Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Mēs paši sevi uztveram kā domājošas būtnes ar brīvo gribu. Bet mūsdienās neirozinātne nāk pie cita slēdziena. Mēs esam ieinteresēti uzzināt – kādus secinājumus ir ieguvis slavenais “ Libetas eksperiments.”[lasīt tālāk]
Kamēr mēs sevi uztveram kā domājošas būtnes ar brīvo gribu, neirozinātnieki šodien uztver apziņu kā neiroloģisku procesu smadzenēs un brīvo gribu kā šī procesa sekas. Šāds uzskats ir būtisks secinājums no slaveni kļuvušā Libetas eksperimenta.
1980.- tajos gados amerikāņu fiziologs Benjamins Libets pētīja secīgās kopsakarības starp lēmumu darboties un atbilstošo ķermeņa kustību. Pie tam, probandu smadzenēs varēja izmērīt elektriskos impulsus jau pirms tam, kad cilvēks bija pieņēmis lēmumu kaut kā kustēties. Līdz ar to cilvēka gribas brīvība izskatās pēc sava veida ilūzijas- kā smadzenes apziņai liek mānīgi ticēt.
Atbilstoši šim uzskatam par tā saucamo smadzeņu-apziņas- problēmu, biologs Ulrihs Warnke skaidro to tā, - ka ir iespējams, ka mūsu apziņa, neatkarīgi no matērijas, ir iesaistīta mums pāri esošā informācijas jeb kvantu laukā.
Joks: Kvantu fizika ir kā šokolāde, te tā ir, te tās nav!
17.01.2022 | www.kla.tv/21332
Kamēr mēs sevi uztveram kā domājošas būtnes ar brīvo gribu, neirozinātnieki šodien uztver apziņu kā neiroloģisku procesu smadzenēs un brīvo gribu kā šī procesa sekas. Šāds uzskats ir būtisks secinājums no slaveni kļuvušā Libetas eksperimenta. 1980.- tajos gados amerikāņu fiziologs Benjamins Libets pētīja secīgās kopsakarības starp lēmumu darboties un atbilstošo ķermeņa kustību. Pie tam, probandu smadzenēs varēja izmērīt elektriskos impulsus jau pirms tam, kad cilvēks bija pieņēmis lēmumu kaut kā kustēties. Līdz ar to cilvēka gribas brīvība izskatās pēc sava veida ilūzijas- kā smadzenes apziņai liek mānīgi ticēt. Atbilstoši šim uzskatam par tā saucamo smadzeņu-apziņas- problēmu, biologs Ulrihs Warnke skaidro to tā, - ka ir iespējams, ka mūsu apziņa, neatkarīgi no matērijas, ir iesaistīta mums pāri esošā informācijas jeb kvantu laukā. Joks: Kvantu fizika ir kā šokolāde, te tā ir, te tās nav!
no mik.