Terors (Latviešu)

Zemestrīce Turcijā - dabas katastrofa vai militāra spēka demonstrācija?

13.03.2023

13.03.2023

Zemestrīce Turcijā - dabas katastrofa vai militāra spēka demonstrācija?

Lizenz:

Creative Commons-Lizenz mit Namensnennung

Zemestrīce Turcijā - dabas katastrofa vai militāra spēka demonstrācija?

13.03.2023 | www.kla.tv/25404

2023. gada 6. februāra postošā zemestrīce Turcijas dienvidaustrumos un Sīrijas ziemeļos ir sasniegusi šokējošu postījumu līmeni, bet cilvēku upuru skaits turpina pieaugt līdz gandrīz neizmērojamam skaitam. Zinātnieki visā pasaulē ir vairāk nekā pārsteigti par Zemes garozas ārkārtējo nobīdi par vairākiem metriem šīs zemestrīces laikā. Līdz šim nepazītās bildes ar pilnībā sevī sagruvušiem vai galīgi apgāztiem daudzdzīvokļu namiem novērotājam ļauj tikai nojaust šīs zemestrīces ārkārtīgo spēku. Taču tas, ko daudzi cilvēki bezspēcīgi pieņem kā neizbēgamu likteņa triecienu vai kā "Dieva doto", rada jautājumus, kas jānoskaidro, tos aplūkojot rūpīgāk. Piemēram, pēdējās dienās ir uzkrājušies liecinieku ziņojumi par anomālijām Turcijas debesīs tieši pirms zemestrīces, piemēram, neparastiem, spirālveida mākoņu veidojumiem, kā arī pastāvīgām elektrostatiskām izlādēm un zibeņiem atmosfēras augstākajos slāņos. Vai tās varētu liecināt par radiācijas (starojums) ieroču izmantošanu, kas, izmantojot mūsu jonosfēras elektromagnētiskās īpašības, var izraisīt arī mākslīgi radītas zemestrīces? Tam, ka tā nav tikai sazvērestības teorija, bet gan praktiski pielietotas militārās tehnoloģijas fakts, acīmredzot, būtu jābūt skaidram, vēlākais, kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas 1976. gada (!) Konvencijas. Acīmredzot, tā sauktā "aukstā kara" laikā starp ASV un Padomju Savienību notika īsta bruņošanās sacensība ne tikai konvencionālo ieroču jomā, bet arī meteoroloģisko un zemestrīču ieroču līmenī. To pastāvēšana un izmantošana vēl šodien lielā mērā tiek turēta slepenībā. Tomēr, tā sauktā, ANO ENMOD konvencija tika pieņemta, un, protams, ne bez iemesla. Tā aizliedz militāri vai citādi naidīgi izmantot apkārtējo vidi pārveidojošas tehnoloģijas. Tur ir skaidri minēti šādi aizlieguma veidi: zemestrīces, paisuma un bēguma viļņi, reģiona ekoloģiskā līdzsvara traucējumi, izmaiņas laikapstākļu struktūrās, piemēram: mākoņi, nokrišņi, dažāda veida viesuļvētras un tornado, klimata struktūru izmaiņas, izmaiņas okeāna straumēs, ozona slāņa stāvokļa izmaiņas un jonosfēras stāvokļa izmaiņas. Kopš apm. pagājušā gadsimta 70. gadiem visā pasaulē arvien biežāk notiek zemestrīces, jo īpaši tās, kuru hipocentri atrodas salīdzinoši nelielā dziļumā - tieši 10 km - kas ir seismoloģiski īpaši kritiska zona - jo, Zemes dzīlēs uzkrātais, ūdens šajā zonā jau ir ļoti tuvu viršanas temperatūrai, t. i., iztvaikošanai gāzveida stāvoklī. Tikai ar nelielu mērķtiecīgu papildu enerģiju, kas pastiprina pašas Zemes rezonanses frekvenci, Zemes dzīlēs var rasties spēcīgi spiediena viļņi, kuriem ir īpaši postoša ietekme apgabalos, kas jau tā ir zemestrīču riska zonā. ANO Konvenciju parakstīja daudzas pasaules valstis, tostarp Padomju Savienība un ASV, kas 80. gados to parakstīja nedaudz svārstīgi. Tomēr ASV parakstīja brīvprātīgās saistības ar zināmām atrunām, kuru saturs līdz pat šai dienai nav publiski pieejams. Taču šī parakstīšana pirms aptuveni 40 gadiem negarantē to, ka šādas viltīgas ieroču sistēmas pēc tam netiks izmantotas. Drīzāk ir jāpieņem, ka jau zināmās militārās tehnoloģijas tiek pētītas, un to izmantošanas iespējas tiek precizētas tik ilgi, kamēr netiks izvirzītas konkrētas apsūdzības kara noziegumos pret cilvēci, kas ir saistošas, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Nav pierādīts, ka postošās zemestrīces 2023. gada 6. februāra rītā Turcijas un Sīrijas pierobežā nebija dabas katastrofa, bet gan kara noziegums. Tomēr, acīs krīt tas, ka viena pēc otras notikušās zemestrīces ar 7,7 un 7,6 baļļu vērtībām pēc Rihtera skalas, notika vispirms tieši 10 km dziļumā, turklāt interesanti, ka otrā zemestrīce pēc tam tika "koriģēta" līdz 15 km dziļumam. Turklāt, iepriekšārējās nedēļās netika reģistrēti būtiskei zemestrīces priekšgrūdieni, kas būtu lielāki par 4,0 magnitūdu. Savukārt pēcgrūdieni, pat spēcīgāki, sekojošajās dienās notika simtiem reižu. Arī tās varētu būt papildus pazīmes, kas pastiprina aizdomas par mērķtiecīgu zemestrīču ieroču izmantošanu. Tomēr tiešus pierādījumus joprojām ir grūti iegūt, jo īpaši, lai noskaidrotu, kurš tieši viltīgi izmanto šādus ieročus, kas, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ir aizliegti. Tomēr ir arī citas anomālijas un jautājumi saistībā ar zemestrīci Turcijas dienvidos: vai, piemēram, Turcija Erdogana vadībā ir kļuvusi par arvien neuzticamāku sabiedroto ASV vadītās NATO acīs? Piemēram, nekas neliecina par turku vēlmi sadarboties sakarā ar Zviedrijas iestāšanos NATO, kas ir novedis pie attiecību atvēsināšanās ar ASV. No otras puses, pēdējā laikā aizvien vairāk izpaužas Turcijas pieaugošā politiskā un ekonomiskā orientācija uz Krieviju un Ķīnu, un ne tikai saistībā ar Krievijas dabasgāzes piegādi pa Melnās jūras cauruļvadu TurkStream. Turcija arvien vairāk kļūst arī par nozīmīgu Eiropas energoapgādes centru un pati ir viena no lielākajām Krievijas dabasgāzes patērētājām. Turcija ir ļoti svarīga arī kā tranzītvalsts Eiropas un Āzijas naftas tirdzniecībā. Zemestrīces sekas pašlaik ir milzīgi kaitrējošas Turcijas enerģētikas nozarei, kas attīstās: piemēram, ir apturēta svarīga naftas eksporta termināļa darbība Ceihānā, kur, cita starpā, beidzas cauruļvadi no Ziemeļirākas un Azerbaidžānas. Šie cauruļvadi iet tieši caur zemestrīces zonu Turcijas dienvidaustrumos. Taču, Erdogana vadībā, Turcija arvien pārliecinošāk rīkojās arī starptautiskās politikas līmenī. Piemēram, pēc Turcijas iniciatīvas, 2022. gada 29. martā Stambulā notika sarunas par miera līgumu starp Krieviju un Ukrainu, taču Rietumi to nepārprotami noraidīja un, galu galā, tas tika izjaukts. Tā bija arī Krievija, kas 2016. gadā deva Turcijai skaidras norādes par plānoto militāro apvērsumu pret Erdogana valdību, kas jau bija sākumstadijā, bet bija neveiksmīgs. Lai cik neprognozējama, no Rietumu perspektīvas, varētu būt Turcijas valdības rīcība, Turcija ir vēl jo vairāk stratēģiski svarīga NATO partnere. Galu galā, NATO gaisa spēku bāze Incirlik atrodas Turcijas un Sīrijas pierobežas zonas vidū un, tādējādi - ne tikai tuvu megazemestrīces epicentram, bet arī tieši pie robežas ar vēl nesamierinātām Turcijas - Sīrijas un Turcijas - kurdu kara zonām. Turklāt Inčirlika noteikti joprojām ir svarīga gaisa spēku bāze, kas stratēģiski izdevīgi atrodas starp Melno un Kaspijas jūru, kuras līdz šim lielākoties ir bijušas Krievijas teritoriālie ūdeņi. Un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka Turcija kontrolē ekonomiski un militāri ļoti svarīgo ūdensceļu - Bosfora šaurumu, kas caur Stambulu un Dardaneļiem ved no tieši no Melnās jūras uz Vidusjūru, t.i., paver Krievijai ceļu uz pasaules okeāniem un, gluži pretēji, ASV jūras spēkiem - ceļu uz Krievijas durvju slieksni. Ja Erdogans sevi te nepierādīs kā uzticamu un padevīgu durvju sargu, tad viņš, no ASV viedokļa, kļūs par nopietnu "risku ASV drošībai". Vai ir iespējams, ka tas ir iemesls zemestrīces ieroču izmantošanai par spiediena līdzekli un par "brīdinājuma šāvienu" prezidentam Erdoganam, kurš iekšpolitiski jau tā atrodas nestabilā situācijā? Varētu teikt, ka "nemaz ne", jo uzticamie NATO partneri no ASV, jau dažas stundas pēc zemestrīces - ļoti ātri ieradās notikuma vietā ar lielu palīgu un glābēju armiju. Taču ASV palīdzības misija, visticamāk, nebūs tik ļoti altruistiska, ņemot vērā to, ka ASV Jūras kara flotes palīdzības misijas nesenā pagātnē bija saistītas arī ar (labi sagatavotu) jūras spēku bāzu izveidi. Tā tas notika, piemēram, pēc postošās zemestrīces Haiti 2010. gadā, kā arī pēc zemestrīces pie Indonēzijas 2004. gadā, kad ASV Jūras spēku klātbūtne ļāva kontrolēt vienu no pasaules aktīvākajiem jūras ceļiem - Malakas šaurumu, kas atrodas ļoti tuvu Ķīnas “nama slieksnim”. Tāpēc vēl ir jānogaida un rūpīgi jānovēro, kādas intereses gūst labumu no šādām briesmīgām dabas katastrofām, jo īpaši ģeopolitiskā un militārajā ziņā, un kam, bez cietušajām tautām, tas vēl nodara ilgstošu kaitējumu. Ja starptautiski aizliegto zemestrīces ieroču izmantošana kļūs biežāka un tiks apstiprināta un pierādīta ar neapšaubāmiem pierādījumiem, tad šī rīcība būs jāsoda kā "ģeopolitiskais terorisms" masu iznīcināšanas nolūkā un, kā kara noziegums XXL formātā, un turpmāk tā jāpakļauj neatkarīgai kontrolei.

no ham.