All Videos (Latviešu)

NATO ir diametrālā pretstatā pret ANO

21.06.2018

Vēsturnieki, pedagogi, finanšu un ekonomikas eksperti, ārsti un citu specialitāšu pārstāvji apvienojās vienotā Šveices mēdiju platformā “Laika notikumi fokusā”, lai dotu savu ieguldījumu uzskatu daudzveidībai. Pēc līdzstrādnieku teiktā: tas tādēļ, ka aktuālais mēdiju redzes lauks, kas atrodas, uz vienas rokas saskaitāmu, ģimeņu īpašumā un kontrolē, nesniedz nekādu neatkarīgo un visaptverošo uzskatu izglītošanu, kā tas būtu vajadzīgs demokrātijai. “Laika notikumi fokusā” nevēlas nekādu sensāciju žurnālismu, bet gan rūpīgu un nopietnu pētīšanu, un viņi jūtas pakļāvušies patiesībai un mūsu sirdsapziņai. 9. aprīlī „Zeitgeschehen im Fokus” (“Laika notikumi fokusā”) publicēja interviju ar pazīstamo ASV vēsturnieku un tautu tiesību aizstāvēšanas ekspertu prof. dr.Alfrēdu de Caias( Alfred de Zayas) par tēmu „NATO atrodas diametrālā pretstatā pret ANO“. Profesors de Caias dzimis Kubā, uzaudzis Čikāgā. 1981. gadā viņš kā jurists strādāja Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību Centrā Ženēvā, vēlāk līdz 2003. gadam – ANO Cilvēktiesību Augstā Komisāra Birojā. Apvienoto Nāciju padome 2012. gada martā viņu uz trīs gadiem iecēla par “Demokrātiskas un taisnīgas pasaules kārtības veicināšanas neatkarīgo ekspertu”. 2018. gada 9. aprīlī nodrukātā intervija ar viņu liek saausīties. Jo prof. de Zayas nesaudzīgi atklāj ASV vadītās NATO postošos pārkāpumus pret spēkā esošajām tautu tiesībām, un tieši arī tā sauktajos “humanitārajos karos”. Pie tam viņš apgaismo vadošo mēdiju un tiesvedības lomu un met ļoti zīmīgu gaismu uz aktuālo Sīrijas krīzi, īpaši pēc ASV, Francijas un Lielbritānijas uzbrukumiem 13/14. aprīli, jo NATO saliedēti stāv aiz savām dalībvalstīm. To 14. aprīlī teica ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs pēc Ziemeļatlantijas Padomes speciālās sēdes Briselē. Ķīmisko ieroču lietošana esot aizliegta, barbariska un tā nedrīkstot palikt nesodīta. Taču tagad – tieši pie saīsinātās intervijas atstāstītā teksta formā: “Zeitgeschehen im Fokus”: Kā ASV uzbrukums Irākai šajā dienā pirms 15 gadiem ir vērtējams no tautu tiesību viedokļa, un kādas vēlākas sekas šim uzbrukumam bija attiecībā uz tautu tiesību respektēšanu? Profesors de Caias: Tā bija neizsakāma katastrofa. Te runa nebija par banālu, parastu tautu tiesību pārkāpšanu, bet gan runa bija par tautu tiesību galīgu un pilnīgu izslēgšanu un to aizvietošanu ar ASV imperiālo diktatūru. Kopš 1945. gada vairs nebija notikuši nekādi tik vispatveroši vispārējo tautu tiesību normu un ieražu pārkāpumi, kā 2003. gada martā. “Zeitgeschehen im Fokus”: Kā Jūs nonākat pie tāda slēdziena? Profesors de Caias: Runa bija par pilnīgi neizprovocētu vienas tautas izvarošanu no ASV puses ar tā sauktās “Labprātīgo koalīcijas” kriminālu atbalstu. Tās bija 43 valstis, kas piedalījās kopā ar ASV šajā agresijā. Starp šīm valstīm bija arī vesela rinda Eiropas “it kā demokrātisko” valstu, kas pret pašu tautas gribu – jo Eiropas metropoļu ielās bija izgājuši miljoniem cilvēku – Romā, Mailandē, Madridē, Barselonā, Londonā u.c. – tās gāja karot. Jo, neskatoties uz pilsoņu protestiem pret plānotajām slepkavībām , pret sabiedriskās domas manipulēšanu, pret šiem meliem par it kā masu iznīcināšanas ieroču noliktavām. “Zeitgeschehen im Fokus”: Tātad, skaidrs tautu tiesību pārkāpums? Profesors de Caias: Jā, tas bija šokējoši, ka ASV apzināti pabīdīja malā ANO hartu, it kā tā vairs nebūtu spēkā, un viņi apzināti pārkāpa hartas 2. paragrāfa (vāc. – Artikel) 3. un 4. pantus. Tajā laikā ANO inspektori Hans Blix un Mohammed el-Baradei atradās Bagdādē, un viņi toreiz bija konstatējuši, ka tur nav nekādu masu iznīcināšanas ieroču. Viņi abi tur bija ANO Drošības Padomes uzdevumā, un, dabiski, nebija nekādas ANO rezolūcijas, kas varētu attaisnot kaut kādu militāru akciju. Bet neskatoties uz to, 44 valstis atbalstīja šo tautu tiesību pārkāpumu. “Zeitgeschehen im Fokus”: Vai šīs valstis nebūtu jāsauc pie atbildības... Profesors de Caias: … jā, jau tādēļ vien, ka karš notika vienu gadu pēc Romas Statūtu stāšanās spēkā, kad bija jau nodibināta Starptautiskā Tiesa (ICC). Te bija ne tikai viens agresijas noziegums, bet tam sekoja arī kara noziegums un noziegums pret cilvēci. “Zeitgeschehen im Fokus”: Ar ko nodarbojas Starptautiskā Tiesa Hāgā? “Profesors de Caias”: Tā nodarbojas ar mazākiem āfrikāņu noziegumiem, un lielie, kā Dž. V. Bušs(George W. Bush) vai Tonijs Blērs (Tony Blair), Diks Čeinijs (Dick Cheney),Pols Volfovics( Paul Wolfowitz), Ričards Pērls (Richard Pearl), Donalds Rumsfelds (Donald Rumsfeld ) u. c. skraida apkārt brīvībā. Bet tie, kas ir līdzdarbojušies tautas izvarošanā, uz kuru sirdsapziņas ir miljoniem upuru, tie nav saukti pie atbildības nekādā veidā. Tādēļ te ir runa par neiedomājamu katastrofu starptautiskās kārtības ziņā. Posts mums, ja orgāni, kuriem vajadzētu cilvēci pasargāt, mūs nodod un, ja justīcijas instrumenti nav spējīgi tiesāt. “Zeitgeschehen im Fokus: “Ko nozīmē “starptautiskās kārtības ziņā”? Profesors de Caias: Starptautiskajai kārtībai ir jābalstās uz noteiktiem principiem. Manos pēdējos ziņojumos ANO Cilvēktiesību Padomē es noformulēju 23 tādus pasaules kārtības principus. Miera uzturēšanas princips, dialoga princips, tāpat visas atšķirības risināt ar mierīgiem līdzekļiem, sarunu kārtībā – to visu “Labprātīgo koalīcija” 2003. gada 20. martā izmeta pār bortu. Pēkšņi ANO Charta vairs nebija derīga, un ANO pilnīgi un galīgi vairs nebija spēkā. Nebija vairs nekādu pamatu mierīgai starptautiskajai kārtībai, tagad vērā tika ņemta vairs tikai Vašingtonas valdnieku griba. “Zeitgeschehen im Fokus”: Vai jau agrāk nebija manāmas tendences pret tautu tiesībām, un jo sevišķi pret ANO hartas izslēgšanu? Profesors de Caias: Jā, dabiski, mums jau pirms pāris gadiem bija tāds tā saucamais tests, izmēģinājums. Jo 1999. gadā, bez ANO Drošības Padomes rezolūcijas, bez kādas provokācijas no Dienvidslāvijas puses, NATO uzbruka Dienvidslāvijai – dabiski, ar absurdiem ieganstiem. Jau atkal viens miera pārkāpums Nirnbergas Tribunāla 6.a paragrāfa ziņā pēc1945. gada 8. augusta Londonas vienošanās. To, ko Nirnbergas procesos 1945. – 46. gadā konsekventi pielietoja pret lielajiem nacistiem - pret Joahimu fon Ribbentropu, pret Hermanni Göringu un citiem, sodot viņus par lielajiem noziegumiem, tas ir – par neiedomājamās agresijas noziegumiem, to pašu NATO darīja pilnīgi nesodīti. Ko 1999. gadā izmēģināja ASV savienībā ar NATO, tas 2001. gadā turpinājās Afganistānā, un pēc tam sevišķi masīvi – Irākā. Kādam rakstam, kas bija no manas spalvas un ko 2003. gada 20. martā publicēja “Die Welt”, bija vienkāršs virsraksts “Šis karš ir pret tautu tiesībām”. “Zeitgeschehen im Fokus”: Ko jūs izklāstījāt tajā rakstā?” Profesors de Caias: Runa bija par to, kādos apstākļos, saskaņā ar starptautisko kārtību, tātad – ar ANO hartu, varētu pielietot varu. Es nonācu pie skaidra secinājuma, ka šajā gadījumā nekādā gadījumā nedrīkstēja pielietot varu, jo vairāk tādēļ, ka ANO Drošības Padome jau nodarbojās ar to – inspektori Bagdādē, Irākā izmeklēja, vai tur vispār vēl bija masu iznīcināšanas ieroči. “Zeitgeschehen im Fokus”: Kādā mērā masīvais tautu tiesību pārkāpums ietekmēja turpmāko vēstures gaitu? Profesors de Caias: Tas bija ļoti bīstams precedents, un mēs redzējām, kā turpmāk dažas varenās valstis rīkojās tā, it kā tās būtu nobīdījušas malā tautu tiesības, it kā tas vairs nebūtu spēkā. “Zeitgeschehen im Fokus”: Kādu notikumu jūs ar to domājat? Profesors de Caias:Tas bija 2011. gadā, kad NATO izpostīja Lībiju ar masīviem gaisa uzbrukumiem. Patiesībā tai vajadzēja būt humanitārajai palīdzībai. Bet runa bija par noziedzīgu Drošības Padomes izmantošanu un par – līdz absurdam paplašināto 1973. gada rezolūciju, kas paredzēja vienīgi humanitāro palīdzību Lībijas cietējai tautai. Drošības Padome nekad nebūtu devusi zaļo gaismu karam pret Lībiju. No humanitāras rezolūcijas tika iztaisīta masīva agresija pret Gaddafi valdību. Mēs redzam visā pasaulē, kā ASV ar kājām mīda tautu tiesības un rīkojas tā, it kā viņi būtu brīvi no visiem likumiem. Starptautiskā Tiesa līdz šim vēl nevienu nav saukusi pie atbildības par agresiju un par kara noziegumiem pret Dienvidslāviju, Afganistānu, Irāku, Lībiju un Sīriju. Tādēļ es esmu par šī ICC (Starptautiskā Tiesa) likvidēšanu, lai šim tribunālam turpmāk vairs neļautu darboties kā tādai maskerādei. Tas kļūtu likumīgs tikai tad, ja lielie noziedznieki, kā Bušs, Blērs utt. tiktu saukti pie atbildības. “Zeitgeschehen im Fokus”: Kā izskatās ar šodienas ASV prezidentu? Profesors de Caias: Arī viņam vajadzētu tikt sauktam pie atbildības par ASV nelikumīgo iejaukšanos Sīrijas karā, par noziedzīgā Saūda Arābijas kara pret Jemenu atbalstīšanu, par Izraēlas valsts nozieguma pret Palestīnu un Gazu, tā atbalstīšanu un finansēšanu un arī par sankcijām pret Venecuēlu un Kubu. Romas statūtu paragrāfs nr. 7 aizliedz noziegumu pret cilvēci. Noteikti tas ir noziegums pret cilvēci, ja tiek noteiktas unilaterālas sankcijas aiz ģeopolitiskiem un ekonomiskiem iemesliem, un tā sekas ir medicīniskās aprūpes pasliktināšanās. Cilvēki mirst tādēļ, ka nevar dabūt insulīnu vai pretmalārijas līdzekļus. Cilvēki mirst pārtikas trūkuma dēļ no bada. “Zeitgeschehen im Fokus”: Ko pret to varētu pasākt? Profesors de Caias: Ir jāsavelk kopā visi šie gadījumi pēc skaita, lai varētu pierādīt, ka šīs nav nekādas nekaitīgās politiskās sankcijas, bet tās nogalina cilvēkus. Tā būtu lieta, kas attaisnotu tādas Starptautiskās Tiesas eksistenci. Līdz šim tie ir galvenokārt āfrikāņi, kas stāv šī tribunāla priekšā. Šī ir viscaur neapmierinoša situācija, kas liek apšaubīt ne tikai šī Tribunāla, bet arī Visa ANO ticamību. “Zeitgeschehen im Fokus”: Paiesim vēlreiz atpakaļ pie 2003. gada 20. marta notikumiem. Profesors de Caias: Jā, tas bija mēģinājums pierādīt ANO nederīgumu. Varēja notikt masīva tautu tiesību pārkāpšana, un ANO neuzsāka pret to neko. Pat toreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, sākumā teica, ka šis karš nav saskaņā ar ANO hartu, un, kad prese viņam uzmācās, tad viņš skaidrā tekstā pateica, ka šis karš esot nelikumīgs. Taču tas notika bez kaut kādām konsekvencēm noziedzniekiem. “Zeitgeschehen im Fokus”: Vai aktuāli pastāv briesmas, ka ASV no jauna varētu rīkoties pēc aprakstītā parauga? Profesors de Caias: Mums ir 3 situācijas: 2003 Irākā, 2011 Lībijā un šodien ir apdraudēta Venecuēla. Rex Tillerson, kādreizējajis ASV Ārlietu minstrs, ir atzīmējis, ka esot pilnīgi iespējama militāra akcija pret Venecuēlu. Tie ir skaidri draudi. Dabiski, ka šāda akcija būtu nelikumīga, bet ASV tas nemaz nerūp, vai kāda akcija ir likumīga vai nav. “Zeitgeschehen im Fokus”: 2003. gada Irākas karā Francija un Vācija ieņēma citādu nostāju. Profesors de Caias: Jā, tas, kas trūkst, ir pretošanās griba pret ASV valdonīgo uzvedību. NATO ir krimināla organizācija Nirnbergas Statūtu gaismā. Citādi es to nevaru apzīmēt. NATO pastāv, lai apdraudētu citas valstis un zināmos apstākļos tām arī uzbruktu. Kopš ir likvidēts Varšavas pakts, NATO nav vairs nekāda likumīga pamata. NATO ir diametrāli pretēja ANO, jo tā neturas ne pie ANO Chartas, ne pie tās varas lietošanas aizlieguma. Mēs redzam tautu tiesību eroziju un vissvarīgāko tautu tiesību normu izpostīšanu. Šajā ziņā mēs dzīvojam bīstamā laikā. “Zeitgeschehen im Fokus”: No kā tas ir atkarīgs, ka tautu pretošanās griba pret šādu attīstību nav skaidrāk saskatāma? Profesors de Caias: Starp citiem faktoriem, tas ir saistīts arī ar mūsu mēdijiem. Un te runa nebūt nav tikai par fake-news. Tas, kas trūkst, ir tas, ka cilvēki nevar iegūt aptverošu pārskatu pār to, kas notiek uz Zemes, un tā tajā sev iegūt personīgu nostāju. To mēs redzam, piemēram, Sīrijā. Sīrijas karš ir “aizstājējs”. Tas ir mākslīgs karš. Bez ASV, Sauda Arābijas, Izraēlas un Turcijas iejaukšanās te nebūtu nekāda kara. Te 2011. gadā bija vardarbīgas demonstrācijas, kuras sīrieši bez problēmām būtu nokārtojuši paši. Bet prettiesiskas citu valstu iejaukšanās dēļ, tas viss ir eskalējies par starptautisku karu. Un mēdiji par to ziņo vienpusīgi , tie noslēpj svarīgus faktus, tie melo. Pretošanās griba var rasties tikai caur aptverošu informāciju un morālu sašutumu. “Zeitgeschehen im Fokus”: Kā Jūs vērtējat Krievijas lomu? Profesors de Caias: Krievija ir vienīgā valsts, kas Sīrijā darbojas legāli, likumīgi. Sīrija Krievijai ir oficiāli lūgusi atbalstu. Pilsoņu karā nedrīkst iejaukties neviena trešā valsts, ja nu vienīgi tad, ja likumīgā valsts vara to lūdz. Krievija savā karadarbībā arī ir ievērojusi samērīguma principu. Tā nav darījusi vairāk, kā bija nepieciešams militāri. Te tika ievērots samērīgums. “Zeitgeschehen im Fokus”: Kādu lomu šajā konfliktā spēlē mēdiji? Profesors de Zayas: Mēs pastāvīgi dzirdam par ķīmiskajiem ieročiem, bet neseko kārtīga to pierādīšana, lai gan Sīrijas valdība to ir vairākkārt pieprasījusi. Tiek formulēti tikai apgalvojumi un pārmetumi. Bet tas, kas neder iekšā bildē, tas tiek nomākts. Piemēram, piektdien, 16. martā (2018), kad sīriešu pulki bija atkarojuši daļu no Austrum-Goutas, tie tur atrada ķīmisko ieroču fabriku, ko bija lietojuši teroristi.To es varēju izlasīt vairākās alternatīvajās ziņās. Un vispirms jau kādas amerikānietes rakstā, kas uzstāda šos jautājumus. Tas izskaidro daudz, un tādēļ šīs zināšanas tiek nospiestas. [...] “Zeitgeschehen im Fokus”: Profesora de Caias kungs, liels paldies par sarunu.

from von hm.

Sources/Links: Zeitgeschehen im Focus Nr. 6 vom 9. April 2018 https://www.zeitgeschehen-im-fokus.ch/de/newspaper-ausgabe/nr-6-vom-9-april-2018.html#article_642
https://de.wikipedia.org/wiki/Alfred_de_Zayas
https://www.srf.ch/news/international/militaerschlag-abgeschlossen-usa-loben-den-perfekten-angriff-auf-syrien