Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Alberts Einšteins reiz skaidri pateica: “Katram no mums ir neticams potenciāls! Ja zivi mērīs pēc tā, cik labi tā var uzrāpties kokā, tad tā vienmēr domās, ka tā ir dumja .” Helsinkos tieši tādēļ Izglītības ministrijas vadītāja Marjo Kyllonena pasludināja pašreizējo izglītības sistēmu par novecojušu.[lasīt tālāk]
Somija revolucionarizē savu izglītības sistēmu.
Alberts Einšteins reiz skaidri pateica: “Katram no mums ir neticams potenciāls! Ja zivi mērīs pēc tā, cik labi tā var uzrāpties kokā, tad tā vienmēr domās, ka tā ir dumja .” Helsinkos tieši tādēļ Izglītības ministrijas vadītāja Marjo Kyllonena pasludināja pašreizējo izglītības sistēmu par novecojušu. Pēc viņas uzskatiem, mācību metodēm būtu jābūt oriontētām uz skolēnu specifisko domāšanu, spējām un attīstības stāvokli, kā arī uz viņa īpašībām. Plašo priekšmetu mācīšana, piemēram, matemātika, ģeogrāfija un vēsture, atkarībā no patikšanas, spējām un attīstības mērķiem, nākotnē varētu tikt pasniegta dažādās tēmu jomās. Piemēram, kāda jauna kursa virsraksta priekšlikums ir “Strādāšana kafejnīcā”. Šeit skolēni kopā praktiskā veidā iegūst kompetences saimniekošanā, komunikācijā un pie tam uzlabo savas angļu valodas zināšanas. 70% Helsinku skolotāju jau ir sākuši sagatavoties jaunajam mācību stilam. Vai cilvēce jau sāk no jauna atklāt to, ka tā ir organisma daļa?
27.01.2020 | www.kla.tv/15614
Somija revolucionarizē savu izglītības sistēmu. Alberts Einšteins reiz skaidri pateica: “Katram no mums ir neticams potenciāls! Ja zivi mērīs pēc tā, cik labi tā var uzrāpties kokā, tad tā vienmēr domās, ka tā ir dumja .” Helsinkos tieši tādēļ Izglītības ministrijas vadītāja Marjo Kyllonena pasludināja pašreizējo izglītības sistēmu par novecojušu. Pēc viņas uzskatiem, mācību metodēm būtu jābūt oriontētām uz skolēnu specifisko domāšanu, spējām un attīstības stāvokli, kā arī uz viņa īpašībām. Plašo priekšmetu mācīšana, piemēram, matemātika, ģeogrāfija un vēsture, atkarībā no patikšanas, spējām un attīstības mērķiem, nākotnē varētu tikt pasniegta dažādās tēmu jomās. Piemēram, kāda jauna kursa virsraksta priekšlikums ir “Strādāšana kafejnīcā”. Šeit skolēni kopā praktiskā veidā iegūst kompetences saimniekošanā, komunikācijā un pie tam uzlabo savas angļu valodas zināšanas. 70% Helsinku skolotāju jau ir sākuši sagatavoties jaunajam mācību stilam. Vai cilvēce jau sāk no jauna atklāt to, ka tā ir organisma daļa?
no enm
http://www.land.lu/page/article/022/334022/FRE/index.html