All Videos (Latviešu)

Las Vegasas masu slepkavība: vai terors kā politisks instruments?

20.10.2017

Sendung
verbreiten
www.kla.tv/11316
Text
in geschriebener Form
+ Quellenangabe
Download

Direct link to this broadcast

Direktlink zu dieser Abspielposition:

Einzelne Sendung einbinden

"Las Vegasas masu slepkavība: vai terors kā politisks instruments? "

Las Vegasas masu slepkavība: vai terors kā politisks instruments? 20.10.2017

Pēc oficiālajām ziņām 2017. gada 11. oktobrī Lasvegasā kāds atsevišķs terorists esot šāvis uz aptuveni 30 000 kāda kantrī-mūzikas festivāla apmeklētājiem. Nogalināti esot vismaz 59 cilvēki un vairāk kā 520 ievainoti. 28. septembrī, četras dienas pirms šī uzbrukuma, iespējamais 64-gadīgais terorists, Stepfen Paddock esot ievācies savā viesnīcas numurā, kurš atradies 32. stāvā. Līdz atentātam viņš esot istabā nogādājis vairāk kā 10 koferos 22 šautenes, vienu pistoli un tūkstošiem patronas. Sākotnēji tika runāts par daļēji pusautomātiskajām šautenēm, kuras pēc “bump stock “ iemontēšanas, kas ir ātrās uguns (ātrās šaušanas) laide, sasniedz 800 šāvienu biežumu 1 minūtē. Terorists esot nošāvies aptuveni stundu pirms istabu izmeklēja policijas speckomanda. Taču, tāpat kā gandrīz visos teroristu uzbrukumos jeb Amoka skrējienos Rietumu pasaulē, arī šajā gadījumā aculiecinieki un komentētāji darīja mūs uzmanīgus uz daudzām nesakritībām oficiālajos ziņojumos: - Parkhausas kustības protokoli rāda, ka Paddock Parkhausā ir ieradies jau 25. septembrī, nevis 28., kā tiek norādīts oficiāli. – Paddoka draudzene Marilou Danley teica, ka viņa par sava dzīves biedra plāniem neesot pat nojautusi itin neko, ka viņa esot pazinusi viņu kā draudzīgu, mīļu un klusu vīru. – Pēc sava brāļa izteicieniem, Stephen Paddock vispār nav bijis nekāds ieroču fans... Viņam nebija nekāda militāra fona vai kā tamlīdzīga. Viņš nevarot iedomāties, no kurienes Stephens esot dabūjis savu automātisko ieroču arsenālu. – Pensionētajam grāmatvedim gan esot bijusi medību licence Aļaskas štatā (kur viņš, acīmredzot, nekad nav dzīvojis), citādi viņam neesot nekādu vērā ņemamu saskarsmes punktu ar kaut kādiem ieročiem. – Militārās un specvienības gadiem ilgi trenējas automātisko ieroču pielietošanā, un to lietošanai ir vajadzīga laba fiziskā sagatavotība. Iespējamais terorists acīmredzami nevarēja uzrādīt neko no tā. – Pieredzējuši šāvēji un kareivji, pamatojoties uz šāvienu troksni, uzskata, ka te runa esot bijusi par ātrās šaušanas šautenēm, pie kurām pieeja ir vienīgi tādām valsts drošības iestādēm, kā armijai vai policijai. – Šerifs Joseph Lombardo no Las Vegasas teica, ka viņš uzskatot, ka Setephenam Paddokam tai laikā ir bijis atbalsts, vai arī – viņš ir bijis “super-tips”, viņš sarkastiski piebildis. – Daudzi liecinieki ziņo, ka ir bijuši vairāki šāvēji un nevis tikai viens. Taču šie izteicieni tiek ignorēti. – Kāds policijas radio teksts, kas ir ticis ierakstīts, runā par “otru aizdomīgo 4. stāvā”. – Nevienā no daudzajām uzņemtajām videofilmām nevar atklāt uguns iziešanu no 32. stāva. Turpretīm dažos You Tube filmu-ierakstos tiek apgalvots, ka apmēram 4. stāva augstumā ir redzēti uguns zibšņi un vienlaicīgi ir dzirdētas vairākas zalves. Daudzi no šiem video pēc īsa laika vairs nebija pieejami. – Oficiālā puse apgalvo, ka neesot bijis nekāda otrā šāvēja, jo logus nevarot atvērt, un logi ir bijuši jāizsit. Tā it kā esot darījis Stephan Paddock. Taču logu firmas līdzstrādnieks apgalvoja, ka logus varot atvērt ļoti labi, ja tikai zina, kā. Tas esot tādēļ, lai tos varētu tīrīt. Šīs ir tikai dažas no līdz šim uzzinātajām nesakritībām. Par turpmākajiem norādījumiem mēs būsim pateicīgi jums. Bet kas tieši slēpjas aiz šāda veida uzbrukumiem, kurus visai noteikti nespēj izdarīt viens pats terorists? Šajā vietā, kā uz iespējamu atbildi, ir jānorāda uz tā saucamo “spriedzes stratēģiju”. Balstoties uz daudzajām nejēdzībām oficiālajās versijās par uzbrukumiem, terora pētnieki neizslēdz tādu valsts vai valstij tuvu aktieru piedalīšanos, kā slepenos dienestus. Jēdziens “strategy of tension” (spriedzes stratēģija) pirmo reizi tika lietots britu avīzē “The observer” 1969. gadā, attēlojot Itālijas valsts slēptās operācijas. Izteiciens “spriedzes stratēģija” sasniedza atpazīstamību 1990. gadā sakarā ar teroristisko noziegumu tiesisko izmeklēšanu Itālijā, kas notika starp 1969. un 1984. gadu: veselu rindu itāļu slepeno dienestu vai tiem tuvu stāvošu spēku, zem “viltus karoga” paveiktu, teroristisku aktivitāšu izmeklēšanas iestādes pieskaitīja ekstrēmajiem kreisajiem. Ar to vajadzēja tikt novērstam tam, ka Itālija aukstā kara laikā (starp ASV un toreizējo Padomju Savienību) pievērstos komunistiem. Pat “Der Spiegel” (vācu avīze) 15/2005 runāja par “konkrētiem norādījumiem” uz “spriedzes stratēģiju” un citēja atzinušos teroristu Vincenzo Vinciguerra: “Vajadzēja uzbrukt civilistiem, nevainīgiem cilvēkiem, kas bija tālu no politiskajām spēlēm[...]. Uzbrukumiem vajadzēja novest itāļu tautu tiktāl, lai tā lūgtu valsti nodrošināt lielāku drošību.” Cilvēks, kas ir intensīvi pētījis “spriedzes stratēģiju”, ir Šveices dr. Daniele Gansers. Avīzē “Schweriner Volkszeitung” Gansers par 2010. gada 3. decembri sacīja, citēju: “Stratēģija nozīmē, ka kāds noteikti grib, lai mēs būtu bailēs. Terors jau nenozīmē neko citu, kā bailes. Un spriedze ir iekšējas nedrošības radīšana pēc principa: “Tas var skart katru.” Pēc dr. Gansera, terora uzbrukums sabiedriskām vietām, kā piemēram, dzelzceļam, tirgum vai skolas autobusam – ir tipiskā tehnika, kā tiek īstenota “spriedzes stratēģija”. Pēc slepeno aģentu uzbrukuma “zem viltus karoga” – un tas esot izšķirošais elements – vaina tiekot novadīta caur pierādījumu aizvākšanu, resp., pierādījumu novirzīšanu - uz citiem, tā dr. Gansers. Cik tālu nu “spriedzes startēģija” varētu slēpties aiz aktuālajiem uzbrukumiem, kā Las Vegasas masu slepkavībā, un cik tālu tā varētu būt saistīta ar valsts iestāžu abalstu? Paturiet šos jautājumus acīs, kad Las Vegasas vai kāda cita terora uzbrukuma lietā kļūs zināmas jaunas nesakritības. Novērojiet arī, cik tālu tiek tālāk paplašinātas skarto valdību pilnvaras vai kā tiek izdoti jauni likumi par tālākiem pilsoņu tiesību ierobežojumiem – aizbildinoties ar drošību. Vairāk par šīm aizkulisēm Jūs atradīsiet sekojošos raidījumos: www.kla.tv/11084 (9/11 – Starta šāviens mērķtiecīgam terora memedžmentam?) www.kla.tv/10254 (Četri terora veidi) www.kla.tv/9655 (Moritz Enders par uzbrukumiem: „Aiz patiesības vienmēr ir kāda patiesība“) www.kla.tv/9597 (Zem pagājušo terora uzbrukumu lupas uzbrukums Berlīnes Ziemsvētku tirgum) www.kla.tv/8762 (Amoka skrējiens Minhenē – Merkeles deviņu-punktu-plāns, neskatoties uz lietas pretrunīgumu) www.kla.tv/8716 (Terora uzbrukumi un Amoka skrējieni – vai plānots terora menedžments? ) www.kla.tv/7249 (Parīzes Terora uzbrukumi – absurdi uz pirmo acu uzmetienu – 1. daļa) www.kla.tv/7253 (Parīzes terora uzbrukumi – Absurdi uz pirmo acu uzmetienu – 2. daļa) www.kla.tv/7219 (Intervija ar Gerhardu Wisnewski: Absurdi Parīzes uzbrukumos. Slepeno dienestu loma. ) www.kla.tv/7209 (Ken Jebsen - Parīzes terora uzbrukumu kopsakarības) www.kla.tv/7190 (Kā ES-valdības instrumentalizē terora uzbrukumus)

from von dd.