Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Ja pasaules sabiedrībai ir kāda patiešām liela vajadzība, tad tā ir vajadzība pēc īsti kvalitatīviem medijiem. Jau pierādījies, ka to nevar sasniegt ar “gudru” sevis pašpasludināšanu, bet gan tikai ar patiesi labu kvalitāti. Kādu ieguldīšanos tas maksā, ja grib tikt pieskaitīts kvalitatīvajiem medijiem? Kas ziņu dienestā tieši veido īsto kvalitāti? [lasīt tālāk]
Ja pasaules sabiedrībai ir kāda patiešām liela vajadzība, tad tā ir vajadzība pēc īsti kvalitatīviem medijiem. Jau pierādījies, ka to nevar sasniegt ar “gudru” sevis pašpasludināšanu, bet gan tikai ar patiesi labu kvalitāti. Kādu ieguldīšanos tas maksā, ja grib tikt pieskaitīts kvalitatīvajiem medijiem? Kas ziņu dienestā tieši veido īsto kvalitāti?
- Īstā kvalitāte neizplata ne melus, ne apmelojumus.
- Īstā kvalitāte uzrāda izsekojamu sakrišanu starp prognozi un iestājušos realitāti.
- Īstās kvalitātes rīcībā ir nopietni un solīdi avoti, tā noraida anonīmus piesūtījumus.
- Īstā kvalitāte nekad neorientējas pēc vairākuma, bet gan pēc patiesības.
- Īstā kvalitāte rodas tiklab no reālas neatkarības, kā arī no neitralitātes, skatoties uz ekonomiku, politiku, zinātni, reliģiju, ideoloģiju utt.
- Īstā kvalitāte nebaidās ne no kādas uzpērkošās varas un neļauj sevi uzpirkt.
- Īstā kvalitāte vienmēr paceļ tautas veselību un labklājību pāri pār tirgus un elites interesēm.
- Īstā kvalitāte nekad nenoslēpj vai neizkropļo nekādas kopsakarības.
- Īstā kvalitāte ievēro konteksta prioritātes un nenoklusē tās. Mērķtiecīga izlaišana pieder pie lielākajām kvalitātes slepkavām.
- Īstā kvalitāte izteicienus nekad neieliek paškonstruētās, sveša veida kopsakarībās.
- Īstā kvalitāte skolo patstāvīgo domāšanu un veicina tautas nobriešanu.
- Īstā kvalitāte neprasa aklu ticību, bet novēro darbus.
- Summārais konstatējums: ja visi mediji bez nosacījumiem turētos jau tikai pie sava preses kodeksa, tad pastāvētu vairs tikai kvalitātes mediji. Taču iestādes mediji, analogi savām novirzēm no preses kodeksa, nonāk arvien lielākā neslavā.
Salīdziniet Preses kodeksa saturu ar tā sauktajiem kvalitātes medijiem, tas ir – ar main-streamu:
Preses kodekss ietver kopā 16 punktus:
1. Patiesīgums un cilvēka cieņas ievērošana
Cieņa patiesības priekšā, cilvēka cieņas sargāšana un patiesa sabiedrības pamācīšana ir preses augstākie likumi. Katra presē darbīgā persona uz šī pamata sargā mediju cieņu un ticamību.
2. Rūpīgums
Pētīšana ir žurnālistiskās rūpības neatņemams instruments. Katra publicēšanai paredzētā informācija vārda, attēlu un grafiku veidā, atkarībā no apstākļiem, ir rūpīgi jāpārbauda uz to satura patiesīgumu, un ir jānodod tālāk atbilstoši patiesībai. To jēga caur apstrādi, virsrakstu vai attēlu aprakstien nedrīkst tikt izkropļota vai viltota. Neapstiprināti ziņojumi, baumas un domas ir jādara zināmas kā tādas. Simbolu fotogrāfijām ir jābūt atpazīstamām kā tādām vai tās ir jādara atpazīstamas.
3. Labojumi, precizējumi
Publicētās ziņas vai apgalvojumi, it sevišķi, ja tie attiecas uz personām, un kas vēlāk atklājas kā nepareizas, publicējušajam orgānam, kas tās ir atnesis, pašam ir nekavējoties, piemērotā veidā jāizlabo.
4. Pētīšanas robežas
Radot datus, ziņas, informatīvo materiālu un attēlus, kas attiecas uz personām, nedrīkst pielietot nekādas netīras metodes.
5. Amata noslēpums
Prese sargā amata noslēpumu, tā lieto liecības atteikšanas tiesības un neizdod informētājus bez viņu skaidras piekrišanas. Norunātā konfidenciālitāte (slepenība) ir jāpasargā pamatprincipiāli.
6. Nošķiršanās no darbībām
Žurnālisti un izdevēji neizdara nekādas darbības, kas varētu likt apšaubīt preses ticamību.
7. Nošķiršanās no reklāmas un redakcijas
Preses atbildība sabiedrības priekšā pavēl, lai redakcionālās publikācijas neietekmētu trešo personu privātās vai biznesa intereses vai žurnālistu personīgās saimieciskās intereses. Izdevēji vai redaktori novērš tādus mēģinājumus un uzmana, lai skaidri tiktu nošķirti redakcionālie teksti no publikācijām ar reklāmas mērķiem. Publikācijām, kas skar izdevniecības pašas intereses, ir jābūt skaidri atpazīstamām.
8. Personu tiesības
Prese ciena cilvēka privāto dzīvi un viņa personīgo informatīvo pašnoteikšanos. Ja viņa uzvedība ir sabiedriski interesanta, tad tā drīkst tikt apspriesta presē. Identificējošās ziņās sabiedrības informācijas interesēm ir jābūt pārsvarā pār skartā apsargāšanas cienīgajām interesēm. Pliku sensāciju interesi neattaisno nekādas identificējošās ziņas.
Ciktāl ir vajadzīga anonimitāte, tai ir jādarbojas.
Prese nodrošina redakcionālo datu aisardzību.
9. Goda sargāšana
Žurnālistikas ētikai runā pretī cilvēku goda aizskaršana ar nepiemērotiem attēlojumiem vārdā un attēlos.
10. Reliģija un pasaules uzskats
Prese atsakās noniecināt reliģiozo, pasaules uzskata vai tikumisko (ētisko) pārliecību.
11. Sensāciju ziņošana un jaunatnes aizsardzība
Prese atsakās nepiemēroti, sensacionāli attēlot vardarbību, brutalitāti un ciešanas. Prese ievēro jaunatnes aizsardzību.
12. Diskriminācijas
Neviens nedrīkst tikt diskriminēts sava dzimuma, īpašo vajadzību vai piederības dēļ kādai etniskai, reliģiozai, sociālai vai nacionālai grupai.
12.1 Ziņošana par noziegumiem
Ziņojot par noziegumiem, aizdomās turētā vai vainīgā piederība kādai reliģiozai, etniskai vai citai mazākuma grupai tiek minēta tikai tad, ja ziņotā nodarījuma izpratnes vajadzībām pastāv pamatojama sakarība ar lietu.
Ir sevišķi jāievēro, ka šāda minēšana varētu uzkūdīt aizspriedumus pret mazākumu.
13. Nevainīguma pieņēmums
Ziņošanai par izmeklēšanu, par krimināllietu un citām procesuālām formām ir jānotiek bez aizspriedumiem. Pamatprincips par nevainības pieņēmumu ir spēkā arī presei.
14. Ziņošana par medicīnu
Medicīniskās tēmās ir jāizvairās no nepiemēroti sensacionāliem attēlojumiem, kas lasītājos varētu modināt bailes vai cerības. Izmeklējumu rezultāti vēl agrās stadijās nav jāattēlo kā jau noslēgti vai gandrīz jau noslēgti.
15. Priekšrocības, privilēģijas
Jebkādu priekšrocību pieņemšana, kas varētu nostrādāt, ierobežojot izdevniecības un redakcijas lemšanas brīvību, nav savienojama ar cieņu, ar neatkarību un ar preses uzdevumu. Kas ļauj sevi uzpirkt, lai ziņas izplatītu vai apspiestu, rīkojas negodīgi un pret amatu.
16. Rājienu publicēšana
Tas atbilst godīgai ziņošanai, ja publicē no Vācijas Preses Padomes sabiedriski izteiktos rājienus, un sevišķi – skartajos publicēšanas orgānos, respektīvi, telemedijos.
Nepalieciet pasīvi, ja Jūsu mīļākie raidītāji, Jūsu iecienītākie žurnāli, radioraidītāji vai vienalga, kas – novirzās no šiem nosauktajiem punktiem! Rakstiet vēstules, lai koriģētu; ja vajadzīgs, protestējiet, lai Jūsu informētāji turpmāk vairs nezaudētu kvalitāti. Jo tas, kas zaudē savu kvalitāti, beigās pazaudē arī visu savu publiku.
01.09.2019 | www.kla.tv/14838
Ja pasaules sabiedrībai ir kāda patiešām liela vajadzība, tad tā ir vajadzība pēc īsti kvalitatīviem medijiem. Jau pierādījies, ka to nevar sasniegt ar “gudru” sevis pašpasludināšanu, bet gan tikai ar patiesi labu kvalitāti. Kādu ieguldīšanos tas maksā, ja grib tikt pieskaitīts kvalitatīvajiem medijiem? Kas ziņu dienestā tieši veido īsto kvalitāti? - Īstā kvalitāte neizplata ne melus, ne apmelojumus. - Īstā kvalitāte uzrāda izsekojamu sakrišanu starp prognozi un iestājušos realitāti. - Īstās kvalitātes rīcībā ir nopietni un solīdi avoti, tā noraida anonīmus piesūtījumus. - Īstā kvalitāte nekad neorientējas pēc vairākuma, bet gan pēc patiesības. - Īstā kvalitāte rodas tiklab no reālas neatkarības, kā arī no neitralitātes, skatoties uz ekonomiku, politiku, zinātni, reliģiju, ideoloģiju utt. - Īstā kvalitāte nebaidās ne no kādas uzpērkošās varas un neļauj sevi uzpirkt. - Īstā kvalitāte vienmēr paceļ tautas veselību un labklājību pāri pār tirgus un elites interesēm. - Īstā kvalitāte nekad nenoslēpj vai neizkropļo nekādas kopsakarības. - Īstā kvalitāte ievēro konteksta prioritātes un nenoklusē tās. Mērķtiecīga izlaišana pieder pie lielākajām kvalitātes slepkavām. - Īstā kvalitāte izteicienus nekad neieliek paškonstruētās, sveša veida kopsakarībās. - Īstā kvalitāte skolo patstāvīgo domāšanu un veicina tautas nobriešanu. - Īstā kvalitāte neprasa aklu ticību, bet novēro darbus. - Summārais konstatējums: ja visi mediji bez nosacījumiem turētos jau tikai pie sava preses kodeksa, tad pastāvētu vairs tikai kvalitātes mediji. Taču iestādes mediji, analogi savām novirzēm no preses kodeksa, nonāk arvien lielākā neslavā. Salīdziniet Preses kodeksa saturu ar tā sauktajiem kvalitātes medijiem, tas ir – ar main-streamu: Preses kodekss ietver kopā 16 punktus: 1. Patiesīgums un cilvēka cieņas ievērošana Cieņa patiesības priekšā, cilvēka cieņas sargāšana un patiesa sabiedrības pamācīšana ir preses augstākie likumi. Katra presē darbīgā persona uz šī pamata sargā mediju cieņu un ticamību. 2. Rūpīgums Pētīšana ir žurnālistiskās rūpības neatņemams instruments. Katra publicēšanai paredzētā informācija vārda, attēlu un grafiku veidā, atkarībā no apstākļiem, ir rūpīgi jāpārbauda uz to satura patiesīgumu, un ir jānodod tālāk atbilstoši patiesībai. To jēga caur apstrādi, virsrakstu vai attēlu aprakstien nedrīkst tikt izkropļota vai viltota. Neapstiprināti ziņojumi, baumas un domas ir jādara zināmas kā tādas. Simbolu fotogrāfijām ir jābūt atpazīstamām kā tādām vai tās ir jādara atpazīstamas. 3. Labojumi, precizējumi Publicētās ziņas vai apgalvojumi, it sevišķi, ja tie attiecas uz personām, un kas vēlāk atklājas kā nepareizas, publicējušajam orgānam, kas tās ir atnesis, pašam ir nekavējoties, piemērotā veidā jāizlabo. 4. Pētīšanas robežas Radot datus, ziņas, informatīvo materiālu un attēlus, kas attiecas uz personām, nedrīkst pielietot nekādas netīras metodes. 5. Amata noslēpums Prese sargā amata noslēpumu, tā lieto liecības atteikšanas tiesības un neizdod informētājus bez viņu skaidras piekrišanas. Norunātā konfidenciālitāte (slepenība) ir jāpasargā pamatprincipiāli. 6. Nošķiršanās no darbībām Žurnālisti un izdevēji neizdara nekādas darbības, kas varētu likt apšaubīt preses ticamību. 7. Nošķiršanās no reklāmas un redakcijas Preses atbildība sabiedrības priekšā pavēl, lai redakcionālās publikācijas neietekmētu trešo personu privātās vai biznesa intereses vai žurnālistu personīgās saimieciskās intereses. Izdevēji vai redaktori novērš tādus mēģinājumus un uzmana, lai skaidri tiktu nošķirti redakcionālie teksti no publikācijām ar reklāmas mērķiem. Publikācijām, kas skar izdevniecības pašas intereses, ir jābūt skaidri atpazīstamām. 8. Personu tiesības Prese ciena cilvēka privāto dzīvi un viņa personīgo informatīvo pašnoteikšanos. Ja viņa uzvedība ir sabiedriski interesanta, tad tā drīkst tikt apspriesta presē. Identificējošās ziņās sabiedrības informācijas interesēm ir jābūt pārsvarā pār skartā apsargāšanas cienīgajām interesēm. Pliku sensāciju interesi neattaisno nekādas identificējošās ziņas. Ciktāl ir vajadzīga anonimitāte, tai ir jādarbojas. Prese nodrošina redakcionālo datu aisardzību. 9. Goda sargāšana Žurnālistikas ētikai runā pretī cilvēku goda aizskaršana ar nepiemērotiem attēlojumiem vārdā un attēlos. 10. Reliģija un pasaules uzskats Prese atsakās noniecināt reliģiozo, pasaules uzskata vai tikumisko (ētisko) pārliecību. 11. Sensāciju ziņošana un jaunatnes aizsardzība Prese atsakās nepiemēroti, sensacionāli attēlot vardarbību, brutalitāti un ciešanas. Prese ievēro jaunatnes aizsardzību. 12. Diskriminācijas Neviens nedrīkst tikt diskriminēts sava dzimuma, īpašo vajadzību vai piederības dēļ kādai etniskai, reliģiozai, sociālai vai nacionālai grupai. 12.1 Ziņošana par noziegumiem Ziņojot par noziegumiem, aizdomās turētā vai vainīgā piederība kādai reliģiozai, etniskai vai citai mazākuma grupai tiek minēta tikai tad, ja ziņotā nodarījuma izpratnes vajadzībām pastāv pamatojama sakarība ar lietu. Ir sevišķi jāievēro, ka šāda minēšana varētu uzkūdīt aizspriedumus pret mazākumu. 13. Nevainīguma pieņēmums Ziņošanai par izmeklēšanu, par krimināllietu un citām procesuālām formām ir jānotiek bez aizspriedumiem. Pamatprincips par nevainības pieņēmumu ir spēkā arī presei. 14. Ziņošana par medicīnu Medicīniskās tēmās ir jāizvairās no nepiemēroti sensacionāliem attēlojumiem, kas lasītājos varētu modināt bailes vai cerības. Izmeklējumu rezultāti vēl agrās stadijās nav jāattēlo kā jau noslēgti vai gandrīz jau noslēgti. 15. Priekšrocības, privilēģijas Jebkādu priekšrocību pieņemšana, kas varētu nostrādāt, ierobežojot izdevniecības un redakcijas lemšanas brīvību, nav savienojama ar cieņu, ar neatkarību un ar preses uzdevumu. Kas ļauj sevi uzpirkt, lai ziņas izplatītu vai apspiestu, rīkojas negodīgi un pret amatu. 16. Rājienu publicēšana Tas atbilst godīgai ziņošanai, ja publicē no Vācijas Preses Padomes sabiedriski izteiktos rājienus, un sevišķi – skartajos publicēšanas orgānos, respektīvi, telemedijos. Nepalieciet pasīvi, ja Jūsu mīļākie raidītāji, Jūsu iecienītākie žurnāli, radioraidītāji vai vienalga, kas – novirzās no šiem nosauktajiem punktiem! Rakstiet vēstules, lai koriģētu; ja vajadzīgs, protestējiet, lai Jūsu informētāji turpmāk vairs nezaudētu kvalitāti. Jo tas, kas zaudē savu kvalitāti, beigās pazaudē arī visu savu publiku.
no von is.