Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.

body content to be replaced

en

body content to be replaced

body content to be replaced

Folge uns auf Telegram
  • Jaunumi
  • Sadarbība
  • Kontakti
  • Jaunumi
  • lv (+ 43 Valodas)
    • Deutsch
      (de)
    • English
      Englisch (en)
    • Français
      Französisch (fr)
    • Nederlands
      Niederländisch (nl)
    • Italiano
      Italienisch (it)
    • Polski
      Polnisch (pl)
    • Română
      Rumänisch (ro)
    • Pусский
      Russisch (ru)
    • Español
      Spanisch (es)
    • Türkçe
      Türkisch (tr)
    • Magyar
      Ungarisch (hu)
    • Íslenska
      Isländisch (is)
    • Українська
      Ukrainisch (uk)
    • Svenska
      Schwedisch (sv)
    • България
      Bulgarisch (bg)
    • Lietuvių
      Litauisch (lt)
    • Lingala
      Lingala (li)
    • Lëtzebuergesch
      Luxemburgisch (lx)
    • Ελληνική γλώσσα
      Griechisch (gr)
    • کوردی
      Kurdisch (ku)
    • Tagalog
      Tagalog (ph)
    • Schwizerdütsch
      Schweizerdeutsch (ch)
    • Português
      Portugiesisch (pt)
    • العربية
      Arabisch (ar)
    • עברית
      Hebräisch (he)
    • Hrvatski
      Kroatisch (kr)
    • Kinyarwanda
      Ruanda (rd)
    • Gebärdensprache
      Deutsch (dgs)
    • فارسی
      Persisch (ir)
    • 中文
      Chinesisch (cn)
    • Dansk
      Dänisch (da)
    • Slovenski
      Slowenisch (sl)
    • Latviešu
      Lettisch (lv)
    • Kiswahili
      Swahili (sw)
    • Հայերեն
      Armenisch (hy)
    • Slovensky
      Slowakisch (sk)
    • Shqip
      Albanisch (sq)
    • Suomi
      Finnisch (fi)
    • Čeština
      Tschechisch (cz)
    • ภาษาไทย
      Thailändisch (th)
    • ትግርኛ
      Tigrinisch (ti)
    • Тоҷикй
      Tadschikisch (tg)
    • සිංහල
      Singhalesisch (si)
    • Esperanto
      Esperanto (eo)
  • 12 rubrikas
    • Izglītība un audzināšana
    • Veselība
    • Ideoloģija
    • Kultūra
    • Mediji
    • Politika
    • Justīcija un likumi
    • Terors
    • Vide
    • Tehnoloģijas
    • Saimniecība
    • Zinātne
  • Raidījumu formāti
    • Mediju komentāri
    • Citas ziņas
  • Sākums
  • Top-tēmas:
  • #{{hashtagitem.name}}

    {{hashtagitem.title}}

    {{hashtagitem.description}}

    {{video.timestring}}

    Mehr zu #{{hashtagitem.name}} ({{hashtagitem.count}} Video)
  • vairāk...
    #{{hashtagitem.name}}
    Visas tēmas

Visi Video (Latviešu)

Draud skaidras naudas likvidācija – patiesie pamati

04.04.2016

Bargeldabschaffung droht – die eigentlichen Hintergründe Menace de l’abolition de l’argent liquide : les vrais arrière-plans Ameninţarea scoaterii din circulaţie a banilor lichizi - adevăratele intenţii Надвигается отмены наличных денег ─ истинные причины Amenaza con la abolición del dinero - las razones reales Наближається скасування налікових грошей – істинні причини Hrozba zrušenia hotovosti - skutočné pozadie
  • Sendung
    verbreiten
    www.kla.tv/8014
  • Raidījuma teksts
    in geschriebener Form
    + Quellenangabe
  • Lejuplādēt raidījumu

Jau mēnešiem politiķi caur mēdijiem sabiedrībai uzsvērti izskaidro, cik vecmodīga un apgrūtinoša ir monētu un banknošu lietošana, un cik mūsdienīga un efektīva turpretim esot kredīt- vai –čipkaršu lietošana. Bez tam litānijveidīgi tiek attēlots, ka skaidrā nauda veicinot naudas atmazgāšanu, veicinot nodokļu nemaksāšanu, korupciju un atvieglojot teroristiem naudas iegūšanu. [lasīt tālāk]

Tiešais links uz šo raidījumu:
Direktlink zu dieser Abspielposition:
Einzelne Sendung einbinden
"Draud skaidras naudas likvidācija – patiesie pamati "

Draud skaidras naudas likvidācija – patiesie pamati www.kla.tv/8014
04.04.2016

Jau mēnešiem politiķi caur mēdijiem sabiedrībai uzsvērti izskaidro, cik vecmodīga un apgrūtinoša ir monētu un banknošu lietošana, un cik mūsdienīga un efektīva turpretim esot kredīt- vai –čipkaršu lietošana. Bez tam litānijveidīgi tiek attēlots, ka skaidrā nauda veicinot naudas atmazgāšanu, veicinot nodokļu nemaksāšanu, korupciju un atvieglojot teroristiem naudas iegūšanu. Mēs par to jau esam ziņojuši. Neieinteresētais novērotājs izbrīnījies jautās, kādēļ tieši tagad šīs tēmas kļūst arvien aktuālākas. Jo, galu galā, naudas atmazgāšana, nodokļu nemaksāšana, korupcija un arī terorisms eksistē jau sen. Un patiesi lielie, netīrie finansu darījumi jau tāpat netiek kārtoti skaidrā naudā. Tādēļ nosauktie četri pamatojumi izskatās kā kaut kam priekšā izbīdīti. Finansu eksperti tādēļ, mazliet uzspicēti, izceļ punktus, kādiem vajadzētu būt patreizējās tā saucamās kampaņas pret skaidro naudu patiesajiem motīviem: tie grib tikt pie jūsu naudas! Ir vērts paskatīties mazliet dziļāk aizkulisēs un atsaukt atmiņā, ar ko tas ir saistīts: globālā finansu sistēma 2008. gada finansu krahā varēja tikt noturēta pie dzīvības tikai ar “Bail out” – tas nozīmē, ka savā laikā valstis palīdzēja tām ar savu nodokļu naudu un mākslīgi ar savām finanšu injekcijām , uzturot daudzus kraham nolemtos finansu uzņēmumus un bankas pie dzīvības ar pamatojumu, ka tās esot “too big, to fail” - “par lielu, lai kluptu”. Bet tās šo priviliģēto uzturēšanu neuzņēma kā pamudinājumu, lai ierobežotu savus riskus. Tā vietā tās izgāja uz vēl lielākiem riskiem un uzkrāja vēl lielākus parādus. Bet, tā kā valstis pa šo laiku vienkārši vairs nav spējīgas vēlreiz izglābt bankas no krišanas krīzē, tad vēl viens “Bail out” jeb vēl viena valsts finansiālā palīdzība nākamajā krīzes situācijā vairs nebūs iespējama. Šī iemesla dēļ Eiropā 2016. gada sākumā tika ieviests “Bail in”. Tas nozīmē, ka nākamībā finanšu uzņēmumi tiks glābti caur to, ka tie vispirms ķersies pie akcionāru, aizņēmumu īpašnieku un taupītāju īpašumiem. Tas jau ir praktizēts Kiprā un Itālijā. Un ne bez sekām: šai laikā daudzi cilvēki pūlas sevi pasargāt , izņemot savus kontus un uzkrāj savus īpašumus skaidrās naudas veidā. Bet. lai cilvēkiem nogrieztu šo atkāpšanās ceļu, skaidrajai naudai ir jātiek likvidētai vai vismaz ierobežotai. Tas ir – ja nebūs vairs skaidras naudas, tad cilvēki būs spiesti, savu naudu bezskaidras naudas veidā atstāt kredīta iestādēs vai arī pāriet pie kāda cita, šķietami drošāka kredīta institūta. Krīzes gadījumā gan valsts, gan finanšu saimniecība tad šādā ceļā bez problēmām var ķerties pie privātajiem noguldījumiem. Taču pastāv vēl arī cits pamats šādai forsētai skaidrās naudas likvidēšanai. Peļņas procenti bankās šobrīd ir ap nulli, resp., ir iegājuši jau pat negatīvajā daļā (piem., Šveicē, Japānā un dažās ES zemēs). Un negatīvā % sekas ir tādas, ka tā vietā, lai ieguldītājam gada beigās par viņa uzkrāto mantu izmaksātu %, tuvā nākotnē no viņa naudas kā negatīvais % tiks noņemta noteikta summa. Arī šādu nemanāmās atsavināšanas formu iedzīvotāji nepieņems tā vienkārši. Kā rāda Šveices piemērs, pēc negatīvo % ieviešanas liela daļa iedzīvotāju izņems savu naudu no bankām un uzkrās to mājās. Tieši šādu notikumu attīstību tagad valsts un finanšu industrija pūlas novērst, daiļi aprakstīdami plašu skaidrās naudas ierobežošanu un likvidēšanu, to veicinādami un pieprasīdami. Taču - skaidrās naudas likvidēšana ar sevi nesīs līdzi arī daudz dziļāku brīvību zaudēšanu: par to mēs ziņosim turpmākajos raidījumos par tēmu “skaidrās naudas likvidēšana”. Palieciet ar mums, izstudējiet arī mūsu agrākos raidījumus par šo tēmu un līdzdaliet to arī saviem paziņām! Sirsnīgs paldies!

no von khc.

Avoti: http://www.handelsblatt.com/video/finanzen/dirk-muellers-cashkurs-bargeldabschaffung-soll-sparer-unterdruecken-und-enteignen/13017318.html
http://www.handelsblatt.com/finanzen/anlagestrategie/trends/umfrage-unter-sparern-80-prozent-wuerden-bei-minuszinsen-das-konto-raeumen/12987904.html
http://finanzmarktwelt.de/bargeldobergrenze-endlich-ein-thema-fuer-die-breite-oeffentlichkeit-27944/

Draud skaidras naudas likvidācija – patiesie pamati

Sendung und Zubehör in der gewünschten Qualität herunterladen:
Film-Datei (.mp4)
Lūdzu, izvēlieties lejuplādes kvalitāti
Skaņas fails (.mp3)
Lūdzu, izvēlieties lejuplādes kvalitāti

Attēls (augsta kvalitāte) 920x500 - 112 KB
Attēls (zema kvalitāte) 436x270 - 41 KB


↑ Neuer anzeigen ↑
  • Element freistellen
  • Element sperren
  • Element löschen
  • Element kopieren
  • Reihenfolge ändern
  • Vimeo-ID setzten
  • Deutsch-ID setzten
  • YouTube-ID setzten

Arhīva raidījums
{{video.originalVideoDate_format}}

{{video.desc}}

{{video.datum}}
{{video.videoTime}}
↓ Ältere anzeigen ↓
Kla.TV-Trends
Favoriten bearbeiten

Um die Reihenfolge der Topp-Videos anzupassen,
trage die Video-IDs der gewünschten Sendungen in die nachfolgenden Felder ein.
Die Video-ID kannst du wie folgt ausfindig machen:

VideoID finden


Sekot mums

Pieteikšanās jaunumu saņemšanai

* Mit Ihrer Anmeldung erklären Sie sich mit unserer Datenschutzerklärung einverstanden.

Tālāk
© 2019 klagemauer.TV
  • Sākumlapa
  • Kontakti
  • Legal notice
  • Datu aizsardzība
{$related_html}