Politika (Latviešu)

Nodoklis par gāzi – vai ekonomisks kriminālmoziegums?

03.10.2022

03.10.2022

Nodoklis par gāzi – vai ekonomisks kriminālmoziegums?

Lai Vācijas iedzīvotājiem ziemā nevajadzētu salt, tagad ar gāzes-nodokli no sabrukuma ir jāglābj “skartie” gāzes apgādes uzņēmumi. Bet, ja paskatās uz to uzņēmumu, kuri tagad saņems šīs miljardu lielās summas, bilancēm un uz to saistībām ar politiķiem, tad var ieraudzīt skandalozu ekonomisko kriminālnoziegumu. [lasīt tālāk]

Lizenz:

Creative Commons-Lizenz mit Namensnennung

Nodoklis par gāzi – vai ekonomisks kriminālmoziegums?

03.10.2022 | www.kla.tv/23789

Jau nedēļām ilgi Vācijas iedzīvotājus aicina taupīt elektrību un gāzi. Esot mazāk jādušojas un biežāk jālieto mazgāšanās lupatiņas, skan dažas pamācības no politiķu puses. Situācija esot šaubīga. Tagad Vācijā ir pieņemts speciāls nodoklis gāzes patērētājiem, kas ir nosaukts par ”gāzes maksu pārdalīšanu”. Tas nozīmē ikgadēju piemaksu no 500 līdz 700 eiro caurmēra 4-personu ģimenes mājsaimniecībai, neskatoties uz jau tā strauji augošo gāzes cenu. Oficiālais pamatojums nodokļa ieviešanai: Putins piegādājot Vācijai mazāk gāzes, kas sadārdzinot piegādes cenas. Ja lietotāji nemaksātu šo gāzes nodokli, tad daži gāzes piegādātāji bankrotētu. Sekas: miljoniem Vācijas mājsaimniecību rudenī un ziemā nevarētu vairs apkurināt dzīvokļus, un fabrikas vairs nevarētu ražot savu produkciju. Cilvēkiem vajadzēšot salt, un industgrijai būtu jāapstādina sava ražošana. Iedzīvotājiem tas varētu izskatīties šausminoši, bet vienlaicīgi arī saprotami. Bet – vai tas TIEŠĀM ir tā? 1. Apbrīnojamais Vācijas gāzes eksports Lai gan Vācija saņem no Krievijas izteikti mazāk gāzes, jau mēnešiem ilgi elektrības ražošana no gāzes notiek uz “augstiem apgriezieniem”. Federālā tīkla aģentūras šefs Klauss Mullers apstiprināja, ka aprīlī un maijā no gāzes esot saražots tik daudz elektrības, kā vēl nekad. Viens no iemesliem esot Francijas “pārgurušās” atomspēkstacijas. Iztrūkstošo papildinot Vācijas spēkstacijas, bet, acīmredzot, ne tikai pašai Francijai, bet arī tās elektrības klientiem. Tādēļ parastajam elektrības eksportam uz Beneluksa valstīm un Čehiju vēl pievienojas Austrija un Šveice. Pie tam, no tā liela daļa vēl aizplūda uz Itāliju, kura līdz šim to ir pirkusi no Francijas atomspēkstacijām. Tādēļ Vācijas spēkstacijas darbojās, lai izlīdzinātu novecojušo Francijas reaktoru izkrišanu. Arī šis apstāklis paaugstināja Vācijas elektrības cenu. Otrs pārsteigums ir Vācijas gāzes piegādāšana Marokai. Spānijas online-avīze “Diario 16” virsrakstos rakstīja: “Vācija piegādā gāzi Marokai, kamēr Eiropā draud piegādes pārtraukumi”. 2. Kam ir labums no gāzes nodokļa? Pēc Federālā Ekonomikas ministra Roberta Habeka no Zaļo partijas izteikumiem, jaunajam gāzes nodoklim esot jāpasargā no enerģijas piegādātāju sabrukuma. Tie kopumā ir 12 uzņēmumi, kuriem pēc pirmā vērtējuma ir jātiek atbalstītiem ar 34 mjn eiro. Pēc “Handelsblatt”pētījumiem, tie ir tie, kuriem valsts palīdzība esot vismazāk nepieciešama. Daži piemēri: • OMV: tas ir Austrijas koncerns, kas 2022. gada pirmajā pusē ir dubultojis savu peļņu uz gandrīz 3,4 mljrd eiro. • AXPO: pēc pašu ziņām, šis ir Šveices vislielākais elektrības ražotājs no atjaunojamām enerģijām. Pēc firmas datiem, AXPO, “neskatoties uz enerģijas tirgus atmetumiem, ir sasniegusi labu pusgada rezultātu” un peļņu – 513 mljn. Šveices CHF. • VNG: ir Bādenes Wirttenbergas Enerģijas AG (EnBV) meitas koncerns. No EnBV preses paziņojuma var secināt, ka tas šī gada pirmajā pusē ir sasniedzis “stabilus rezultātus”. Konkrēti: koncerna ieņēmums sastādīja ap 3,1 mljrd. eiro. 3. Vai politiķi uzskata iedzīvotājus par dumjiem? Federālā Ekonomikas un Klimata Ministrija Roberta Habeka vadībā savā interneta lapā raksta: “Vācijas valdība tādējādi gribēja novērst gāzes piegādes sabrukumu.” To, ka tas neatbilst patiesībai, nesen skaidri parādīja žurnālists Tilo Jungs Twitterā. Roberta Habeka Ekonomijas Ministrija esot viņam Federālajā Preses konferencē apstiprinājusi, ka draudoša maksātnespēja neesot nekāds kritērijs uzņēmumiem, kas reģitrējas uz gāzes nodokli. “Koncerni, kas joprojām saņem treknu peļņu, var piedalīties un nodrošināt sev peļņu uz iedzīvotāju rēķina”, raksta Jungs. Starpkopsavilkums: 1. Skandāls: ir acīmredzami meli, ka gāzes nodoklis domāts enerģijas piegādātāju glābšanai. 2. Skandāls: labvēlību saņēmušajās firmās daļēji ir runa par ārzemju koncerniem, kas pārdod tālāk Vācijai Krievijas gāzi. Šīs firmas aktuālajā krīzē ir ievākušas miljardiem papildus peļņu. 3. Skandāls: Vācijas iedzīvotāji finansiāli veic papildus piegādes uz kaimiņzemi Franciju, sakarā ar tās novecojušo infrastruktūru. Saprotams, aiz “solidaritātes”! 4. Skandāls: šīs “glābšanas naudas” atpakaļatmaksāšana labākos laikos, acīmredzot, nav paredzēta. Un tagad būs vēl interesantāk. Ar “Uniper” piemēru kļūst redzamas sprādzienbīstamas saistības ar politiķiem un koncerniem, līdz pat WEF-am (Vispasaules Ekonomiskais Forums). 5. Saisības jeb tīkls ar politiķiem un koncerniem Sabiedriskās diskusijās visvairāk tiek runāts par nepieciešamo Uniper glābšanu. Taču, pie tam paliek nepieminēts tas, ka Uniper jau 2021. gadā, tātad, vēl pirms krīzes, ir rakstījusi “sarkanus skaitļus”. Likviditātes apsvērumu dēļ koncerns jau vienreiz ir ņēmis 2 miljardu kredītu. Tagad federālā valdība ir sagatavojusi glābšanas paketi 15 miljardu apmērā, lai pasargātu šo uzņēmumu no bankrota. Uniper kopš 2020. gada marta pieder lielākoties Somijas enerģijas koncernam Fortum. Savukārt, Fortum puse pieder Somijas valstij. Un tagad Vācijas lietotājiem Fortum akcionāru un Somijas valsts vietā ir jāmaksā par viņu zaudējumiem! Sevišķi pikanti Uniper glābšanā ir tas, ka mātes koncerna Fortum Uzraudzības Padomē sēž kāds sens Kristiana Lindnera (Christian Lindner) paziņa, kas kā Finansu ministrs, ir atbildīgs par gāzes nodokli. Runa ir par Filipu Rosleru (Philipp Roesler), kādreizējo Veselības un Ekonomikas ministru. No 2013. līdz 2017. gadam Roslers bija arī WEF-a priekšsēdētājs un WEF-a dibinātāja Klausa Švāba labā roka. WEF-u finansē galvenokārt 1 000 tā dalībniek-uzņēmumi. Tās ir globālās firmas ar apgrozījumu vairāk, kā 5 mjrd. ASV dolāru. Praksē WEF pārstāv lielkoncernu intereses. Finansu ministrs Lindners un WEF-ietis Roslers, tātad, ir “diezgan-vislabākie draugi.” Jau 2009. gadā viņi kopā uzrakstīja grāmatu “Brīvība: sajusta, izdomāta, izdzīvota”. 6. Kopsavilkums No vienas puses, krīzes maksā naudu, no otras puses – no tām var karaliski nopelnīt! Kādēļ aktuālajā enerģijas krīzē Vācijas gāzes lietotājiem ir jānoasiņo uz abām pusēm? Pie tam, ārpus Vācijas nevienai zemei pasaulē nav vajadzīgs gāzes nodoklis. Daudz jēgpilnāks un sociāli attaisnotāks risinājums, nekā gāzes nodoklis, būtu virspeļņas nodoklis. Tas nosmeltu no uzņēmējiem to peļņu, kāda ir pienākusi un radīta PAPILDUS globālās krīzes apstākļos. Aktuālajā enerģijas krīzē tas ir ap 100 mljrd eiro, ar kuriem varētu izlīdzināt ārkārtīgi pieaugušās enerģijas cenas finansiāli vājākajiem cilvēkiem. Bet tāds virspeļņas nodoklis krīžu- bagātniekiem nav vēlams. To federālais kanclers Šolcs un finansu ministrs Lindners noraida. Tā vietā, visīsākajā laikā, tika ieviests gāzes nodoklis lietotājiem. Ar to lietotājiem tiek uzvelta 34 mljrd eiro nasta, un daļa no tās tiek nopludināta uz, no virspeļnas nodokļa pasaudzēto, koncernu kasēm. Cik bieži atkal zaudējumi tiek socializēti, bet peļņa – privatizēta! Un vēl viens iemesls, kādēļ beidzot ir jāievieš globālais aizliegums pelnīt krīzēs. Tas būtu pirmais solis, lai novērstu šādu politiķu un koncernu rīcību. 7.Ietekmes pārņemšana Ekonomikas ministrs Habeks tagad tomēr ir pasludinājis, ka ir gatavs pārbaudīt gāzes nodokļa saņēmēju loku. Tas taču ir skandāls, ka valdībām ir tik maza sava lūdzjūtība pret iedzīvotāju postu un, ka tās pakustas tikai uz sabiedrības spiedienu. Citāts no Habeka: “Tas man pēdējās 48 stundās ir stipri saskābējis dienu.” Cienītie skatītāji, mēs lūdzam, informējiet savus draugus un paziņas par šīm, sašutumu izraisošajām, kopsakarībām un konfrontējiet ar to savus politiķus un enerģijas piegādātājus! Jo tikai tad, ja neatlaidīgi iejauksies daudz investējošos cilvēku, mums būs iespēja šo trako “gāzes pārdalīšanu” no apakšas uz augšu pavēlēt apstādināt.

no str./ag.