Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Vadošie mediji mantrveidīgi atkārto, ka, lai novērstu cilvēces problēmas, privatizācija esot nenovēršami vajadzīga, un tas garantējot kompetentāku un “svētību nesošāku” risinājumu. Taču, kāda ir realitāte?[lasīt tālāk]
Pagājušā gada deviņdesmitie gadi tiek uzskatīti par neoliberālisma augstāko punktu. Tāpat kā klasiskais liberālisms, arī šis tiecas uz brīva tirgus saimniecību, taču, kategoriski nenoliedzot valsts iejaukšanos – drīzāk tas grib to samazināt līdz minimumam. Skaidrā tekstā tas nozīmē, ka pieaug koncernu loma un, jo sevišķi – starptautisko lielkoncernu loma. Un tas masīvi samazina valsts ietekmi.
Koncernu mantra ir tāda: “Ekonomiskajai pārmiju pārslēgšanai, kā nacionālajai, tā globālajai, ir jābūt ekonomistu rokās”.
Tas nozīmē, ka tai jābūt privāto uzņēmēju rokās, un jo sevišķi to, kuri ir pievienojušies Klausa Švāba Pasaules Ekonomiskajam Forumam – WEF-am. Tieši šo mantru vadošie mediji neatlaidīgi atkārto sabiedriskās domas manipulēšanai. Šķietami tieši šo uzņēmēju finansiālie līdzekļi esot absolūti nepieciešami cilvēces problēmu pārvarēšanai. Pie tam, privāti vadītie uzņēmumi darbojoties nesalīdzināmi efektīvāk. Tiek iedvests, ka privatizēšana garantējot katrā gadījumā ne tikai ātrāku, bet arī kompetentāku, kā teikt, “svētīgāku” risinājumu. Bet sātana pirksts šajā lietā esot tas, ka sabiedriskās, pilsoņus skarošās intereses arvien vairāk netiek regulētas no ievēlēto tautas pārstāvju puses, atbilstoši tautas vajadzībām. Sabiedriskā labuma vietā ir ienācis pašlabums un WEF-am pievienojušos koncernu priekšrocības. Un viņu galīgais mērķis ir pasaules pārvaldīšana “Lielā Reseta” (Great Reset) ceļā.
21.02.2022 | www.kla.tv/21701
Pagājušā gada deviņdesmitie gadi tiek uzskatīti par neoliberālisma augstāko punktu. Tāpat kā klasiskais liberālisms, arī šis tiecas uz brīva tirgus saimniecību, taču, kategoriski nenoliedzot valsts iejaukšanos – drīzāk tas grib to samazināt līdz minimumam. Skaidrā tekstā tas nozīmē, ka pieaug koncernu loma un, jo sevišķi – starptautisko lielkoncernu loma. Un tas masīvi samazina valsts ietekmi. Koncernu mantra ir tāda: “Ekonomiskajai pārmiju pārslēgšanai, kā nacionālajai, tā globālajai, ir jābūt ekonomistu rokās”. Tas nozīmē, ka tai jābūt privāto uzņēmēju rokās, un jo sevišķi to, kuri ir pievienojušies Klausa Švāba Pasaules Ekonomiskajam Forumam – WEF-am. Tieši šo mantru vadošie mediji neatlaidīgi atkārto sabiedriskās domas manipulēšanai. Šķietami tieši šo uzņēmēju finansiālie līdzekļi esot absolūti nepieciešami cilvēces problēmu pārvarēšanai. Pie tam, privāti vadītie uzņēmumi darbojoties nesalīdzināmi efektīvāk. Tiek iedvests, ka privatizēšana garantējot katrā gadījumā ne tikai ātrāku, bet arī kompetentāku, kā teikt, “svētīgāku” risinājumu. Bet sātana pirksts šajā lietā esot tas, ka sabiedriskās, pilsoņus skarošās intereses arvien vairāk netiek regulētas no ievēlēto tautas pārstāvju puses, atbilstoši tautas vajadzībām. Sabiedriskā labuma vietā ir ienācis pašlabums un WEF-am pievienojušos koncernu priekšrocības. Un viņu galīgais mērķis ir pasaules pārvaldīšana “Lielā Reseta” (Great Reset) ceļā.
no hm.