Artemis 2 – vai jaunā Mēness misija rehabilitēs pirms 54 gadiem notikušo viltus nosēšanos uz Mēness?

06.02.2026 | www.kla.tv/40225

2026. gada janvāra vidū visā pasaulē tika izplatītas fotogrāfijas, kurās redzams, kā 98 metrus augstā ASV Mēness raķete tiek nogādāta uz starta platformu, gatava misijai „Artemis 2”. Starts ir plānots ne ātrāk kā 6. februārī. „Artemis 2” uzdevums ir apriņķot Mēnesi un sagatavot pirmo ekipēto Mēness nolaišanos („Artemis 3”) vairāk nekā 50 gadu laikā. Bet kā tas bija toreiz Apollo misijās? Mediju pārstāvji atklāja pārliecinošus pierādījumus par NASA attēlu viltojumiem. Vai viss ir viltots?! Vai pierādījumi ir tik pārliecinoši, ka NASA ar jaunu Mēness misiju vēlas rehabilitēt toreizējās viltotās Mēness nolaišanās? Un kāpēc tieši tagad, kad ar AI attēliem vēl viena viltojuma atklāšana būtu gandrīz neiespējama? Šajā raidījumā jūs redzēsiet pārliecinošus pierādījumus par viltotiem NASA attēliem. Autortiesības: https://chnopfloch.ch/datenschutz/ Man ir nopietns jautājums: vai attēli, ko NASA un citi mums rāda, kā video no kosmosa, patiešām ir īsti? Vai tie ir reāli uzņēmumi vai, varbūt, tikai viltoti, uzņemti filmēšanas studijā? Vai ir redzamas pazīmes vai pierādījumi, kas liecina par filmēšanas trikiem vai pat par datorizētu virtuālo realitāti? Izpētīsim šos jautājumus sīkāk: Es, kā mediju pakalpojumu sniedzējs ar profesionālo pieredzi kopš 2004. gada, apgalvoju: viss, ko mums rāda NASA, ESA un visas pārējās kosmosa organizācijas, ir studijas uzņēmumi, zaļais ekrāns un CGI, t. i., datoru ģenerēti attēli – jaunvalodā: fake vai - viltus! Šāds apgalvojums, visticamāk, izraisīs lielu pretestību. Bet es domāju, ka vienā jautājumā mēs jau sākotnēji esam vienisprātis. Ja NASA uzņēmumi patiešām būtu reāli, mēs redzētu tikai nevainojamus attēlus. Bez kļūdām, bez Holivudas trikiem, bez apšaubāmiem kadriem, kas liek mums apšaubīt fizikas likumus. Jau viena vienīga aina, kas atklātu kaut ko tādu, atmaskotu NASA un kompāniju, kā melus. Bet paskatieties paši un izveidojiet savu viedokli. Šeit sekojošajā mēs pievērsīsimies tēmai par Glitches jeb kļūmēm, CGI un par zaļo ekrānu. Kopumā es, pēc iespējas, izvairīšos no speciāliem terminiem un izskaidrošu redzēto pēc iespējas vienkāršāk, lai arī nespeciālisti saprastu, kas notiek. Tomēr dažas lietas ir jāpiemin. Domāju, ka lielākā daļa cilvēku zina, kas ir “zaļais ekrāns”. Tas ir zaļais fons, ko bieži izmanto filmu uzņemšanai. Īsumā, filmēšanu veic uz zaļa ekrāna fona, pēc tam video apstrādā - zaļo fonu noņem un aizstāj ar vēlamo. Tādējādi ir iespējams būt ļoti elastīgiem un nav jāņem vērā vietējie apstākļi. Atkarībā no vajadzības, tiek izmantoti arī zilie ekrāni. Tie nav zaļi, bet, kā nosaukums liecina, zili. Starp citu, zaļais ekrāns darbojas arī tiešraidēs. Tomēr, tur dažkārt rodas nelielas grūtības. CGI ir saīsinājums no Computer Generated Imagery, t.i., datoru ģenerēti attēli – objekti vai bildes, kurus rada 3D programmatūras un, tādējādi, tie ir mākslīgi radīti. Glitches jeb kļūmes, varbūt, ir jāpaskaidro sīkāk: tie ir traucējumi vai aprēķinu kļūdas datorprogramā, mūsu gadījumā – grafiskās kļūdas. Programmatūrai, piemēram, jāaprēķina virtuāla attēla aina, kurā ir aktieris, daži reāli objekti, mākslīgi ģenerēti 3D objekti un mākslīgs fons. Noteiktā vietā – kādu iemeslu dēļ – rodas aprēķinu kļūda, iespējams, procesors ir pārslodzē. Attiecīgā zona netiek attēlota skaidri, un parādās dīvaini artefakti, attēla lecieni, izkropļojumi vai tamlīdzīgi. Tādējādi, šie Glitches ir diezgan skaidrs pierādījums datora manipulācijām. Tagad rodas jautājums, vai kaut kas tāds ir NASA uzņēmumos? Un atbilde ir viennozīmīgs JĀ! Absolūti! Sāksim ar šo 9. Septembra ”dārgumu”: tā bija tiešraide, kurā Kamala Harisa, it kā tieši, sarunājās ar SKS. Paskatieties uzmanīgi! Nu? Ko atklājat? Un šeit vēlreiz. Joprojām neko neredzat? Ieskatīsimies sīkāk, palielināsim un palēnināsim ierakstu: mikrofona vads sāk strauji kustēties. Astronauts mēģina to atvairīt, radot brīnišķīgu Glitch. Šķiet, ka 3D programmatūra, reaģējot uz straujo rokas kustību, vairs nevar izlemt, vai kabelis jāattēlo virs vai zem rokas, tāpēc tas it kā saplūst ar to, vai arī, iziet cauri rokai. Tātad, mēs redzam, ka kabelis ir ģenerēts 3D objekts, jo citādi šo ainu nevar izskaidrot. Attēla aprēķināšanas programmatūra nespēj izpildīt, tā saucamo, sadursmes uzdevumu. Citiem vārdiem sakot, tā nespēj precīzi izsekot, kurš attēla elements ar kuru saduras un tādēļ rada atgrūšanu. Tā roka kļūst par caurlaidīgu, nesadurošos objektu. Es ceru, ka tas bija puslīdz saprotams. Skaisti saskatāms ir arī filmas aizmugurē, mazliet tālāk redzamais fantoma mikrofons. Tagad tas ir te! Un tagad tas ir pazudis! Un atkal te! Un atkal pazudis! Un atkal te! Jā, šeit attēla aprēķinam ir izgājis pavisam greizi. Mikrofons, acīmredzot, arī ir radīts ar 3D programmatūru un ir pilnīgi nepareizi aprēķināts šajā ainā. Tā nevar būt kameras kļūda, jo kameras vienkārši uzņem visu, kas nonāk to objektīva priekšā. Arī pārraide nevar būt vainīga, jo tā nevarētu izlaist tikai mikrofona galvu vai kabeli, bet ietekmētu visu attēlu vai, vismaz, lielu daļu no tā. Fons datorizētiem 3D objektiem, piemēram, šim mikrofonam. Šādus objektus veido vairākos – es teiktu – līmeņos vai slāņos. Vispirms tiek izveidota pamatforma vai stiepļu režģa modelis, virsū tiek uzlikti krāsu un tekstūras slāņi, un beigās apgaismojuma efekti piešķir pēdējo slīpējumu - lai to izskaidrotu vienkārši un bez sarežģītiem terminiem. Šo objektu galīgo izveidi sauc par renderēšanu. Tās laikā visi slāņi tiek apvienoti vienā gatavā klipā. Ja renderēšana notiek tiešraidē, tas, protams, var radīt problēmas, piemēram, tāpēc, ka dators nespēj pietiekami ātri radīt vēlamo rezultātu vai procesors ir pārslodzē. Tas ir īpaši problemātiski, ja 3D objektiem ir jāsadarbojas ar aktieriem tiešraidē. Un tieši par to mēs šeit runājam. Sekojošie piemēri skaidri parāda, ka mēs patiešām runājam par datorgrafiku, kas tiek rādīta tiešraidē: 1. Šis mikrofons. Vispirms tas sāk glitchot, tad pazūd gaismas atspulgi, kas iepriekš bija redzami, un tas notiek tieši pārejā no viena attēla uz nākamo. 2. Aktieris, kas spēlē astronautu, Dons Pattits demonstrē, kā dzert kafiju kosmosā. Līdz šim viss izskatās labi, izņemot attēla kvalitāti. Klipa beigas ir izšķirošas, jo – oops – šeit kafija pēkšņi atdalās no krūzes un izlec no tās, nezaudējot formu. Krāsu līmenis skaidri atdalās no formas līmeņa, kas ir iespējams tikai tad, ja objekts ir radīts ar 3D programmatūru un renderēšana tiešraidē ir nogājusi greizi. Skaidra aprēķina kļūda un tādējādi nākamais pierādījums, ka NASA savus uzņēmumus veido ar virtuālās realitātes palīdzību. 3. Tāpat arī šeit, trešajā piemērā: no nekā parādās plīša figūra, ar kuru var pat interaktīvi sazināties tiešraidē. Sākumā es domāju, ka objektu varētu arī paslēpt aiz tā saucamā aizsega, bet dažu attēlu garumā var redzēt, cauri spīdošo, aktrises roku. Tātad, objekts tika pārklāts, nevis padarīts redzams no aizsega, tādējādi izslēdzot otru iespēju. Sadarbība ar virtuāliem objektiem, starp citu, ir izskaidrojama ar tā saukto Ragdoll dzinēju, kas, piemēram, ir plaši izplatīts videospēlēs. Jūs varat to pētīt, es tagad neiedziļināšos sīkāk. Motion Control būtu interesants meklēšanas termins, lai papildinātu šo tēmu. Un, ja jau esam pie tēmas „virtuālā realitāte”, tad paskatīsimies šo. Pievērsiet uzmanību vīrietim attēla kreisajā pusē, ko viņš tūlīt darīs. Un - sākas. Jā, tagad tas notiek uz priekšu un atpakaļ, bet tā notiekošais kļūst īsti skaidrs. Pievērsiet uzmanību rokām. Viņš paņem iedomātu objektu ar kreiso roku, nodod to labajai rokai un noliek malā. Tikai, dumjā kārtā, objekts, no kura viņš vēlas atbrīvoties, nav redzams. Tehnisks izskaidrojums: kanāls, kurā bija jāparāda tiešraidē ievietotais 3D objekts, pārraidē nebija aktīvs. Taču, šķiet, priekšskatījumā tas bija aktīvs, jo pievērsiet uzmanību viņa acīm. Viņš neskatās uz objektu, bet skatās uz priekšu, it kā uz monitora pārbaudītu, vai viņa darbība izskatās labi un pareizi. Es teiktu: “Pieķerts!” Iespējams, ka aktieri izmanto arī kontaktlēcas, lai priekšskatījumu projicētu tieši uz tīklenes. Jā, tādas patiešām ir! Pārliecinieties paši. Mēs redzam, ka visas ainas ir mākslīgi samontētas, piemēram, kā astronauta attēlotājs labajā pusē. Īss attēla Glitsh atklāj, ka viņš ir izgriezts un pagriezts, lai iekļautu ainā. Mēs redzam ļoti taisni izgrieztu grafisko kļūdu ar paralēlām līnijām, kas atbilst vīrieša slīpuma leņķim. Tā teikt, izgriezts blokā, pagriezts par 190 grādiem un iekļauts augšējā labajā stūrī. Arī apgaismojums vīrieša sejā neatbilst sievietes apgaismojumam, kas liecina par atsevišķu uzņemšanu. Gaisma ir spēcīgāka, tiešāka un rada lielāku kontrastu. Kā bijušais fotogrāfs, es redzu divus dažādus apgaismojuma iestatījumus un, līdz ar to, divas dažādus uzņēmumus, kas ir salikti kopā. Šis arī ir ģeniāls. Nav glitshu, bet ir skaista montāžas kļūda. Un mēs redzam – atkal ar 15 % ātrumu – kā gars, viņš izgaist gaisā, ieskaitot apkārtnes kļūdu kreisajā pusē, kur pāris objektu aizslīd uz augšu. Šeit ir izmantota tā saucamā mīkstā pāreja, kas nodrošina gludu pāreju starp divām ainām. Muļķīgs ir tikai tas, ka šāda pāreja parādās video, kas it kā nav montēts, kur tā vienkārši nedrīkstētu būt. Vēl viens skaists un, nu jā, neērts piemērs par pāreju. Mēs redzam „māgus” uz ISS borta, kuri vienkārši parādās no nekurienes ar ievietotu sekvenci. Deivids Koperfīlds aiz skaudības nobālētu. Un šeit ir līmeņu kļūda. Fona baltajā taisnstūrī ir redzama ēna. Tagad uzmanīgi paskatieties, kas notiek ar aizmugurējā aktiera galvu. Dators aprēķina daļu no minētās ēnas, līmeni astroaktiera priekšā, tāpēc sākumā viņa galva ir daļēji aizēnota, it kā no durvju pārsega. Bet tad viņa galva pārvietojas cauri ēnai, kas programmatūrai rada loģikas problēmu. Paura plikums vispirms savienojas ar ēnu un pēc tam izkūst tai cauri. Acīmredzama CGI aprēķina kļūda. Nākamajā kadrā, tā saucamā, objektu izsekošana (trecking) izgāžas. Labās rokas pirksti atrodas pie mikrofona. Tagad šī roka tiek atvilkta, un bez korekcijas kustības, bet ar nepatīkamu grafisko kļūdu, tagad pie mikrofona atrodas kreisās rokas pirksti. Bet patiesi smieklīgi kļūst, kad roka tiek atrauta atpakaļ. Pirksti burtiski slīd zem kreisās rokas bez jebkādas pretestības, kas fizikāli vienkārši nav iespējams. Tajā ir skaidri redzami datora centieni radīt tīru attēlu. Ir skaidri redzamas griezumu malas ap pirkstiem, kā tumšas kontūras un pat “nokosti” pirkstu gali. Nē, dārgie NASA fani, tās nav pārraides kļūdas! Vēl viens piemērs, un es domāju, ka šis attēla leciens man nav jākomentē, tas runā pats par sevi. Atkal renderēts 3D objekts ar savu pašdzīvi. Un, ja ļauj ainai turpināties, tad tā kļūdās vienā gabalā. Nav ne jausmas, kas tur notika, bet izskatās, ka grafiskais process dzīvo attēlu aprēķināšanai bija nedaudz pārkarsis. Bet pievērsīsimies vēl vienam svarīgam punktam, lai atmaskotu NASA uzņemto attēlu viltojumu - zaļo ekrānu. Sākumā mans mīļākais attēls. Video ir oficiāli no NASA kanāla. Titri un saites ir redzamas, tāpēc varat pārbaudīt. Interesantas ir atkal uzņēmuma beigas. Visi trīs astronauti vienlaikus izplūst vienā grafikas masā, bet fons paliek neskarts. Vēlreiz. Un šoreiz koncentrējieties uz šiem priekšplāna objektiem, jo arī tie ir grafikas kļūdas skarti. Visinteresantākās ir šīs zaļās zonas. Priekšplāna kļūdas dēļ, mēs iegūstam tiešu ieskatu patiesajā fonā aiz aktieriem, kurus sauc par astronautiem. Un tas ir zaļais ekrāns. Kādu iemeslu dēļ zaļās zonas maskēšana palika nemainīga, bet attēls tika iznīcināts, neietekmējot parādīto fonu. Pamatot to ar „filmas kļūdu” vai „pārraides problēmu” ir tehniski neiespējami. Pirmkārt, tad tas skartu visu attēlu, nevis tikai šo, ļoti selektīvo, fragmentu. Otrkārt, kameras nerada nejaušas krāsas. Tās nevar radīt zaļo krāsu tur, kur tās nav. Arī pārraides kļūdas iznīcina tikai esošo attēlu materiālu, bet nerada krāsas no nekā. Tā tas viss darbojas filmās. Šis klips ļoti iespaidīgi parāda, kā vienkārši, izmantojot zaļo fonu, var radīt pilnīgi fiktīvas pasaules. Filmās mēs to uztveram, kā pašsaprotamu. Bet tiklīdz NASAi tiek pārmesta attēlu falsificēšana ar šo tehniku, lielākā daļa to uzskata par absurdu. Kāpēc gan? Kāpēc mēs nevēlamies atzīt to, kas ir acīmredzams, tiklīdz tas ir pretrunā ar mūsu pasaules uzskatu? Vai mums ilūzijas ir tik svarīgas, ka mēs vienkārši nevēlamies redzēt neko? Lai nu kā. Zaļais ekrāns šodien ir pilnīga standarta prakse video jomā. Daži objekti ir reāli, pārējie tiek ievietoti, piemēram, šeit - filmas “Hobits” uzņemšanā vai daudzās citās filmās. Vai pat pašā NASA, kā šeit redzams reportāžā, acīmredzot nejauši. Jautājiet sev, kāpēc aiz ISS ir nepieciešams zaļais ekrāns, ja visiem kosmosa uzņēmumiem ir jābūt reāliem? Pašlaik tehnoloģijas kļūst arvien labākas, un zaļais ekrāns tiek izmantots arvien retāk. Mūsdienu filmēšanā izmanto LED sienas, kas, ar videospēļu dzinēju palīdzību, life reaģē uz kameras kustību un tādējādi izskatās daudz reālāk, kā arī nodrošina optimālu apgaismojumu. Vēl viena priekšrocība: aktieri paši redz fonu filmēšanas laikā – un viss notiek tiešraidē un reālajā laikā. Starp citu, tagad visu var ģenerēt reālajā laikā. Videospēle „Hellblade” ir tam neticams piemērs. Aktieru spēle tiek renderēta reālajā laikā un atskaņota milisekundēs. Tādējādi uzņēmumi var tikt nevainojami savienoti, lai, kā šeit, aktieris varētu uzsākt dialogu ar sevi pašu. Tātad, mēs tuvojamies laikam, kad vairs nebūs skaidru viltojuma pierādījumu, kas radušies neuzmanīgas vai nevēlamas zaļā ekrāna kļūdas dēļ. Tāpēc ir jo svarīgāk saprast, ka NASA & Co. mums salti melo. Man ir vēl viens piemērs šajā sakarā. Šeit sen. Džordžs Bušs apmeklē NASA – un ko mēs redzam fonā? Tā saukto astronautu Timu Pīku, kam faktiski tajā brīdī būtu jāatrodas Zemes orbītā, bet kurš tieši tagad darbojas ar zaļu bumbu uz zila tīkla fona. Malā aina ir ierāmēta ar ierīcēm, kas vienmēr redzamas lieliskajās ISS tiešraidēs. Zaļos objektus, starp citu, izmanto arī filmās, lai nodrošinātu orientierus aktieriem, ja vēlāk ir jāievieto citi 3D objekti. Un kas ir ar fonu, jūs varat pajautāt sev pašiem. Vēlāk tika mēģināts atrast attaisnojumu runām par fonu un to attēlot, kā palīglīdzekli zinātniskiem eksperimentiem. Bet paskatieties uz to ar skaidru galvu: kādi, pie velna, tie eksperimenti varētu būt? Kāda praktiska lietderība tiem ir? Vēl pāris noslēguma piemēri: neskaitot to, ka attēla procesors atkal gribēja atbrīvoties no pārkarsuma un kļūdījās līdz pagurumam, mēs redzam arī šeit zaļā ekrāna nodevīgo caurspīdīgumu – tieši tagad. Un arī nākamajā kadrā video programmatūrai uz brīdi neizdodas pareizi izgriezt zaļo fonu. Turklāt, tas ir lielisks piemērs tam, ka peldošie objekti un arī astroaktieru apģērbs ir 3D ģenerēti. Paskatieties uz kabeli: ja tas nav skaidra aprēķina kļūda, tad kas gan? Attiecībā uz aktieriem, es domāju, ka tiek izmantoti tā saucamie kustību uztveršanas tērpi un atbilstošais apģērbs tiek pievienots digitāli. Diemžēl, es to nevaru pierādīt, bet tas izskaidrotu, kāpēc vispār ir aprēķina kļūdas attiecībā uz personu. Kā jau teicu, normālos filmēšanas apstākļos tādas lietas nenotiktu: fons paliktu neskarts, aprēķinātie objekti kļūtu par pikseļu masu. Tās ir datorizēti ģenerētas bildes, nekas cits. Šī arī ir diezgan smieklīga un patiesībā pat nedaudz biedējoša aina: puse no aktiera sejas ir padarīta caurspīdīga. Tā notiek, ja videoprogrammā zaļā krāsa ir iestatīta pārāk augstu. Tad tiek izdzēstas arī zonas, kas gan nav zaļas, bet, piemēram, nelabvēlīgu ēnu dēļ, kļūst zaļganas. Bet labi, pagaidām atstāsim to tā. Ir vēl daži citi pierādījumi par NASA attēlu viltojumiem. Bet, manuprāt, šie ir vieni no skaidrākajiem. Es jau tagad zinu, cik spēcīga ir daudzu NASA fanu iekšējā pretestība un, ka viņi gandrīz automātiski meklē paskaidrojumus tam, ka es kļūdos un NASA nekad nemelo. Šiem cilvēkiem es varu teikt tikai to, ka neko nedod acu aizvēršana uz acīmredzamo. Neviens nav tik akls, kā tas, kurš nevēlas redzēt! Tātad, skatieties! Mūs maldina un melo! Vēl viņi pieļauj šīs kļūdas, vēl mēs to varam konstatēt. Kā sākumā paskaidrots: reālās pārraidēs šādas kļūdas nedrīkst būt, nevienas vienīgas! Tās tikai pierāda, ka notiek viltošana. Un ja tagad rodas jautājums: kāpēc vispār ir svarīgi, vai kosmosa organizācijas melo, es varu tikai teikt: padomājiet, kas viss ir saistīts ar NASA & Co. – mūsu kopējais pasaules uzskats!

no hm

Avoti: NASA - Alles Lüge (Teil 1) - Glitches, CGI, Green Screen - Fakten & Positionen https://www.youtube.com/watch?v=apfMH5NshqA