Mediji (Latviešu)

Noklusētie fakti par Ryanair reisa uz Minsku nosēšanos

21.06.2021

21.06.2021

Noklusētie fakti par Ryanair reisa uz Minsku nosēšanos

23. maijā Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītajai pasažieru lidmašīnai pa ceļam no Grieķijas uz Lietuvu pavēlēts nosēsties Minskā (Baltkrievija). Lidmašīnā esošais opozīcijas blogeris un žurnālists Romāns Protasevičs tika arestēts. Šajā raidījumā tiek izcelti foni, kurus Rietumu mediji un politiķi pastāvīgi ignorē. Vai varbūt tam ir kāda saistība ar koronas politiku? [lasīt tālāk]

Lizenz:

Creative Commons-Lizenz mit Namensnennung

Noklusētie fakti par Ryanair reisa uz Minsku nosēšanos

21.06.2021 | www.kla.tv/19055

23. maijā Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītajai pasažieru lidmašīnai pa ceļam no Grieķijas uz Lietuvu pavēlēts nosēsties Minskā (Baltkrievija). Lidmašīnu pavadīja Baltkrievijas iznīcinātājs. Prezidents Aleksandrs Lukašenko pats devis rīkojumu pamatojoties uz to, ka ir bijis ziņojums par sprāgstvielām lidmašīnā. Pēc avārijas nosēšanās lidmašīna tika pārbaudīta, bet sprāgstvielas netika atrastas. Tad "visi pasažieri tika nosūtīti uz parasto drošības pārbaudi". Tur tad opozīcijas blogeris un žurnālists Romāns Protasevičs tika arestēts. Baltkrievijas iestāžu rīcība Rietumos izsauca masīvu kritiku. Tika runāts par Baltkrievijas “valsts terorismu”, par “lidmašīnas nolaupīšanu” no valsts puses līdz pat “valsts gaisa pirātismam”. Valstis un valdību vadītāji spēja pat rekordlaikā vienoties par sankciju metodēm pret Lukašenko valdību. Tā Baltkrievijas airlines vairs nedrīkst šķērsot ES gaisa telpu. Baltkrievijas Ārlietu ministrijas paziņojums Rietumu plašsaziņas līdzekļos gandrīz netika pieminēts: incidents jāskata no drošības viedokļa. "Nav šaubu, ka mūsu kompetento iestāžu veiktie pasākumi pilnībā atbilda apstiprinātiem starptautiskajiem noteikumiem," sacīja ministrijas pārstāvis Anatolijs Glass. Baltkrievijas aviācijas departaments uzaicināja starptautisko aviācijas iestāžu pārstāvjus, kā arī ekspertus no ES un ASV, izmeklēt šo jautājumu. Dispečera un pilota sarunu ieraksti tika darīti pieejami kā pierādījums tam, ka uz Ryanair lidojuma apkalpes lēmumu nav izdarīts spiediens un nebija draudu. Ministrijas pārstāvis Glass kritizēja Rietumus, kuri izdarot priekšlaicīgus secinājumus. Situācija ir apzināti saasināta un politizēta. Pēc diplomāta domām, ne Eiropa, ne ASV neizrāda vēlmi objektīvi izpētīt situāciju, "tā vietā nekavējoties atkal skanēja saukļi par sankcijām". Jautājums par to, vai “bumbas draudi” bija tikai iegansts Baltkrievijas valdībai piespiest lidmašīnu nosēsties un arestēt Protaseviču, var būt pamatots. Bet Protaseviča arests ir jāskata kontekstā, kuru Rietumu mediji un politiķi pastāvīgi ignorē: 1. Protasevičs noteikti nav parasts blogeris vai žurnālists. Viņš bija viens no telekanāla NEXTA līdzdibinātājiem. NEXTA ar rietumu nevalstisko organizāciju atbalstu organizē un orķestrē protestus un mācību programmas apvērsumam Baltkrievijā un Krievijā. NEXTA bija īpaši pamanāma ar nicinošu naida retoriku pret prezidentu Lukašenko, valsts amatpersonām un drošības spēkiem. Tāpēc Minskas Augstākā tiesa Telegram kanālu NEXTA 2020. gada 20. oktobrī klasificēja kā ekstrēmistu. 2020. gada 5. novembrī Protasevičs tika apsūdzēts par masu nekārtību organizēšanu, darbībām, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību (342. pants), un par sabiedrisko nemieru izraisīšanu. 2. Ryanair lidmašīnas "piespiedu" nosēšanās gadījumam ir sava priekšvēsture, kuru rietumu mediji ir noklusējuši: 2021. gada 13. aprīlī Krievijas slepenais dienests Maskavā arestēja trīs vīriešus, kuri Minskā bija plānojuši apvērsumu. Plāns bija nošaut prezidentu Lukašenko un viņa dēlus, izslēgt elektrotīklu un rosināt bruņotu sacelšanos, kas būtu atstājusi daudz bojāgājušo, lai galu galā pārņemtu varu. Krievijas slepenais dienests ir publicējis ierakstus, kas skaidri dzirdams, kā pazīstamie opozīcijas pārstāvji apsprieda apvērsuma plāna detaļas. Tā fons bija Protaseviča, opozīcijas atslēgas figūras apcietināšana, tādēļ tas skatāms citā gaismā. 3. Jaunākās Rietumu plašsaziņas līdzekļu un politiķu reakcijas ir pretrunā ar reakciju uz incidentu 2013. gada jūlijā. Tajā laikā vairākas ES valstis piespieda Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīnu nolaisties Vīnē, pēkšņi aizverot savas gaisa telpas. Iemesls bija tāds, ka Amerikas Savienotām Valstīm bija aizdomās par to, ka lidmašīnā ir trauksmes cēlējs Edvards Snoudens, un vēlējās viņu arestēt pēc piespiedu nolaišanās. Tikai mēģinājums neizdevās, jo Snoudens bija palicis Krievijā. Tajā laikā nebija ne Eiropas mediju, ne politiķu protestu. Cits piemērs ir Baltkrievijas lidmašīnas piespiedu nosēšanās Ukrainā 2016. gadā. Tajā laikā uz kuģa esošais armēnis, kurš bija Maidana pretinieks, tika izvests no lidmašīnas un arestēts. Iepriekš minētie apstākļi skaidri parāda, pirmkārt, cik nesabalansēti un vienpusīgi ziņojumi tiek veikti, un, otrkārt, kā tiek politiski izmantoti plašsaziņas līdzekļi, kas acīmredzami rīkojas saskaņoti. Tas ir tādu globālo stratēģu interesēs, kuri vēlas novākt no ceļa tādus nepatīkamus valstu vadītājus kā Lukašenko. Skatiet programmu "Lukašenko - "Nē" lokdauniem, nekārtības kā "rēķins"?" (https://www.kla.tv/17185)

no dd.