Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
„Vācijas izglītībā valda trūkumi visos stūros un galos“, tā ziņo sistēmas mediji. Viņi šos trūkumus pirmām kārtām attiecina uz digitālo izglītību, kurai ir jāsākas jau pamatskolā. Bet par augošo palīgā saucienu skaitu no skolām turpretim netiek runāts. Tie izskan Izglītības Ministrijā nevis nepietiekamā digitalizējuma dēļ, bet gan skolēnu agresivitātes, respekta trūkuma un skolotāju ignorēšanas dēļ. [lasīt tālāk]
„Vācijas izglītībā valda trūkumi visos stūros un galos“, tā ziņo sistēmas mediji. Viņi šos trūkumus pirmām kārtām attiecina uz digitālo izglītību, kurai ir jāsākas jau pamatskolā. Bet par augošo palīgā saucienu skaitu no skolām turpretim netiek runāts. Tie izskan Izglītības Ministrijā nevis nepietiekamā digitalizējuma dēļ, bet gan skolēnu agresivitātes, respekta trūkuma un skolotāju ignorēšanas dēļ.
Likumu neievērošana, mācību stundu sabotāža vai varas pielietošana padara skolas ikdienu arvien vairāk par gandrīz neiespējamu, ziņo vācu bērnu un jaunatnes psihiatrs dr. Michael Winterhoff savā jaunākajā grāmatā. Kā pamata cēloni tam ne tikai viņš, bet arī citi viņa amata kolēģi, kā prof. dr. Manfred Spitzer, atzīst pieaugošu attiecību trūkumu starp bērniem un vecākiem. resp., skolotājiem, kas tieši caur digitalizēšanu vēl pastiprināsies.
Bet par šiem brīdinājumiem nepietiekami runā gan žurnālisti, gan politiķi. Arī citi brīdinājumi par pieaugošu izglītības digitalizēšanu paliek nesadzirdēti. Kādā pedagoga Petera Hensingera referātā viņš kā dzinējspēku šai parādībai atmasko dažādus lielkoncernus. Viņu vēlme esot, ar tehnikas palīdzību padarīt liekus visus skolotājus. Tā vietā skolēniem esot jāreaģē uz “inteliģento kompjūtera programmu norādījumiem”. Par to reālā laikā no skolēniem tikšot ievākts un izvērtēts jebkāds datu daudzums par viņiem.
Ideālajam skolēnam nepārtraukti ir jātiek ar to caurstarotam, bez jebkāda privātuma un jānokļūst lielkoncernu kontrolē. Jaunā paaudze tādējādi sistemātiski tikšot izaudzināta par vergiem, kas var dzirdēt tikai kompjūtera balsi un darīt to, ko saka šī “mašīna”. Pedagogs dr. Matthias Burchardt no Ķelnes Universitātes tādēļ prasa, lai beidzot vecāki un pedagogi aktivizētos pret šo tehniku. Sekojošs citāts no dr. Michael Winterhoffa, vācu bērnu psihiatra, psihoterapeita un autora liek ieklausīties: „Ja nekavējoties attiecības starp skolotāju un skolēnu netiks atkal ieliktas apmācības viduspunktā, tad mēs varam sagatavoties uz to, ka skolas, kurās skolotāji vairs nevar “izsisties cauri”, un kur skolotāji pat baidās no skolēniem, kļūs par normālu parādību”.
11.05.2020 | www.kla.tv/16377
„Vācijas izglītībā valda trūkumi visos stūros un galos“, tā ziņo sistēmas mediji. Viņi šos trūkumus pirmām kārtām attiecina uz digitālo izglītību, kurai ir jāsākas jau pamatskolā. Bet par augošo palīgā saucienu skaitu no skolām turpretim netiek runāts. Tie izskan Izglītības Ministrijā nevis nepietiekamā digitalizējuma dēļ, bet gan skolēnu agresivitātes, respekta trūkuma un skolotāju ignorēšanas dēļ. Likumu neievērošana, mācību stundu sabotāža vai varas pielietošana padara skolas ikdienu arvien vairāk par gandrīz neiespējamu, ziņo vācu bērnu un jaunatnes psihiatrs dr. Michael Winterhoff savā jaunākajā grāmatā. Kā pamata cēloni tam ne tikai viņš, bet arī citi viņa amata kolēģi, kā prof. dr. Manfred Spitzer, atzīst pieaugošu attiecību trūkumu starp bērniem un vecākiem. resp., skolotājiem, kas tieši caur digitalizēšanu vēl pastiprināsies. Bet par šiem brīdinājumiem nepietiekami runā gan žurnālisti, gan politiķi. Arī citi brīdinājumi par pieaugošu izglītības digitalizēšanu paliek nesadzirdēti. Kādā pedagoga Petera Hensingera referātā viņš kā dzinējspēku šai parādībai atmasko dažādus lielkoncernus. Viņu vēlme esot, ar tehnikas palīdzību padarīt liekus visus skolotājus. Tā vietā skolēniem esot jāreaģē uz “inteliģento kompjūtera programmu norādījumiem”. Par to reālā laikā no skolēniem tikšot ievākts un izvērtēts jebkāds datu daudzums par viņiem. Ideālajam skolēnam nepārtraukti ir jātiek ar to caurstarotam, bez jebkāda privātuma un jānokļūst lielkoncernu kontrolē. Jaunā paaudze tādējādi sistemātiski tikšot izaudzināta par vergiem, kas var dzirdēt tikai kompjūtera balsi un darīt to, ko saka šī “mašīna”. Pedagogs dr. Matthias Burchardt no Ķelnes Universitātes tādēļ prasa, lai beidzot vecāki un pedagogi aktivizētos pret šo tehniku. Sekojošs citāts no dr. Michael Winterhoffa, vācu bērnu psihiatra, psihoterapeita un autora liek ieklausīties: „Ja nekavējoties attiecības starp skolotāju un skolēnu netiks atkal ieliktas apmācības viduspunktā, tad mēs varam sagatavoties uz to, ka skolas, kurās skolotāji vairs nevar “izsisties cauri”, un kur skolotāji pat baidās no skolēniem, kļūs par normālu parādību”.
no Pi/ah
Dr. M. Winterhoff; Buch: „Deutschland verdummt“; S. 82-85 https://www.tagesspiegel.de/gesellschaft/panorama/hirnforscher-manfred-spitzer-kinder-lernen-besser-ohne-computer/965756.html
https://www.gew-bw.de/fileadmin/media/sonstige_downloads/bw/Kreise/Boeblingen/Info/GEW_BB_Digit_Bildung_170621.pdf
https://www.diagnose-funk.org/download.php?field=filename&id=374&class=DownloadItem