekšā, ka elektrības cenai aprīlī ir jāpieaug par 15%. Vai tādējādi SVF parāda sevi kā starptautiskā finanšu kapitāla valdīšanas instrumentu? (Ernst Volfs:) Pavisam noteikti. Paaugstinot elektrības cenu, SVF noslogo strādājošos cilvēkus Serbijā, kuriem jau tā nav nekāda vienkāršā dzīve. SVF austeritātes (stingras taupības) politika Serbijā nav citāda, kā jebkurā citā pasaules zemē. Nekad tā neskar ultrabāgātos, bet vienmēr strādājošos cilvēkus, un jo sevišķi – sabiedrības vājākos locekļus. SVF palīdz globālajai finanšu elitei uz pārējās cilvēces rēķina bagātināt sevi līdz neizmērojamiem augstumiem. Līdz ar to tas aktīvi veicina visļaunāko mūsu planētas attīstību – sociālās nevienlīdzības eksploziju. Vēl nekad cilvēces vēsturē atšķirība starp nabagajiem un bagātajiem nav bijusi tik liela, kā šodien. (Geopolitika:) Vai 2007./2008.gada lielajā finanšu krīzē arī bija klāt SVF roka, kā arī, varbūt, Grieķijā, Islandē, Īrijā, Kiprā...? (Ernsts Volfs:) SVF nebija krīzes cēlonis, taču – tikko krīze sākās, tas kopā ar Eiropas Centrālo banku un ar Eiropas Komisiju izveidoja “troiku” un iejaucās visā cietībā. Krīzes cēlonis bija finanšu industrijas bezsirdsapziņas finanšu spekulāciju darījumi. SVF vienmēr ir apstrīdējuši šo cēloni un apgalvo, ka krīzes zemes esot dzīvojušas pāri savām iespējām, un tādēļ tām vajagot taupīt. Un SVF loma bija tā, lai īstos parādniekus – baņķierus – aizsargātu, un viņu bezsirdsapziņas politikas sekas, austeritātes (visstingrākās taupības) programmu veidā, noveltu uz strādājošajiem cilvēkiem. Tādā veidā SVF ir sekmējis vislielāko mantas pārdalīšanu, kas jelkad ir notikusi Eiropas zemēs. (Geopolitika:) Tik plašā zemju aplaupīšanā vajadzētu būt arī vainīgajiem. Kā viņus sauc? (Ernsts Volfs:) Vainīgie vispirms ir bezsirdsapziņas baņķieri, kas neapvaldīti un neskatoties uz savas darbības sociālajām sekām, ir spekulējuši finanšu tirgos. Otrkārt, tie ir banņķieriem paklausīgie politiķi, kas neizdevušos spekulāciju sekas uzgrūž strādājošajiem iedzīvotājiem. Treškārt, tie ir vadošie tādu organizāciju locekļi, kā SVF, kas organizē strādājošo iedzīvotāju aplaupīšanu pēc atsevišķu pollitiķu norādījumiem. Pamatos visām trim grupām vajadzētu tikt sauktām pie atbildības un tiesas priekšā par saviem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. (Geopolitika:) ASV ir tālu citiem priekšā ar saviem parādu apmēriem. Vai galu galā SVF nospiedīs uz ceļiem arī ASV? (Ernsts Volfs:) SVF ir Volstrītas (Wall Street) un Baltā nama pagarinātā roka. Tas nekad nespiedīs ASV ceļos, bet tas darīs visu, lai noturētu Vašingtonas varu. Tā kā dolārs kā rezerves valūta kļūst arvien vājāks, bet Ķīna kā saimnieciskā vara kļūst arvien stiprāka, tad SVF šobrīd mēģina sagatavoties laikam pēc dolāra dominances. Tā Ķīnas juaņs ir jāuzņem valūtu grozā, kas ir pamats “speciālām aizņēmuma tirāžas tiesībām” (SVF paša valūta). Taču visas šīs pūles klups, jo pastāvošā finanšu sistēma vairs nav glābjama.

no von dd.