Draud skaidras naudas likvidācija – patiesie pamati

Draud skaidras naudas likvidācija – patiesie pamati

04.04.2016

Jau mēnešiem politiķi caur mēdijiem sabiedrībai uzsvērti izskaidro, cik vecmodīga un apgrūtinoša ir monētu un banknošu lietošana, un cik mūsdienīga un efektīva turpretim esot kredīt- vai –čipkaršu lietošana. Bez tam litānijveidīgi tiek attēlots, ka skaidrā nauda veicinot naudas atmazgāšanu, veicinot nodokļu nemaksāšanu, korupciju un atvieglojot teroristiem naudas iegūšanu. Mēs par to jau esam ziņojuši. Neieinteresētais novērotājs izbrīnījies jautās, kādēļ tieši tagad šīs tēmas kļūst arvien aktuālākas. Jo, galu galā, naudas atmazgāšana, nodokļu nemaksāšana, korupcija un arī terorisms eksistē jau sen. Un patiesi lielie, netīrie finansu darījumi jau tāpat netiek kārtoti skaidrā naudā. Tādēļ nosauktie četri pamatojumi izskatās kā kaut kam priekšā izbīdīti. Finansu eksperti tādēļ, mazliet uzspicēti, izceļ punktus, kādiem vajadzētu būt patreizējās tā saucamās kampaņas pret skaidro naudu patiesajiem motīviem: tie grib tikt pie jūsu naudas! Ir vērts paskatīties mazliet dziļāk aizkulisēs un atsaukt atmiņā, ar ko tas ir saistīts: globālā finansu sistēma 2008. gada finansu krahā varēja tikt noturēta pie dzīvības tikai ar “Bail out” – tas nozīmē, ka savā laikā valstis palīdzēja tām ar savu nodokļu naudu un mākslīgi ar savām finanšu injekcijām , uzturot daudzus kraham nolemtos finansu uzņēmumus un bankas pie dzīvības ar pamatojumu, ka tās esot “too big, to fail” - “par lielu, lai kluptu”. Bet tās šo priviliģēto uzturēšanu neuzņēma kā pamudinājumu, lai ierobežotu savus riskus. Tā vietā tās izgāja uz vēl lielākiem riskiem un uzkrāja vēl lielākus parādus. Bet, tā kā valstis pa šo laiku vienkārši vairs nav spējīgas vēlreiz izglābt bankas no krišanas krīzē, tad vēl viens “Bail out” jeb vēl viena valsts finansiālā palīdzība nākamajā krīzes situācijā vairs nebūs iespējama. Šī iemesla dēļ Eiropā 2016. gada sākumā tika ieviests “Bail in”. Tas nozīmē, ka nākamībā finanšu uzņēmumi tiks glābti caur to, ka tie vispirms ķersies pie akcionāru, aizņēmumu īpašnieku un taupītāju īpašumiem. Tas jau ir praktizēts Kiprā un Itālijā. Un ne bez sekām: šai laikā daudzi cilvēki pūlas sevi pasargāt , izņemot savus kontus un uzkrāj savus īpašumus skaidrās naudas veidā. Bet. lai cilvēkiem nogrieztu šo atkāpšanās ceļu, skaidrajai naudai ir jātiek likvidētai vai vismaz ierobežotai. Tas ir – ja nebūs vairs skaidras naudas, tad cilvēki būs spiesti, savu naudu bezskaidras naudas veidā atstāt kredīta iestādēs vai arī pāriet pie kāda cita, šķietami drošāka kredīta institūta. Krīzes gadījumā gan valsts, gan finanšu saimniecība tad šādā ceļā bez problēmām var ķerties pie privātajiem noguldījumiem. Taču pastāv vēl arī cits pamats šādai forsētai skaidrās naudas likvidēšanai. Peļņas procenti bankās šobrīd ir ap nulli, resp., ir iegājuši jau pat negatīvajā daļā (piem., Šveicē, Japānā un dažās ES zemēs). Un negatīvā % sekas ir tādas, ka tā vietā, lai ieguldītājam gada beigās par viņa uzkrāto mantu izmaksātu %, tuvā nākotnē no viņa naudas kā negatīvais % tiks noņemta noteikta summa. Arī šādu nemanāmās atsavināšanas formu iedzīvotāji nepieņems tā vienkārši. Kā rāda Šveices piemērs, pēc negatīvo % ieviešanas liela daļa iedzīvotāju izņems savu naudu no bankām un uzkrās to mājās. Tieši šādu notikumu attīstību tagad valsts un finanšu industrija pūlas novērst, daiļi aprakstīdami plašu skaidrās naudas ierobežošanu un likvidēšanu, to veicinādami un pieprasīdami. Taču - skaidrās naudas likvidēšana ar sevi nesīs līdzi arī daudz dziļāku brīvību zaudēšanu: par to mēs ziņosim turpmākajos raidījumos par tēmu “skaidrās naudas likvidēšana”. Palieciet ar mums, izstudējiet arī mūsu agrākos raidījumus par šo tēmu un līdzdaliet to arī saviem paziņām! Sirsnīgs paldies!

no von khc.

Avoti: http://www.handelsblatt.com/video/finanzen/dirk-muellers-cashkurs-bargeldabschaffung-soll-sparer-unterdruecken-und-enteignen/13017318.html
http://www.handelsblatt.com/finanzen/anlagestrategie/trends/umfrage-unter-sparern-80-prozent-wuerden-bei-minuszinsen-das-konto-raeumen/12987904.html
http://finanzmarktwelt.de/bargeldobergrenze-endlich-ein-thema-fuer-die-breite-oeffentlichkeit-27944/