22. AZK: „Bērnu aizsardzības divkāršā seja” no Dr. Andrea Christidis

09.01.2026 | www.kla.tv/39996

Andrea Kristidis (Andrea Christidis) īsā biogrāfija Dr. Andrea Christidis ir cīnītāja par patiesību un taisnīgumu – par bērniem un vecākiem. Viņa ir klīniskā, pedagoģiskā un neiropsiholoģiskā, kriminālistikas un tiesu psiholoģijas psiholoģe, kā arī uzvedības terapeite. Kā neatkarīga eksperte, viņa jau vairāk nekā 1000 ģimenes lietās ir pārbaudījusi, vai bērnu aprūpes iestāžu lēmumi par bērnu aizturēšanu bija pamatoti. Šajā procesā viņa atklāja pakalpojuma ekspertīzes, parakstu viltojumus, datu ļaunprātīgu izmantošanu, nepareizi noteiktas diagnozes, valsts korupciju, protokolu viltojumus, reputācijas graušanu un nepatiesu faktu apgalvojumus. Tā viņa saskārās arī ar gadījumiem, kad tika izmantota sātaniskā rituālā vardarbība. Pateicoties savam lielajam entuziasmam, viņa no paša sākuma saskārās ar daudziem šķēršļiem. Piemēram, tika mēģināts atņemt viņai profesionālos titulus. Pret viņu tika iesniegtas vairāk, nekā 80 kriminālapsūdzības, taču visas tās tika atspēkotas. Dr. Christidis atklāja, ka bērnu aprūpes iestādēs Vācijā notiek institucionāla ļaunprātīgā izmantošana, kas dažādos veidos ekspluatē bērnus. Lai to novērstu, 2024. gadā viņa dibināja apvienību AXION Resist. Tā sastāv no medicīnas, psiholoģijas, pedagoģijas, tiesību zinātnes, kriminālistikas, bioloģijas un IT jomas ekspertiem un iestājas par bērnu un viņu veselības aizsardzību, kā arī par brīvību un tiesiskumu. Apvienojoties dažādu jomu kompetencēm, var rīkoties efektīvāk. Dr. Andrea Christidis, kopā ar vīru, ir arī MWGFD [Mediziner und Wissenschaftler für Gesundheit, Freiheit und Demokratie – Mediķi un Zinātnieki par Veselību, Brīvību un Demokrātiju] valdes locekle. Šī apvienība ir veltījusi sevi mērķim kalpot iedzīvotāju veselībai un sociālajai labklājībai. Loīze : Sveika, Andrea! Prieks, ka Tu esi šeit! Mēs gribētu dzirdēt no Tevis dažus faktus par bērnu tirdzniecību un aizbildniecības pārņemšanu. Tu esi absolūta eksperte šajā jomā. Mēs gribētu dzirdēt par tavu pieredzi. Tavas lekcijas var klausīties stundām ilgi. Tev ir ļoti daudz, ko teikt. Šodien Tev ir tikai 20 minūtes, novēlu veiksmi, to visu apkopojot! Andrea: Paldies, ka esmu šeit, un esmu pamanījusi, ka daudzus no referentiem jau pazīstu un esmu ar viņiem kopā vadījusi simpozijus vai intervijas. Tomēr tas mani atkal aizrauj līdzi. Es tagad vienkārši sākšu runāt par to – kā valsts var piekļūt šiem daudzajiem bērniem? Un es sākšu ar vairākiem punktiem. Pirmais punkts – ievads: bērnu aizsardzības dubultā seja. Vācija tiek uzskatīta par tiesiskumu ievērojošu valsti, par bērnu aizsardzības telpu. Taču realitāte rāda pilnīgi citu ainu. 2023. gada beigās aptuveni 215 000 bērnu atradās ārpus vecāku aprūpes – bērnu namos, audžuģimenēs vai jaunatnes palīdzības iestādēs. 2024. gadā katru dienu aptuveni 190 bērni tika nošķirti no vecākiem. Katru gadu notiek aptuveni 148 600 tiesvedības par aprūpes un saskarsmes jautājumiem – līdz pat 86 000 bērnu ir iesaistīti un notverti ļoti konfliktējošās tiesvedībās. Tajā pašā laikā pieaug izmaksas par katru gadījumu: jau 2016. gadā tās pārsniedza 12 000 eiro – šodien tās ir ievērojami augstākas. Kopējās ikgadējās izmaksas par ārpusģimenes aprūpi sasniedz 8 miljardus eiro. Bērnu aizsardzība jau sen ir kļuvusi par miljardu biznesu. Taču aiz šīs fasādes rēgojas institucionālā vardarbība, ekonomiskās intereses un strukturāla gala netikšana. Otrs punkts: Dr. Reiner Fuellmich ir veicis pasaules mēroga izmeklēšanu. Šis starptautiski pazīstamais advokāts Reiner Fuellmich kļuva pazīstams miljoniem cilvēku, pateicoties Koronas komitejai. Viņa misija: izmeklēt politiskās un sociālās nepilnības. Viņš ziņoja arī par bērnu tirdzniecību, institucionālu seksuālu vardarbību un korupciju iestādēs. Taču, kad Fuellmich Koronas komitejā vēlējās izmeklēt Āras ielejas [Ahrtal] plūdu katastrofu, kur, kā daudzi vietējie iedzīvotāji ziņoja, esot atrasti izskaloti zīdaiņu galvaskausi, kas, protams, ir norāde uz rituālo vardarbību, ostas advokāti, kuri arī bija Koronas komitejas locekļi, novērsās no viņa. Sākās varas cīņa, kas sniedzas tālu ārpus Vācijas robežām. Šis punkts ir arī novedis pie tā [kas šodien ir jau vairākkārt pieminēts), ka arī citas personas, kas to apgalvoja, vēlējās izmeklēt šo lietu – ne tikai Dr. Reiner Fuellmich, bet, piemēram, arī Max Eder, kurš tagad atrodas pirmstiesas apcietinājumā un joprojām nav apsūdzēts, kurš tolaik dibināja GSG9, kurš bija ļoti, ļoti aktīvs šajā jomā, un vēl citi, kuri saistībā ar, tā saukto, Prinča Reusa grupu - es domāju, ka tur bija apmēram 26 personas, kas arī joprojām atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Divi no viņiem jau ir miruši. 2022. gada 5. septembrī šie ostas advokāti iesniedza nepamatotu kriminālapsūdzību pret Dr. Fuellmich. Tā tika noraidīta, bet tiesa pēc tam izvirzīja savus apsūdzības punktus. Tas ir daudziem izmeklētājiem pazīstams modelis – tas, kurš uzdod neērtus jautājumus, pats kļūst par lietas objektu. Vēlāk Dr. Reiner Fuellmich izveido ICIC.law, starptautisku izmeklēšanas portālu. Viņa intervijas – piemēram, ar Calin Georgescu 2022. gada 22. decembrī un Cathy O’Brian 2023. gada 20. augustā – sasniedza skatītājus visā pasaulē. Kā jau šodien izklāstīja Marcel Polte, Cathy O’Brian bija rituālās vardarbības upuris. Viņa bija iesaistīta arī MK-Ultra programmā, kā “pētījuma subjekts” – es to nosaukšu vienkārši tā. Tagad es nonāku pie trešā punkta: Berlīnes vardarbības gadījums – kad sistēma nefunkcionē. Tā centrā ir četrgadīgs zēns, kurš savai mātei stāsta par tēva veikto orālo un anālo vardarbību. Pediatrs un Charité ārsti apstiprina aizdomas par ilgstošu seksuālu vardarbību. Ir pierādījumu fotogrāfijas un ziņojumi. Par to es jau stāstīju pagājušā gada decembrī simpozijā Bavārijā. To joprojām var noskatīties YouTube kanālā „Axion Resist”. Taču Berlīnes upuru advokāte Ellen Engel, par kuru šovakar jau tika runāts, saskaņā ar mātes teikto, būtiskos izmeklēšanas rezultātus neiesniedza tiesai. LKA pēc tam izmeklēšanu pārtrauca. Pamatojums: „Tas viss noteikti ir bērna iztēles auglis vai mātes ietekmes rezultāts.” No iztaujāšanu audioierakstiem izriet, ka nav nekādu pazīmju par mātes ietekmi. Man ir pieejami šie audioieraksti. Lieta ir izbeigta. Māte jau daudzus gadus nav redzējusi savu bērnu. Zēns tagad ir 14 gadus vecs. Liecinieki man ir stāstījuši – es to nevaru pārbaudīt vai izmeklēt –, ka zēns tagad esot iesaistījies bērnu prostitūcijā Berlīnē. Ceturtkārt: eskalācija un vainīgo privilēģijas. Zēnam parādījās smagas uzvedības problēmas: seksualizēta uzvedība, nesaturēšana un domas par pašnāvību. Viņš aicina pieaugušos uz seksuālām darbībām, atkārto vardarbības ainas no bērnudārzā un skolas. Ārsti ieteica terapiju. Tā tika ignorēta. Tēvs tos noraidīja, bet 2015. Gadā, neskatoties uz to, ieguva vienpersonīgas aizgādības tiesības! Māte, kā jau minēju, zaudēja jebkādu kontaktu ar bērnu. Vienu gadu viņai vispār nebija atļauts redzēt savu bērnu. Pēc tam tikai sporādiski un pavadībā, un tagad jau vairākus gadus viņai nav nekāda kontakta. Vairāki viņas puses eksperti apstiprināja vardarbību. Tas viss palika neievērots. Neukölln jaunatnes lietu dienests 2017. un 2018. gadā, kad bērns jau sen dzīvoja pie tēva, dokumentēja bērna masīvu seksualizētu uzvedību. Zēns vairākkārt esot teicis: „Es gribu mirt.” Esmu izskatījusi visus dokumentus, ko man varēja izsniegt ģimenes tiesa utt. Nav atrodams neviens pierādījums par mātes radītu apdraudējumu bērna labklājībai. Piektkārt: tīkls un sistēmiska vainīgo aizsardzība. Māte uzzina, ka „Nacionālais pazudušo un izmantoto bērnu centrs” [NCMEC], par kuru jau minēja Uwe Kranz, ir reģistrējis ziņojumu par bērnu pornogrāfiju šajā lietā. Tas tika reģistrēts LKA, bet izmeklēšana netika veikta. Carsten Stahl, kurš publiski pozicionējas, kā bērnu aizstāvis, saskaņā ar mātes teikto, kopš jaunības personīgi pazīst iespējamo vainīgo – tēvu. Viņš apmeklēja viņu arī kopīgajā dzīvoklī – tajā laikā, kad māte vēl dzīvoja kopā ar tēvu. Bet Carsten Stahl iesūdz tiesā māti, kuru pārstāv Marcel Templin, tādēļ, ka viņa teica, ka Carsten Stahl pazīst šo tēvu. Māte uzvar tiesā, un tiesnesis jautā: „Ko Stahl ar to īsti vēlas panākt?” Kāpēc māte nedrīkst teikt, ka Carsten pazīst tēvu? Politiķis Marcel Luthe, Carsten Stahl draugs, pieprasa izmeklēšanas lietu par vainīgo – tātad tēvu, iespējamo vainīgo – un to saņem no prokurora. Informācijas brīvības likuma sniegtā informācija liecina, ka mātes vārds parādās NSU izmeklēšanas komisijas dokumentos. Par šo lietu atbildīga ir Berlīnes LKA 5 un valsts drošības dienesta darbinieks Schmelter. Sestkārt: Dr. Dorothea Thul lieta – ārstes iebiedēšana. Pēc mātes lūguma, bērnu ārste Dr. Dorothea Thul sagatavo medicīnisko atzinumu, kas apstiprina zēna hronisku seksuālu izmantošanu. Neilgi pēc tam viņai tiek uzbrukts pie sava dzīvokļa durvīm. Viņa tiek apdraudēta un, kad neizdevās ievietošana psihiatriskajā slimnīcā, tad viņu apcietināja uz izmeklēšanas laiku – par it kā “apvainojumu”. Uzmanību piesaista tas, ka tie paši cilvēki – advokāts Templins un valsts drošības dienesta darbinieks Schmelter – parādās arī Fuellmich lietas dokumentos. Divas lietas – viena struktūra. Septītais punkts: sociālais konteksts – kad bērnu aizsardzība kļūst par rūpalu. Aiz šiem individuālajiem likteņiem slēpjas sistēma ar nepareiziem stimuliem. Valsts bērnu un jauniešu palīdzības dienesti katru gadu iztērē miljardiem. Par katru ievietoto bērnu vidēji tiek iztērēti vairāk nekā 12 000 eiro mēnesī. Daži pakalpojumu sniedzēji saņem desmitkārtīgu summu. Tagad politiķi – es pati biju vietējā politiķe, tāpēc varu to teikt – ir novērtējuši nabadzību, kā bērna labklājības apdraudējumu. Ja nabadzība ir bērna labklājības apdraudējums, rodas jautājums: kāpēc vecāki nedrīkst paturēt savu bērnu? Kāpēc šo naudu saņem bērnu nami vai audžuvecāki? Tam pievienojas pieaugošā bērnu nabadzība, kurai, pēc Bundestāga domām, ir „tālejošas sekas visam izglītības procesam” - ģimenes tiesu pārslodze, pierādījumu neiegūšana seksuālās vardarbības gadījumos un institucionāla aizsardzība, kas kriminalizē mātes, ja tām odas aizdomas par vardarbību vai viņas par to ziņo. Es to varu teikt, jo jau pirms gadiem esmu izskatījusi vairāk, nekā tūkstoti ģimenes tiesību aktu –un tikpat daudz ekspertīžu esmu izpētījusi un kritizējusi. Katru reizi, kad mātes nevarēja pierādīt – ir ļoti grūti pierādīt seksuālu vardarbību, ja netiek atrasts ģenētiskais materiāls vai smagi ievainojumi – tas man jums jāpasaka jau iepriekš. Ja to apgalvo bērni, tad ļoti bieži mātei tiek pārmests, ka viņa ir manipulējusi ar bērnu. Tad tiek teikts, ka māte apdraud bērna labklājību, un bērns nonāk iespējamā vainīgā apgādībā. Tas notiek gandrīz visos gadījumos. To es varu apstiprināt. Tāda ir institucionālā aizsardzība, kas kriminalizē mātes. Tas ir vēl viens faktors. Ļoti bieži mātes tiek pakļautas kriminālvajāšanai vai nosūtītas uz psihiatrisko slimnīcu. Dažreiz viņām tiek uzliktas diagnozes, kas ir pilnīgi nepareizas. Tas nozīmē - kas runā par vardarbību, riskē zaudēt savu bērnu. Tādējādi vainīgo aizsardzība kļūst par valsts interesi. Astotkārt: vēsturiskas paralēles – iestāžu audzināšanas tumšā puse. Šie gadījumi nav nekādi atsevišķie gadījumi. No Kentlera eksperimentiem un Haasenburgas līdz SOS bērnu ciematiem vai mazajai Lenai no Vunsiedelas: valsts vai baznīcas uzraudzītajās iestādēs atkārtoti notika seksuāla vardarbība, spīdzināšana vai nāve. Šie gadījumi ir publiski dokumentēti. Tos var apskatīt arī mūsu mājaslapā, sadaļā „Axion Resist”. Mēs esam rīkojuši daudzus simpozijus par šo tēmu, minējuši daudzus gadījumus un avotus. Daudzi upuri nekad nav tikuši uzklausīti. Un tie, kas norāda uz pārkāpumiem, – par to es varu stāstīt no savas pieredzes – bieži vien paši kļūst par mērķi. Un devītais un arī pēdējais: patiesības cena. Dr. Reiner Fuellmich simboliski pārstāv tos, kuri izsaka nepatīkamas patiesības. Viņš vēlējās informēt par korupciju, par izmantošanu un par varas ļaunprātīgu izmantošanu. Par to viņš tika kriminalizēts. Arī dr. Dorothea Thul diagnosticēja to, ko neviens nevēlējās dzirdēt, un zaudēja savu brīvību. Tas attiecas arī uz Max Eder un citiem no Prinz Vois grupas, un noteikti uz vēl daudziem citiem. Tāpēc es vēlos piebilst, ka mūsu mājaslapā „Axion Resist” mēs publicēsim ziedojumu kontus atsevišķām personām, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā un, kurām ir nepieciešama steidzama palīdzība un līdzekļi savu tiesību aizstāvībai. Mēs to publicēsim mūsu mājaslapā. Mātēm, kas vēlējās aizsargāt savus bērnus, tika atņemtas tās tiesības. Un bērni, kam bija nepieciešama palīdzība, tika atstāti sistēmas varā, kas viņus salauza. Es atceros teikumu, ko 2002. gadā teica politiķis un bijušais federālais kanclers Olaf Scholz: „Mēs jau esam ieguvuši gaisa “augstību” pār bērnu gultiņām.” Tas nozīmē, ka valsts jau ir iemiesojusi sevī bērnus. Viņi tiek indoktrinēti jau bērnudārzos un skolās ar seksuālu un nepiemērotu izglītību. Mums bija šis Original Play gadījums, kurā vecāki nezināja, ka bērnudārzos ielaužas sveši vīrieši, kuri seksuāli uzmācas bērniem. Notika pat vardarbība utt. Tātad, šādas lietas notiek, un vecākiem nav nekādu izredžu. Ja viņi sūdzas, viņiem jārēķinās ar to, ka viņiem atņems bērnus. Un galvenā atziņa no visa tā ir: bērnu aizsardzība nedrīkst būt aizsegs, lai slēptu patiesību. Kas atklāj pārkāpumus, tas aizsargā bērnus, nevis sistēmas. Un bērnu ievietošana aprūpes iestādēs praktiski ir licence naudas drukāšanai. To man šeit vienkārši ir jāpasaka. Un apgaismošana sākas tur, kur klusēšana tiek uzlikta par pienākumu. Paldies. Paldies. Loīze: Tas ir tik brīnišķīgi, paveikts tik īsā laikā, tik kompakti! Es vēlos Tev patiesi sirsnīgi pateikties par to, ka Tu tik daudz dari bērnu labā un esi tik drosmīga. Šī labā sieviete pastāvīgi ir iesaistīta tiesvedībā. Kad mēs runājām pa tālruni, viņai vienmēr bija jāiet uz tiesu un vēl uz... pagaidiet, man vēl jāiet... un naktī viņa gatavojās, jo viņa vēl bija tiesā un tur vēl... vienkārši: Tu esi varone! Jā! Un paldies, ka Tu arī šos punktus savienoji. Es redzēju, ka Ellen Engel filmā "Blinder Fleck" [Aklā vieta] ir visskaļākā balss, lai gan tur ir tik daudz rituālo upuru, viņa vienmēr atkal un atkal izsvītro viņu lietas. Un es esmu dzirdējusi no daudziem upuriem, ka viņa, kā upuru advokāte, izšķirošajos brīžos viņus nodod. Tagad mēs to dzirdēsim arī no Carsten Stahl, ir vienkārši svarīgi saprast, kā šīs struktūras darbojas. Un es jums novēlu ļoti, ļoti daudz veiksmes un pateicos par šo ieguldījumu no visas sirds.

no --

Avoti: --