Visi Video (Latviešu)

"Ukrainas karš – vai aprēķins lielajam “ resetam?"

24.03.2023

24.03.2023

"Ukrainas karš – vai aprēķins lielajam “ resetam?"

Kara gads un beigas nav redzamas!? Kāpēc tāda militāri pārāka vara kā Krievija tikai lēni progresē pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem? Vai aiz šī kara galu galā ir citi mērķi? Daudzas pazīmes liecina, ka šis karš ir par daudz vairāk nekā tikai nacionālām interesēm. Šo apgalvojumu atbalsta Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju un pētniecisko žurnālistu ziņojumi. Uzziniet vairāk šajā aizraujošajā dokumentālajā filmā! [lasīt tālāk]

Lizenz:

Creative Commons-Lizenz mit Namensnennung

"Ukrainas karš – vai aprēķins lielajam “ resetam?"

24.03.2023 | www.kla.tv/25531

24. februārī apritēja viena gadadiena kopš Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā. Jau gadu turpinās karš, bet beigas nav redzams! zdf.de (avīze) raksta: "Kremlim, pirms gada uzbrūkot Ukrainai, prātā bija “zibenīga” uzvara. Divpadsmit mēnešus vēlāk Kijevas un Maskavas attiecībās ir izveidojusies strupceļa situācija... Ne Maskava, ne Kijeva nevēlas vest sarunas, pamatojoties uz status quo." Tātad, plānots it kā tika “blitzkrigs”, un tagad jau vairāk nekā gadu turpinās karš. Arvien vairāk cilvēku Eiropā, kā arī pašā Ukrainā, uzdod sev jautājumu: "Vai Krievija tiešām nespēj panākt militāru uzvaru?" Jo, ja salīdzina Krievijas un Ukrainas militāro spēku 2022. gadā, Krievijas armijai vajadzētu būt daudz pārākai. (https://de.statista.com/statistik/daten/studie/292788/umfrage/vergleich-der-militaerstaerke-von-russland-und-der-ukraine/) Pazīme Krievija Ukraina Personāls Militārais personāls kopumā Aktīvie karavīri Rezervisti Paramilitārās vienības Gaisa spēki Aviācija kopumā Vajātājlidmašīnas/pārtveršanas lidmašīnas Lidmašīnas uzbrukumiem uz zemes Transporta lidmašīnas Speciālās lidmašīnas (piem., izlūkošanai) Tanku lidmašīnas Helikopteri kopumā Kaujas helikopteri Jūras spēki Kara kuģi kopumā Izpostītājkuģi Fregates Korvetes Lidmašīnu nesējkuģi Zemūdenes Patrulēšanas kuģi Mīnu kuģi Atomieroči Nukleārās galviņas Vai, var būt, ka šī kara pamatā ir pavisam citi mērķi, nevis tie, par kuriem šķietami ziņo Maskava? Varbūt tas speciāli ir paredzēts bez saskatāma gala? Šajā raidījumā mēs mēģinām rast iespējamās atbildes uz šiem jautājumiem. Vispirms aplūkosim motīvus un nodomus, kādus Maskava ir minējusi saistībā ar karu. Uzdotie kara motīvi 1. NATO paplašināšanās uz austrumiem un draudi, ka Ukraina varētu pievienoties NATO. 2. Palīdzība Donbasa tautas republikām. 3. Ukrainas denacifikācija. • NATO paplašināšanās uz austrumiem, kā to dēvē Putins, kopš 1999. gada ir notikusi piecos posmos līdz pat Krievijas robežām. Kā turpmākās kandidātvalstis bija paredzētas Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna un Ukraina. Nevar noliegt to, ka tas Krieviju neapmierina. • Saskaņā ar ANO datiem, konflikts Ukrainas austrumos, kas ilgst kopš 2014. gada, tikai līdz 2018. gada beigām vien jau ir prasījis 13 000 cilvēku dzīvības, tostarp aptuveni 3300 civiliedzīvotāju. Ukrainas karaspēka uzbrukumi Donbasa iedzīvotājiem krasi pieauga no 2022. gada februāra vidus, vēl pirms Krievijas karaspēka iebrukuma. Pēc EDSO neitrālo novērotāju datiem, skaitot no 2022. gada 17. februāra, notika līdz 1400 sprādzieniem dienā. Kā ziņots, 100 000 civiliedzīvotāju tika evakuēti uz iekšzemi vai uz Krieviju aizsardzības nolūkos. • Azovas pulks ir brīvprātīgo bataljons, kas 2014. gadā kļuva par Ukrainas Iekšlietu ministrijas Nacionālās gvardes sastāvdaļu. Saskaņā ar Vikipēdiju, šī vienība ir pretrunīgi vērtēta, jo ir saistīta ar galēji labējām grupām un nacistisko simboliku. Kopsavilkums pēc viena gada Pēc viena kara gada mēs tagad iztaisām kopsavilkumu: cik lielā mērā Krievija ir īstenojusi vai sasniegusi savus karam noteiktos mērķus. Interneta portāla NuoViso diskusiju raunds ar Billiju Sixsu (BillySix) sniedz dažas norādes šajā sakarā. Billijs Sixs ir vācu pētnieciskais žurnālists, kas ir pazīstams ar savām bīstamajām reportāžām no dažādiem karstajiem punktiem visā pasaulē. Billijs Sixs 2022. gadā vairākas nedēļas pavadīja Harkovā. Uz jautājumu, ko patiesībā vēlas Ukrainas austrumu daļas iedzīvotāji, vai viņi vēlas palīdzību no Krievijas, viņš atbild šādi: Tas, vai vairākums Austrumukrainas iedzīvotāju ir prokrieviski vai proukrainiski noskaņoti, atšķiras no pilsētas uz pilsētu, no reģiona uz reģionu, kā arī starp pilsētām uz valsti. Pēdējās vizītes laikā Ukrainā 2014. gadā trešdaļa iedzīvotāju vēl bijuši noskaņoti prokrieviski, bet divas trešdaļas vēlējušies palikt pasīvi ārpus konflikta. Šodien aptuveni trešdaļa joprojām esot prokrieviski noskaņota, bet trešdaļa esot izteikti proukrainiska. Pārsvarā krievvalodīgo iedzīvotāju viedoklis pēdējo desmit mēnešu laikā esot mainījies. Citāts no iedzīvotājiem: "Putins nenāca ar dāvanām, viņš atnāca ar bumbām". Donbass tagad esot pilnībā izpostīts tā, ka viņš, Billijs Sixs, tam vairs neredzot nekādu nākotni. To apstiprina arī ziņas no vēstulēm, ko Kla.TV saņem no Ukrainas. Cilvēkiem tur nekādā ziņā neesot palīdzēts. Gluži pretēji, Krievijas karaspēka iebrukums viņus apdraud vēl vairāk nekā iepriekš. Viņiem ir liegtas pirmās nepieciešamības preces. Piemēram, ūdeni viņi saņem tikai divas reizes nedēļā uz dažām stundām. Tāpēc lielākā daļa jauniešu un ģimeņu ir pametuši nemierīgo reģionu. Turklāt, kā uzskata Billijs Sixs, Putins nav izbeidzis karu arī tad, kad viņam vēl bija tam iespēja. Proti, 2022. gada 9. maijā, kad Krievija bija ieņēmusi Mariupoli. Tad bija nodrošināts sauszemes koridors starp Krieviju un Krimu, lai Krimu varētu apgādāt ar ūdeni un elektrību. Arī dzelzceļš, kā arī ceļu savienojums bija Krievijas kontrolē. Putins jau tad varēja izbeigt karu, izvest karaspēku no Harkovas apgabala, izbūvēt aizsardzības līniju un rīkoties tikai aizsardzībā. Viņam būtu bijusi iespēja likt ukraiņiem pasaules sabiedriskās domas priekšā izskatīties netaisniem. Bet tā vietā Putins savā 9. maija runā bija teicis: "Mums jāturpina denacifikācija, mēs esam karā, un tas prasīs ilgu laiku." Attiecībā uz šo, tā saukto denacifikāciju, Kla.TV no ukraiņu lieciniekiem ir ienākušas ziņas par vēl citām pretrunām. Nacionālisti no kaujinieciskā Azovas pulka, saskaņā ar Ukrainas ziņojumiem, tika aplenkti Mariupolē. Viņus sagūstīja Krievijas karaspēks. Taču šie gūstekņi pēc neilga laika tika apmainīti pret krievu gūstekņiem un ar godu, caur Arābu Emirātiem, tie atkal atgriezās Ukrainā. Ukrainas pilsoņu jautājums: "Ja Putins vēlas denacificēt Ukrainu, tad kādēļ tieši Azovas bataljona gūstekņi tika attransportēti atpakaļ?” Protams, tās varētu būt tikai apzināti izplatītas baumas. Bet, ja tās nav baumas? Billijs Sixs arī ziņo, ka viņš citus "nacionālistus" Ukrainā nepārprotami uztvēris kā globalizācijas programmas pretiniekus. Tie esot pret migrāciju, pret iestāšanos ES un NATO, viņi esot arī pret vakcināciju un nevēloties neko kopīgu ar komunismu. Un tieši tie tagad esot krievu kara galvenais mērķis! Visu šo pretrunu dēļ, šeit ir īss starpkopsavilkums: Iedzīvotājiem austrumos vispār netika sniegta nekāda palīdzība. Posta pilnās situācijas dēļ, lielākajai daļai cilvēku nācās pamest savu dzimteni. Vecāka gadagājuma cilvēki, kas palika, dzīvo katastrofālos apstākļos bez funkcionējošas infrastruktūras. Kas attiecas uz šķietamo denacifikāciju, tad arī ar to ir drīzāk pretēji. Šīs pretrunas pat ukraiņiem liek aizdomāties, kas vēl varētu būt šī kara pamatā. Iespējamie slēptie kara iemesli Vācu ārštata žurnālists Arons Morhofs (Aron Morhoff), kurš arī piedalījās diskusijā ar Billiju Sixsu, pauda šādu domu: “Pastāv teorija, ka šādiem konfliktiem (piemēram, Ukrainas karam) vispār nevajadzētu saasināties. Runa neesot par frontālu vai totālu karu. Drīzāk tieši šim “ kūstošajam”, ilgstoši notiekošajam konfliktam, ir jātiek savu tautu uztvertam, kā sava veida pastāvīgam ārkārtas stāvoklim. Pēc Morhofa domām, tas pats tika novērots arī Koronas laikā un tagad šeit, Ukrainas karā. Šo "kūstošā konflikta" stratēģiju acīmredzami īsteno abas puses - gan Krievija, gan Ukraina, kuru apbruņo Rietumvalstis. Aiz tā visa slēpjoties ilgtermiņa mērķi, kā piemēram, globālistiska programma jeb jaunā pasaules kārtība. Ryan Matters, rakstnieks no Dienvidāfrikas, kura darbus ir pārņēmuši dažādi brīvie plašsaziņas līdzekļi, globālistu dienaskārtību definē šādi: "Daļa no globālistu programmas ir pašreizējās ekonomikas iznīcināšana, lai varētu ieviest jaunu ekonomikas sistēmu - tā saukto "Lielo atjaunošanu" (Great Reset). Šīs jaunās ekonomiskās sistēmas pamatā ir "digitālā centrālās bankas nauda" (CBDC) un totālā uzraudzība, un to kontrolē mākslīgais intelekts". Ņemot vērā Ukrainas kara sekas, tas varētu būt ticams skaidrojums. Galu galā "karš bez redzama gala" galvenokārt palīdz destabilizēt globālo ekonomiku. Gāzes cenas šaujas augšā, un finanšu tirgos valda satricinājums. Billijs Sixs nesaskata ne Putinā, ne Ukrainas valdībā globālistu programmas pretiniekus - tieši otrādi! Putins to īsteno tieši tāpat, tikai ar spēcīgāku Krievijas zemtekstu. Piemēram, Putins, tāpat kā vairums citu pasaules valstu, spēlēja līdzi šķietamajai Kovid 19 pandēmijai. Krievija bija pioniere vakcinācijas pasu ieviešanā. Krievijas Banka 2022. gada sākumā sāka testēt savu "digitālo rubli", savas centrālās bankas digitālās valūtas (CBDC) versiju - lai minētu tikai dažus piemērus. Tā ir nepilnīga aina, un vēl nevar izdarīt galīgus secinājumus. Taču daudz kas liecina, ka Krievijas un Ukrainas karš ir saistīts ar daudz vairāk, nekā tikai ar nacionālajām interesēm. Arī Putina loma nebūt nav skaidra. Daudz kas liecina par to, ka Krievijas un Ukrainas karš ir globālistiskas programmas caļa sagatavotājs. Tāpēc šī kara turpmākie notikumi būtu jāturpina vērot no šīs perspektīvas. Šeit jūs varat noskatīties gandrīz divu stundu raidījumu "Frontlines - Billy Six at BarCode": https://www.youtube.com/watch?v=vlIn81KBp-c

no dd.